Dievišķais Valdonis Igors 06.12.2019
Dievišķais Valdonis Igors iemiesojās krievu revolūcijas un pilsoņu kara laikā Krievijā.
Viņš savu tautiešu vārdā sargāja liesmu tajā grūtajā laikā.
Igors bija Mātes Marijas un Erceņģeļa Gabriēla skolnieks.
Igora agrīnajos mūža gados Erceņģelis Gabriēls parādījās Viņam un teica: “Sveicinu tevi, Igor, Dievs ir uzklausījis Tavu lūgšanu un sūtīja mani pie Tevis. Zini, ka Es vadīšu Tevi pa dzīvi un kļūšu Tev draugs.” *
Caur šo Dieva uzticīgo dēlu Māte Marija nostiprināja Gaismu, kas neļāva notikt daudz lielākiem postījumiem un cilvēku upuriem revolūcijas un pilsoņu kara laikā Krievijā.
Viņš dzīvoja Ararata kalna pakājē trūcīgā būdiņā [*1] un kopš bērnu gadiem lūdza Dievu.
I. Aivazovskis. “Ararata kalns”
Igors ļoti atšķīrās no citiem zemnieku bērniem, kas dzīvoja kaimiņos, viņš kopš agra vecuma sāka nodoties iekšējām pārdomām.
Šis bērns lūdzās, un viņš lūdzās ne tikai ar jūtām, viņš lūdzās ar izpratni.
Viņa vecāki neredzēja viņa iekšējo attīstību un uzskatīja , ka dēls ir dīvains bērns, “ne no šīs pasaules”, bet skolotāji viņu sodīja, lika stāvēt kaktā tāpēc, ka uzskatīja Igoru par aprobežotu un nesapratīgu.
Notika tā, ka krievu revolūcijas laikā Igora darbs izrādījās ārkārtīgi svarīgs, lai apturētu šausmīgās kapu zvanu skaņas, un, ja nebūtu viņa lūgšanas, tad upuru daudzums būtu divreiz vairāk.
Igors nepārtraukti lūdzās par lielo Krievijas tautu un par pašu Māti Krieviju.
Igora degsme padarīja viņu par savas tautas patriarhu, bet ļaudis viņu nepazina.
Sev viņš nelūdza neko. Bet, kad viņam tika dota pilna Zināšana un garīgā apgaismība, viņš sasniedza gudrību un cīnījās par cilvēku dvēselēm iekšējos līmeņos, ar lūgšanu.
Redzot briesmas, Igors lūdzās, un viņa lūgšanas piepildīja pašu gaisu. Uz viņa lūgšanām atbildēja Eņģeļi no Erceņģeļa Rafaēla vienības, un, pateicoties viņa Mīlestībai, bieži notika izdziedināšanās.
Viņa vārds nekad netika pieminēts, viņš neatstāja rakstiskas liecības, bet tikai tās, kas ierakstītas Akašas hronikās. Patiesi, Igors bija svētīts, Viņš izpildīja Dieva Gribu.
XXI gadsimtā Dievišķais Valdonis Igors atnāca caur Lielās Baltās Brālības Sūtni Tatjanu Mikušinu, lai dotu savu ugunīgo vēstījumu: “Ir pienācis laiks, kad jums jāsāk darboties!” un iedegtu ļaužu sirdis ar Ticību un tiekšanos uz Uzvaru!
Lūk, kā Dievišķais Valdonis Igors apraksta savu dalību, savu darbību nežēlīgajos revolūcijas un pilsoņu kara laikos Krievijā:
“ES ESMU Igors, atnācis caur šo Sūtni.
ES ESMU Igors, kurš, būdams vienkāršs zemnieks, balansēja visas Krievijas karmu briesmīgajā revolūcijas un pilsoņu kara laikā pagājušā, 20. gs. sākumā.
Divi spēki cīnījās par Krievijas nākotni. Tā patiešām bija kauja starp Gaismu un tumsu.”
<…>
.jpg)
N. Rērihs. “Bum Erdeni” [*2.]
“Es darīju visu, kas bija no manis atkarīgs, kad biju iemiesojumā. Es neatstāju savu lūgšanu posteni diennaktīm ilgi, tikai retumis atļaujoties īsu pārtraukumu miegam.
Es lūdzos un lūdzos, un lūdzos. Es vēlējos tikai vienu, lai Krievija tiktu pārnesta pāri bezdibenim. Es lūdzu Dievmātei un Debesu Valdniekam brīnumu Krievijai.
Bet brīnums nenotika, lai gan nastu atviegloja un Krievija saglabāja savu veselumu.
<…>
… Gaišais ceļš Krievijai tika atlikts, nelīdzēja visas manas un citu cilvēku pūles, kuri balansēja šo situāciju, atrodoties iemiesojumā un cenšoties izdarīt visu iespējamo, lai mazinātu upurus.”
Kas tagad notiek ar Krieviju, un kā Valdonis Igors to redz no sava augšupceltā stāvokļā:
“Krievijas karma neļāva pāriet bezdibenim un pacelties jaunā Krievijas valstiskuma līmenī. Krievija iegāzās neticības bezdibenī uz ilgiem 100 gadiem.
Vēl tagad nav pagājis šis smagais sastinguma laiks. Krievija ir iestrēgusi starp pagātni un nākotni. Viņa nevirzās uz tai nolemto gaišo nākotni un nevar noslīdēt pagātnē, kas tai šķiet šausmīga. Miljoni upuru karos, revolūcijā, ekspropriācijā, represijās.
Es saku jums, neviena pasaules valsts nespētu izturēt visus šos baismīgos eksperimentus ar sevi.
Bija vajadzīga bezgalīga šīs nācijas pacietība un pazemība, lai noietu šo ceļa posmu un nesalūztu.”
Tumsonības zvērs, neticības zvērs ir pieķēries Krievijai neatraujamā tvērienā un neļauj tai piecelties kājās, turpina Valdonis Igors:
“Nesnauž zvērs, Krieviju iegāzušais, neļauj tai piecelties kājās, atliekt plecus un nokratīt no sevis gara tumsības zvēru, neticības zvēru, asinskāro zvēru, kas krampjaini pieķēries Krievijai.
Māte Krievija. Daudz cietusī Mātes Zeme. Tumsa tik cieši ietinusi Krieviju, ka nav redzams gaismas stars. Nav redzams, uz ko tiekties. Sagrauta ticība, sagrauti sabiedrības tikumiskie ideāli. Cilvēku prātos un sirdīs iemitinājusies pilnīga neticība un patvaļa.”
Dievišķais Valdonis Igors atgādina mums, kur ir katras nācijas spēks:
“Ikkatras nācijas spēks ir tās cilvēku sirdīs. Nav nekā neiespējama, ko nevarētu mainīt ārējās, fiziskajās izpausmēs, ja ir sirdis, kas tiecas, sirdis, kas mīl, sirdis, kas tic.
Sirdis, kas gatavas ziedot pašu dzīvību, lai iedibinātu laimīgu valstību mīļotajā zemē.”
Tālāk Valdonis Igors dod padomu, kā rīkoties sarežģītā situācijā:
“Kāda ir izeja? Jūs gaidāt no manis padomu un rekomendācijas, kā jums rīkoties?
Es teikšu jums godīgi, ja es tagad iemiesotos Krievijā, tad es nevarētu sabalansēt karmu tikai ar lūgšanām. Ja jūs redzat bērnu, kas atrodas degošā mājā, un māja tūlīt sagrūs, ko jūs darīsiet? Vai jūs lūgsieties un piesauksiet, lai notiek brīnums, vai dosieties ugunī un iznesīsiet bērnu?”
<…>
Krievijai tagad vajadzīgas konkrētas darbības fiziskajā plānā. Sevišķi tas attiecas uz bērnu un jaunatnes izglītību.
N. Rērihs. “Tumsas sadedzināšana”
Zaudējuši jebkādu ideoloģiju, zaudējuši elementāros tikumiskos pamatus, jaunie cilvēki, kas ir Krievijas nākotne, nebūs spējīgi savā nobriedušajā vecumā uzņemties atbildību par valsti.”
Šī vēstījumā noslēgumā Dievišķais Valdonis Igors dod mums visspēcīgāko ieroci, pret kuru nav aizsardzības, pret kuru neviens ienaidnieks nevar noturēties:
“Es piedāvāju jums Debesu palīdzību jūsu valsts pārveidošanai. Krievijas ļaudis, jums jāceļas atkal visiem kopā un jāgūst galīgā uzvara šajā kaujā starp Labo un ļauno. Pienācis laiks ķerties pie darba! Jūs nevarat vairs dzīvot bezdarbībā! Jums ir jādarbojas! Bērns ugunī!
Māte Krievija ugunī!
Tikai aklais un kurlais var turpināt izlikties, ka nekas nenotiek.
Es tagad dodu jums visstiprāko ieroci, pret kuru nav aizsardzības, pret kuru nevar noturēties neviens ienaidnieks. Es apveltu jūsu sirdis ar Ticību, Cerību un Tiekšanos. Es apveltu jūsu sirdis ar Mīlestību pret jūsu Dzimteni, pret Māti Krieviju.
Es iededzu uguni jūsu sirdīs. Ja jums ir šī uguns, jūs nevarat vairs dzīvot bezdarbībā.
Šī uguns nedos jums mieru ne dienu, ne nakti. Jūs darīsiet to, ko jūs zināt, kas jums ir jādara. Jūs darīsiet to, kura dēļ jūs esat atnākuši iemiesojumā. Jūs nesīsiet Ticības un Zināšanu uguni katram, ko jūs satiksiet savā ceļā. Jūs darīsiet visu, kas no jums atkarīgs, tāpat kā tai laikā, kad jūsu dzimtās pilsētas bija ienaidnieka ielenkumā. Jūs strādāsiet nepagurdami, tikai īsu laiku veltot miegam.
Jums jādarbojas!
N. Rērihs. “Igora karagājiens” [*2.]
Piecelies, Krievzeme!
Celies, Dieva tauta!
Ienaidnieks mājās!
Bet priekšā ir Uzvara! Un atbrīvošana un Prieks!
Es dodu jums šo manas sirds impulsu, un es apveltu jūs ar tiekšanos uz Uzvaru!
N. Rērihs. “Uzvara”
Mīļie, Debesis skatās uz jums. Pienācis laiks, kad jums jāsāk darboties!
ES ESMU Igors, un es esmu tagad ar jums.”
Rakstu sagatavojusi Marija Flīmane
Literatūra:
1. Профет Марк Л., Профет Элизабет Клэр. Жемчужины Мудрости. Summit Beacon International, Livingston, Montana, U.S.A. (1972)
*1. Valsts robežas ir mainījušās kopš tā laika, kad dzīvoja Valdonis Igors. Ararata kalns tad bija daļa no Armēnijas, kura 19. gs. beigās ietilpa Krievijas impērijas sastāvā.
*2. Mongoļu varoņeposs
sending...
