Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Daži mīti garīgo meklējumu ceļā 13.06.2016

Jau vairākus gadus mēģinot izprast dzīves likumsakarības un ejot garīgo meklējumu ceļus, esmu saskārusies ar daudz dažādiem viedokļiem, mācībām un paņēmieniem, kā justies labi savā ādā šeit un tagad tieši tādos apstākļos, kur esmu. Esmu ļoti pateicīga šim ceļam, jo pašai šķiet, ka tas devis lielāku mieru, pārliecību par sevi un kaut nelielu izpratni par cēloņiem un sekām visdažādākajiem notikumiem, kas notiek manā dzīvē un uz zemeslodes šajā intensīvajā laikā. Tomēr apzinos, ka man   ir raksturīgs teicamnieces sindroms – man patīk noteikumi, patīk zināt, kā ir pareizi, lai pēc tam rīkotos, cik nu iespējams, saskaņā ar uzzinātajiem pareizajiem norādījumiem, tā cenšoties savu dzīvi padarīt maksimāli patīkamu un pozitīvu vai vismaz savu attieksmi pret notiekošo ne tik dramatisku. Tomēr esmu pamanījusi, ka šī cenšanās pieturēties pie ļoti pareizas garīgas izaugsmes un apziņas veidošanas principiem ir radījusi pāris ne visai veselīgus uzskatus, kas patiesībā var radīt vēl vairāk stresu. Tāpēc šajā rakstā esmu apvienojusi dažus no mītiem, ko esmu manījusi rosoties savā apziņā vai zemapziņā, metoties iekšā dažādās garīgās izaugsmes atklāsmēs.

 

1.mīts

Es varu uzticēties cilvēkam, kas par ezotēriskām tēmām uzstājas publikas priekšā, izdod grāmatas, sniedz intervijas…

 

Esmu bijusi čakla dažādu ezotērisku semināru, lekciju apmeklētāja, rakstu un video patērētāja. Varu teikt, ka lielākoties tieši tā – no katra šāda avota paņemot pa drusciņai, esmu arī veidojusi savu pasaules uzskatu. Šobrīd  man ir sajūta, ka es jau māku atšķirt, kas man ir vajadzīgs un noderīgs, kas rezonē, bet kas – vairs nav aktuāls vai jau simt reizes dzirdēts. Taču pirmsākumos, kad tikko sāku interesēties par dažādiem veidiem, kā justies labāk, cīnīties ar drūmumu, nepārliecinātību, meklēt dzīvei jēgu… es pieņēmu, ka liela daļa cilvēku, kas runā un raksta par ezotēriskiem tematiem (veselā saprāta robežās), tiešām pauž teju vienīgo patiesību.

Mani vienmēr ir fascinējuši cilvēki, kas ir tiešām pārliecināti par to, ko domā un dara, īpaši attiecībā uz cilvēka garīgo attīstību un spēju būt emocionāli stabiliem. Tā kā man pārsvarā šādas stabilas nostājas un pārliecības nebija, domāju, ka lektors, kas par to tik pārliecināti runā, noteikti varētu būt mans skolotājs. Tomēr pamazāk nonācu pie secinājuma – katrs pasniedzējs, kas ir nonācis pie kādiem garīgiem atklājumiem, joprojām paliek tikai cilvēks – ar savu unikālo pieredzi, savu interpretāciju un izaugsmes ceļu, kas ne obligāti ir vienīgais pareizais un ne obligāti piemērots tieši man. Lai arī cik ļoti man patīk autoritātes un tas, ka kāds nostāsies priekšā un pateiks, kā ir vislabāk un pareizāk dzīvot, man tomēr jāspēj izvērtēt saņemtā informācija, lai saprastu, vai to paturēt sev vai ne. Un varbūt šis skolotājs tiešām runā no sirds un ir ar dievišķu dzirksti, bet tieši šajā brīdī es vēl nespēju vai negribu viņu saprast, taču tas var notikt vēlāk!

Viens no vislabākajiem veidiem, kā izvērtēt lektora teikto – padomāt, vai tas veids, kā šis cilvēks dzīvo un uzvedās, ir man tuvs, vai es gribētu savā dzīvē ko līdzīgu.  Ja man patīk, kā runātājs/rakstītājs mijiedarbojas ar apkārtējiem un kāds ir viņa dzīvesstils, tad būs daudz lielāka iespēja, ka es viņam/viņai klausīšu un ņemšu vērā.

Un tomēr – daudz interesantāk un vērtīgāk ir meklēt un kļūdīties, kaut vai uzduroties dažiem viltus praviešiem, nekā nemaz nemeklēt atbildes un patiesību.

 

2. mīts

Ja es būšu ‘pareiza’, ar mani notiks mazāk nepatīkamu notikumu.

 

“Zinot par dievišķajiem likumiem, es turpmāk vienmēr izjutīšu pareizās emocijas un darīšu pareizos darbus, tādā veidā paaugstinot savas vibrācijas un piesaistot sev tikai labus notikumus’ – apmēram tāda doma slēpās kaut kur dziļi zemapziņā, sākot nodarboties ar garīgo attīstību un praksēm. Pati par sevi šī ideja nav slikta – tā ir vēlme pēc drošības un paļaušanās, zināmas vērtību sistēmas, kuru ievērot. Taču patiesībā šāda attieksme tomēr liecina par bailēm – proti, ja neievērošu likumus, piesaistīšu sev sliktus notikumus, tāpēc drošības pēc uzvedīšos pareizi, lai no tā izbēgtu. Līdz ar to sanāk, ka tirgojos ”ar debesīm”, cerot savu ”pareizo” uzvedību iemainīt pret kādu iedomātu drošības solījumu.

Patiesībā šāda attieksme norāda, ka manī joprojām ir bailes no nākotnes, no nezināmā, nevis patiesa paļaušanās un ticība, ka viss notiekošais (un pat tās nosacīti sliktās lietas) ir domāts manam labumam un pieredzei.

Ar savu izturēšanos, domām un motivāciju mēs tiešām varam kaut kādā mērā ietekmēt pasauli sev apkārt, taču mēs to nekad nevarēsim pilnībā kontrolēt. Un garīgā izaugsme mūs nepasargā ne no slimībām, ne traģēdijām. Dažkārt pat tieši otrādi – smagi pārbaudījumi ir nākamais solis, lai mēs izplestu savu energolauku, ticību un paļāvību. Pat jogi un apgaismotas personas ir ieguvuši smagas slimības! Svarīgi saprast, ka, lai arī mēs spējam radīt savu realitāti ar savu attieksmi un vibrācijām, ir kāda lielāka ”bilde”, ko mēs nespējam saskatīt un saprast ar savu prātu, bet tieši tajā būtu redzami iemesli, kāpēc augstākais es/Dievs ir atsūtījis kādu pārbaudījumu. Tā rezultātus mēs redzēsim tikai pēc laika.

 

3. mīts

Ja es neesmu labā noskaņojumā un jūtu dusmas, aizvainojumu vai tml., tad es neesmu kaut ko līdz galam sapratusi un apguvusi un apkārtējā pasaule negatīvi atbildēs uz šo noskaņojumu.

 

Zinot, kāda negatīva ietekme var būt ilgstošām vai regulārām naida vai greizsirdības lēkmēm, es sāku uztraukties – kas ar mani notiks, ja, to apzinoties, es, piemēram, dusmošos vai vēl trakāk – sakliegšu uz kādu. Pilnīgi iespējams, ka dusmas un aizvainojums tiešām liecina – man vēl ir daudz ko mācīties, apgūt, piedot un tīrīt no savas sirds vai apziņas. Taču kaitniecīgāks ir cits uzstādījums – ja es apzinos, ka dusmoties un apvainoties garīgi attīstītam cilvēkam it kā vairs neklājas, bet es to joprojām daru, tātad neesmu pietiekami cītīgi mācījusies un drīz vien sāku izjust vainas apziņu, ka nespēju būt ”tik laba”, kā savās iedomās vēlētos būt.

Tāpēc ir svarīgi paturēt prātā, ka es joprojām esmu cilvēks – ar savu raksturu, audzināšanu, ieradumiem, ko nemaz nav tik viegli mainīt. Un man ir pilnīgi normāli būt nomāktai, spītīgai vai pat atriebīgai u.tml. Taču būtiski ir apzināties, ka šāda emocija pastāv un mēģināt aizrakties līdz saknei – kas ir tās pamatā, no kurienes tā ceļas, lai tādā veidā, iespējams, no tās pakāpeniski atbrīvotos. Ir svarīgi būt maigam pret sevi, piedot sev šos ”neperfektuma” brīžus, uztverot tos kā vēl vienu spogulīti, kurā iepazīt sevi un apzināties tās bailes un citas emocijas, kas vēl joprojām slēpjas dvēseles dziļumā.

Daudz svarīgāk ir būt patiesai un autentiskai, atklāti sev atdzīt, ka, piemēram, vēl nevaru piedot vai jūtu skaudību, nevis izlikties, ka šādas sajūtas man vairs nav aktuālas vai vēl trakāk – just vainas apziņu par tām.

 

4. mīts

Tikai ciešanas mūs var novest pie apskaidrības/pamošanās.

 

Šis ir viens apgalvojumiem, ko bieži esmu dzirdējusi dažādu autoru izpildījumā. Un man nav skaidru pierādījumu, ka tas ir mīts. Tomēr domāju, ka šī ideja ir kaut kādā mērā mazohistiska un jau savu laiku nokalpojusi. Ko tādu izlasot, var neviļus var sākt domāt – bet es negribu, lai man sāp, tāpēc labāk lai viss stāv uz vietas. Protams, tāda nostāja mūs nepasargās ne no sāpēm, ne no nepieciešamības augt un gūt jaunu pieredzi. No otras puses – ne visiem sāpes kalpo par tramplīnu izaugsmei, dažkārt tās iedzen cilvēku zemē un ir grūti vispār piecelties, kur nu vēl attīstīties. Tāpat nevar teikt, ka cilvēks, kurš dzīvē nav piedzīvojis daudz ko sliktu, būtu apstājies savā attīstībā.

Katram ir savs veids, kā notiek attīstība. Ir cilvēki, kas ir pieņēmuši, ka dzīve – tās ir ciešanas un labāk nesmieties skaļi, jo rīt tāpēc būs jāraud. Domāju, ka tādos gadījumos dzīve tieši tādus ciešanu pilnus brīžus arī sagādā.

Daudzos vēstījumos tiek rakstīts, ka jaunais laikmets, kurā pašlaik ieejam, vairs neprasa ciešanas, lai tiktu galā ar savu karmu, lai cik tas neskanētu banāli. Manuprāt, galvenais aspekts ir cits, proti – apzināšanās. Izpratne par sevi kā mūžīgu, dievišķu būtni, kas šajā iemiesojumā apzinās savās ēnas un gaismas puses, un dara labāko, ko var, lai saprastu un īstenotu savu potenciālu un padarītu pasauli sev apkārt kaut nedaudz labāku. Apzināšanās, ka katrs cilvēks ir pilnīgi unikāls un vienreizējs kā dievišķās izpausmes šķautne. Tāpēc es varu būt es un tu vari būt tu, mēs drīkstam kļūdīties, drīkstam mēģināt iet dažādus ceļus, taču galvenais – nedzīvot autopilotā!

Autore: Elīna Šmite