Dievišķā mīlestība 09.10.2019

Daudzi cilvēki domā, ka viņi ir nevardarbīgi, jo nevienam nesit, bet patiesībā nevardarbīgi cilvēki pasaulē ir ļoti maz, jo cilvēki nezina, ka sliktas domas un vārdi par citu cilvēku arī ir vardarbība. Par nevardarbīgu cilvēku var saukt tikai tādu cilvēku, kas ir patiess, tikumīgs jeb izdara pareizas izvēles, izjūt iekšēju mieru un Dievišķo mīlestību.

Kas tad ir Dievišķā mīlestība?

Visuma pamatā ir Dievišķā mīlestība – viss, kas ir radīts, tas ir radīts ar Dievišķo mīlestību, tāpēc visās dzīvās radībās ir Dievišķās mīlestības daļa.

Mūsdienās ir daudz cilvēku ar augstu intelekta attīstību, bet daudziem no viņiem svešas ir patiesas mīlestības izjūtas, jo prāts ir pārņēmis sirdsgudrību. Lai cik gudrs un mācīts arī būtu cilvēks, viņam nav vērtības, ja sirds tam nedeg mīlestībā, bet lai sirds degtu mīlestībā, cilvēkam ir jāatgriežas ticībā pie Dieva, saplūstot ar To vienā veselumā. Neticīgiem cilvēkiem ir grūti izprast šos vārdus, jo viņi nesaprot, ko nozīmē atgriešanās pie Dieva, ko nozīmē saplūšana ar Dievu?

Dievu var sastapt, tikai ejot mīlestības ceļu, nevis risinot problēmas ar dusmām un naidu. Lai izskaustu ļaunas domas un ļaunu rīcību, vienīgais ierocis ir mīlestība, kas ir risinājums mūsdienu problēmām.

Kad jūs atzīsiet mīlestības šķīstumu, jūs atbrīvosieties no saviem trūkumiem. Lai atzītu mīlestības šķīstumu, nepieciešams izprast cilvēcisko vērtību “patiesība”, jo patiesība izstaro mīlestību, mīlestība izstaro patiesību – tās nepastāv viena bez otras. Simboliski runājot, patiesība ir iekšējā straume, mīlestība ir tās ārējā plūsma. Mīlestība ir zemūdens straume gan patiesībai, gan taisnīgumam. Tikai patiess cilvēks spēs izjust patiesu mīlestību. Ja neesi patiess, tad tu nevari sapņot par mīlestību, jo mīlestība nevar pastāvēt bez patiesuma.

Mīlestības izplešanās ir dzīve, mīlestības saraušanās ir nāve jeb citiem vārdiem sakot, kad cilvēks mīl, viņš dzīvo piepildītu dzīvi un priecājas par katru nodzīvoto dienu. Kad cilvēks ir zaudējis mīlestības jūtas, viņš dzīvo kā mironis, nesaprotot, kāpēc vispār dzīvo.

Dzīvē pastāv zināmi ierobežojumi, bet mīlestība ir neierobežota. Mīlestība nezina naida un apvieno visus. Mīlestība ir dalības maksa garīgajā jomā jeb citiem vārdiem sakot, lai ietu garīgās attīstības ceļu, nepieciešams attīstīt mīlestības jūtas. Patmīlība pieņem un aizmirst, mīlestība dod un piedod. Citiem vārdiem – mīlestība dzīvo no dāsnuma un piedošanas, patmīlība – no iegūšanas un nepateicības. Tāpēc egoistiem mīlestības ceļš jeb ceļš pie Dieva ir slēgts.

Katram jāpiepilda sirds ar mīlestību. Attīstiet mīlestību sevī un dodiet to arī citiem. Tā ir patiesa ziedošana. Mīlestība ir nodoklis, kas jums jāmaksā Dievam par visu, ko Viņš jums ir devis.

Jūsu mīlestībai nav jāsadalās dažādos virzienos. Tai ir jātiecas tieši pie Dieva, mīlot visu, ko Dievs ir radījis. Mīlēt nozīmē saprast un izjust Dievišķumu, to, ka tas mīt visās dzīvajās būtnēs. Kamēr cilvēki nesapratīs Dievišķuma klātbūtni visā radītajā, tikmēr būs dalīšanās un neiecietība pret dažādo.

Vēsture māca, ka pastāv Svētie cilvēki, kura svētums tiek pierādīts pēc šo cilvēku nāves, kad viņu fiziskais ķermenis izdala smaržu un kad tiek piedzīvoti dažādi brīnumi, piemēram, izdziedināšanās brīnums. Ķermenis kļūst svēts tikai tad, ja tas ir piepildīts ar mīlestību. Tāpēc Svētie cilvēki bija sasnieguši tādu apziņas līmeni, ka spēja mīlēt visus bez nosacījumiem un bija guvuši saplūšanas ar Dievu pieredzi.

Mīlestība ir magnētisks spēks, kas pat jūsu niknāko ienaidnieku var pārvērst par dārgu draugu. Pasaulē nav lielāka spēka par mīlestību. Kad jums parādīsies mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

Mīlestība ir vienīgais patiesais un mūžīgais ceļš, kas tevi aizvedīs pie Dievišķā. Dievišķā mīlestība ir vislielākā vērtība pasaulē. Lai šo vērtību sasniegtu, mūsu galvenais uzdevums ir pareizi izmantot mīlestību, sekojot izteicienam „Palīdzi vienmēr, nesāpini nekad”.

Jo vairāk mēs izpratīsim mīlestības principu, jo cēlāki mēs kļūsim. Mīliet pašu mīlestības principu, tas ir Dievišķs un mūžīgs. Valkājiet mīlestības brilles, tā jūs visur redzēsiet mīlestību. Tad jūs aptversiet mīlestību – Dieva būtību. Tikai dzīvojot mīlestības piepildītu dzīvi, jūsu dzīve kļūs šķīsta un svētīta. Tikai tad, kad cilvēks sevī attīstīs Tīru Mīlestību, viņu varēs nosaukt par Īstu Cilvēku.

Cilvēks sevī ir attīstījis Dievišķu mīlestību, ja spēj mīlēt visus bez nosacījumiem. Mūsdienās liels izaicinājums pedagogiem ir mīlēt bērnus, kuri neklausa. Patiesībā šie bērni ir tests pedagogiem, cik lielā mērā viņi ir attīstījuši savas mīlestības jūtas. Kad tevī vairs nebūs dusmas uz nepaklausīgajiem bērniem un cilvēkiem, kas pieļauj kļūdas, tad tu varēsi teikt, ka esi sasniedzis Dievišķās mīlestības līmeni.

Autore: Elvita Rudzāte