Došanas-ņemšanas likums nosaka, ja esi kaut ko saņēmis, vajag arī dot. Turklāt dot, nevis, lai saņemtu pretī, bet dot, lai dotu. Tad saņemšana iespējama pati par sevi.
Ja cilvēks neprot dot, tad arī neko nesaņems. Došanai vienmēr jāiet pa priekšu ņemšanai. Cilvēks vispirms kļūst garīgi bagātāks, tikai pēc tam – arī materiāli bagāts.
Iedzīvošanās kāres pārņemtais neredz cilvēciskās esamības pamatnepieciešamību – dot. Ja es protu dot, iekšēji to nenožēlodams, un negaidu, lai citi pamanītu manu cēlo žestu, kā arī negaidu ne mazāko pateicību, pat ne mutisku „paldies” par pareizo rīcību, tad esmu iemācījies dot no sirds.
Savā praksē esmu ievērojusi, ka gandrīz visi, kas slimo ar depresiju, neizprot Došanas-ņemšanas likumu. Konsultāciju laikā esmu dzirdējusi daudz dažādu stāstu par to, kā cilvēks no sirds ir devis mīlestību, palīdzību vai naudu, bet pretī nav saņēmis pat „pliku paldies”. Šie cilvēki jūtas ļoti neapmierināti par to, ka viņu labestība netiek pamanīta un novērtēta. Viņi jūtas tik nelaimīgi, ka nesaņem no tuviniekiem mīlestību vai no darba devēja atzinību. Kad skaidroju viņiem Došanas-ņemšanas likumu, tad acīs saskatu neizpratni, jo viņiem ir grūti noticēt, ka viņi saņems atpakaļ dubultā, ja pratīs dot no sirds, negaidot pateicību. Došanas-ņemšanas likums attiecas gan uz materiālo pasauli, gan uz attiecībām. Ar depresiju vairāk mokās tie cilvēki, kuri neprot mīlēt bez nosacījumiem savu partneri, gaida no partnera vairāk, nekā partneris spēj dot. Tie, kuri neprot bez aprēķina dot materiālās lietas, ar depresiju saslimst retāk, tomēr ekonomiskā krīze ir veicinājusi ar depresiju saslimušo skaita pieaugumu. Cilvēki, kuru dzīves jēga pamatā ir naudas pelnīšana un materiālās dzīves uzlabošana, daudz smagāk pārdzīvo materiālos zaudējumus nekā citi, tāpēc šiem cilvēkiem pastāv risks saslimt ar depresiju.
Patiess gadījums
Pusmūža sievietei bija sākusies depresija, jo viņa jutās visu tuvinieku pamesta. Viņa dzīvoja kopā ar vīru, māti un citiem radiniekiem, bet jutās neviena nemīlēta un nevienam nevajadzīga. Sieviete žēlojās, ka visu savu dzīvi ir veltījusi saviem tuviniekiem, atbalstījusi finansiāli, bet kā pateicību par viņas labo sirdi saņēmusi izstumšanu no radinieku kopīgām aktivitātēm. Kad izvaicāju sievieti par viņas dzīvi, sapratu, ka sievietē ir milzīgas bailes „mani nemīl”, ka tieši tāpēc viņa ar labiem darbiem cenšas nopirkt tuvinieku mīlestību, taču tuvinieki labos darbus nepamana. Kāpēc?
Ja cilvēks kaut ko dara aiz aprēķina, kaut vai, lai nopelnītu mīlestību vai atzinību, viņš sev priekšā izveido neredzamu enerģētisko sienu, caur kuru nespēj caurplūst mīlestība vai pateicība. Sievietes gadījumā tas nozīmē to, ka tuvinieki viņas dāsnumu uztvēra kā pašsaprotamu dzīves normu un nepiešķīra tam vērtību, jo mīlestību viņi nesajuta. Viņi redzēja tikai materiālas lietas, ko nespēja novērtēt, jo pie materiāliem labumiem cilvēks ātri pierod. Es mācīju sievietei atbrīvot stresu – bailes „mani nemīl” un dot mīlestību un materiālos labumus no sirds. Rezultāts bija pozitīvs, tuvinieki ievēroja sievietē pozitīvās pārmaiņas un izrādīja pretmīlestību.
sending...
