Brīvības likums nosaka: mēs visi esam brīvi! Cilvēks ir brīvs savā dzīves ceļa izvēlē, viņš brīvi var izvēlēties profesiju, vaļaspriekus, dzīvesdraugu. Mēs brīvi varam izdarīt galveno izvēli: dzīvot, lai ēstu vai ēst, lai dzīvotu. Sākumā mēs gribam ēst, vēlamies naudu, baudas un visus pārējos labumus. Tāpēc arvien dziļāk ieslīgstam matērijā. Vēsturiski šai dziļajai ieslīgšanai matērijā atbilst marksistiski ļeņiniskā filosofija un uzskati, ka matērija ir primāra. Tauta to raksturo tā: „Ko nevar nopirkt par naudu, to var nopirkt par lielu naudu.” Materiālisma reliģija ir panīkusi pilnīgi, un pat visdedzīgākie materiālisti saka: „Kaut tikai būtu veselība, pārējo nopirksim”, tādējādi atzīdami, ka materiālajā pasaulē šis tas ir pakļauts kādiem citiem spēkiem, kurus nevar ietekmēt ar matērijas starpniecību.
Agrāk mēs sevi uzskatījām par citu tautu vergiem, bet tagad esam kļuvuši par sava maciņa vergiem. Kura verdzība ir labāka? Šo jautājumu esmu uzdevusi daudziem cilvēkiem, un parasti atbilde nāk ar kavēšanos. Iespējams, es kļūdos, bet man ir sajūta, ka mēs esam ar mieru kļūt par citu valstu vergiem, lai tikai mums maciņā būtu naudiņa.
Kad mēs atbrīvosim savas bailes un dusmas uz pazemojumiem, piedosim pāridarījumus un atbrīvosim savas vēlmes, īpaši vēlmi dzīvot baudu dzīvi, mēs kļūsim brīvi no jebkuras verdzības. Brīvs ir tas, kurš ir Dvēselē brīvs. Ja tauta Dvēselē ir brīva, to nepazemos ne nabadzība, ne cita tauta.
Tieši tāpat ir ar cilvēkiem – tas, kas jūtas brīvs savos uzskatos un rīcībā, to neviens neuzdrošinās pazemot. Esmu pārliecināta, ka ikviens no jums var sabiedrībā atpazīt vismaz kādu brīvu cilvēku, kuru neviens nepazemo, neskatoties uz viņa savdabību.
Kādreiz es ļoti pārdzīvoju, kāpēc esmu dzimusi Padomju laikā, kad visiem bija tik spiedīgi materiālie apstākļi. Tagad esmu sapratusi, ka tā ir bijusi mana laime – iepazīt Padomju laikus un Latvijas brīvvalsts laikus. Tās ir divas tik dažādas pasaules, bet katrā no šīm pasaulēm ir sava labā un sliktā puse. Kas prot redzēt sociālisma pozitīvo pusi, tas redz arī kapitālisma pozitīvo pusi. Kas prata saprast sociālisma negatīvo pusi un tā pamācošo jēgu, tas sociālisma slikto pārvērš par labo un tādējādi prot tuvināties kapitālismam.
Ne velti ir cilvēki, kuri labi dzīvoja gan Padomju laikos, gan arī jaunajos laikos. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi prot pielāgoties apstākļiem un nekavējas pagātnē. Daļa no aktīviem komjauniešiem tagad ir veiksmīgi vadītāji. Tas ir tāpēc, ka viņiem piemīt prasme izdzīvot jebkuros apstākļos. Daudzi no komunistiem par savu sākotnējo kapitālu izmantoja kompartijas naudu, daļa no viņiem savas firmas attīstīja veiksmīgi, bet daļa izputēja. Tie aktīvie komjaunieši vai komunistiskās partijas biedri, kas gulēja uz lauriem, par tiem mēs esam aizmirsuši, bet tos, kas smagi strādāja, mēs redzam vēl šodien, un mēs šad un tad viņiem atgādinām viņu pagātni. Kāpēc? Tāpēc, ka mums skauž, ka viņiem vienmēr klājas labi. Neskatīsimies uz citiem, domāsim katrs par sevi, ko varam darīt lietas labā, lai uzlabotu savu materiālo labklājību.
Brīvības izjūtas trūkums parasti, izpaužoties fiziski, izraisa plaušu slimības, izpaužoties garīgajā ziņā, var izraisīt arī depresiju. Ja cilvēks cenšas izpatikt citiem, aizmirstot par savām nepieciešamībām, viņš apspiež savu brīvību. Ja viņam izdodas izpatikt, tad depresija var arī nesākties, bet, ja nepaveicas, tad depresija nav ilgi jāgaida.
Atcerieties, ka nākotne pieder brīviem cilvēkiem, tāpēc centīsismies kļūt par brīviem cilvēkiem un tad arī mūsu tautu neverdzinās citas tautas.
sending...
