Dieva plāns, Dieva griba un cilvēka griba – kas un kādā veidā īstenojas? 12.05.2021
Pasaulē viss notiek tā kā tam ir jānotiek, ņemot vērā mūsu izvēles – mūsu brīvo gribu un Dieva plānu. Dievs atļauj mums izdarīt izvēles un ietekmēt savu likteni līdz noteiktam brīdim, jo pienāk laiks, kad mēs neko nevaram mainīt, piemēram, Ūdensvīra Laikmeta sākšanās laiks, bet arī tas var sākties ļoti atšķirīgi un tas ir atkarīgs tikai no cilvēku izvēlēm. Piemēram, pašlaik cilvēce izdara izvēles kā pārvarēt COVID-19 pandēmiju. Visiem ir skaidrs, ka pandēmija izmaina ierasto kārtību, tomēr no cilvēku izvēlēm jeb brīvās gribas būs atkarīgs kad un kā tiks pārvarēta pandēmija. Pārmaiņas notiks, tas ir neizbēgami, bet cilvēki ar savām izvēlēm jeb savu brīvo gribu nosaka to gaitu.
Dieva plāns ir panākt, lai cilvēce evolucionē. Dieva plānu neviens nevar izmainīt. Ja cilvēce degradēsies, tad tā tiks iznīcināta un Dievam nekas nebūs jādara, jo cilvēce pati sevi iznīcinās – tāda būs kolektīvā cilvēces griba jeb kolektīvā cilvēces izvēle. Dievs nevienu ar varu nepiespiež evolucionēt. Katram cilvēkam ir dota brīvā griba paplašināt apziņas līmeni vai stāvēt attīstībā uz vietas vai degradēties.
Par laimi starp cilvēkiem ir cilvēki, kas to saprot un nevēlas cilvēces bojāeju, tāpēc visos laikos ir bijuši cilvēki, kas spējuši atmodināt no miega cilvēkus, kas aizrāvušies savas gribas īstenošanā, nedomājot par dzīves jēgu jeb kāpēc tu esi nācis iemiesojumā. Arī mūsdienās ir cilvēki, kas daudz dara, lai palīdzētu paplašināt cilvēces apziņas līmeni, bet nevienu nevar piespiest paplašināt apziņas līmeni, katrs cilvēks pats izdara izvēli mācīties vai nemācīties.
Ikviena izvēle rada sekas. Piemēram, smagi slims cilvēks izdarot izvēli mācīties, var atveseļoties, ja Dievs viņam dos tādu iespēju. Šeit parādās Dieva griba. Dievs redz situāciju kopumā, tāpēc kādam smagam slimniekam, kas sācis mācīties, Viņš dod iespēju izveseļoties, bet kādu citu smagi slimu slimnieku, kurš arī cenšas mācīties, Viņš paņem pie Sevis. Ārsti abos gadījumos dara visu, lai glābtu cilvēka dzīvību, bet viņi zina, ka ne viss ir medicīnas varā. Tāpēc pat neticīgi ārsti atzīst, ka pāri visam stāv kaut kas Augstāks, ko cilvēce sauc par Dievu.
Dievam ir plāns attiecībā uz cilvēci kopumā un katru cilvēku atsevišķi. Tomēr brīdī, kad cilvēks ir novirzījies no ceļa un nepilda Dieva plānu, tad Viņš rada cilvēka dzīvē šķēršļus līdz cilvēks pats pēc brīvas gribas nonāk tur kur Dievs gribēja, lai cilvēks nonāk.
Piemēram, Dieva plāns ir lai sieviete sniegtu palīdzību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Sieviete to nezina un pat nedomā savu profesiju saistīt ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tad viņai piedzimst bērns ar īpašām vajadzībām un sieviete ir spiesta palīdzēt savam bērnam un iedziļināties problēmās, kuras skar ģimenes, kur piedzimis bērns ar īpašām vajadzībām. Tā sieviete nonāk līdz atziņām kā vislabāk palīdzēt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un sāk palīdzēt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un pildīt Dieva plānu.
Dieva griba izpaudīsies, cik lielā mērā atveseļosies sievietes bērns. Savukārt sievietei būs atstāta brīva griba – palīdzēt vai nepalīdzēt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ja sieviete atteiksies no iespējas palīdzēt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un nepildīs Dieva plānu, tad Dievs viņai atļaus dzīvot tā kā viņa izvēlēsies, bet lai ko viņa darītu, viņa nejutīs piepildījuma izjūtu, jo to jūt tikai tad, kad īsteno Dieva plānu.
Katru dienu cilvēks izdara simtiem izvēļu, kas ietekmē cilvēka likteni. Tomēr liktenis nav bezgalīgs. Cilvēks var savās izvēlēs spēlēties tikai līdz zināmai robežai, ko noteicis Dievs. Līdzībās runājot bērni spēļu laukumā var darīt to, ko vēlas, bet tikai spēļu laukumā nevis ārpus tā. Tāpat arī cilvēkiem Dievs atļauj spēlēties līdz noteiktam laikam, kad pienācis laiks sākt strādāt, pildot Dieva gribu un atsakoties no savas gribas.
Piemēram, Svētie cilvēki savā apziņas līmenī ir sasnieguši tādu pakāpi, ka viņi atsakās no laicīgām vērtībām un savas gribas, sākot pildīt tikai Dieva uzticētos uzdevumus. Veids kā Dievs uzdod uzdevumus katram cilvēkam ir savādāks, bet tad, kad cilvēks ir saņēmis uzdevumu no Dieva, viņš par to ir pārliecināts un ne mirkli nešaubās. Ja cilvēkā ir šaubas, tad uzdevums nav saņemts no Dieva, bet iespējams paša ilūzijas radīts vai arī savienošanās ar Dievu nav notikusi pilnībā, jo Dievs uzdod uzdevumus tikai brīdī, kad ir notikusi savienošanās ar Dievu.
Citiem vārdiem sakot, Dieva gribu uztver cilvēks, kura apziņas līmenis ir tik augstā pakāpē, ka viņš spēj uztvert Dieva gribu. Dieva plāns attiecas arī uz cilvēkiem, kuru apziņas līmenis nav pietiekami augsts, jo šo cilvēku dzīvi virza Dievs, atstājot cilvēkam brīvo gribu jeb iespēju izvēlēties. Cilvēks ar augstu apziņas līmeni vairs nedomā par savu gribu, jo domā tikai par Dieva gribu. Cilvēks ar zemu apziņas līmeni domā tikai par savu gribu līdz spēlējoties var nonākt pie atziņas, kāpēc svarīgi atgriezties ticībā pie Dieva un sākt apzināties Dieva plānu.
Jo augstāks cilvēka apziņas līmenis, jo mazāk viņš izpauž savu gribu un vairāk iesaistās Dieva plāna īstenošanā. Tomēr tikai Dieva griba noteiks rezultātu. Piemēram, cilvēks izveidos labdarības organizāciju, kuras darbība piedzīvos neveiksmes, ja tāda būs Dieva griba. Tikai Viņš zina kādas mācības cilvēkam ir jāapgūst konkrētā brīdī, tāpēc cilvēka spēkos nav noteikt rezultātu, jo to nosaka Dievs.
Piemēram, mūsdienās visās jomās visi tiecas uz rezultātu, kas ir labi no vienas puses, jo ir izvirzīts mērķis uz ko tiekties, bet slikti no otras puses, ka tiek pieprasīti noteikti rezultāti, kurus ne vienmēr ir iespējams izpildīt, jo tos nosaka Dievs. Neticīgiem cilvēkiem to ir grūti izprast, tāpēc viņi noteikti meklēs vainīgos kāpēc rezultāts netika sasniegts. Tiekšanās uz obligātu rezultāta sasniegšanu ir novedusi cilvēci pie mentālām problēmām. To vislabāk var redzēt ģimnāzijās, kur jaunieši mācās pāri saviem spēkiem un sabrūk ar nerviem brīdī, kad redz, ka viņu pūles nav devušas gaidīto rezultātu. Sabiedrība vaino COVID-19 pandēmiju mentālajās problēmās, neatzīstot, ka tādas pastāvēja arī pirms pandēmijas, tikai pandēmija šīs problēmas labāk atklāja.
Dievs noraugās uz šo cilvēku spēli, cilvēki piedzīvo savu izvēļu sekas un gribētos ticēt, ka kaut kādā brīdī mainīs esošo kārtību nonākot pie kārtības, kas palīdz cilvēcei attīstīties. Ja cilvēce atteiktos no obligātās izglītības, tad bērniem būtu pavisam cita interese mācīties un pedagogi varētu strādāt ar tiem bērniem, kas patiešām vēlas mācīties.
Dievs atļauj cilvēkiem piedzīvot pieredzi, cik daudz cilvēks var sasniegt īstenojot savu gribu. Kad cilvēks šo pieredzi ir ieguvis, tad viņam atkal tiek dota iespēja izvēlēties, atgriezties pie Dieva vai turpināt dzīvot ilūzijas pasaulē.
Autore: Elvita Rudzāte