Dievs, svētī Latviju! – pirmais turpinājums 28.11.2020
Dievs, svētī Latviju! – raksta sākums
Jāņa viedoklis:
Pārdomas par Lāčplēsi un ne tikai Burtnieku vecajie raksti parāda, ka mums, latviešiem arī ir dota Senā Mācība, varbūt savādākā izvērsumā, skatpunktā, bet būtība ir tā pati. Es to sapratu, kad lasīju fragmentu:
„Viņam tur atvērās avoti dziļi,
Pauzdami cilvēka mūžu pasaulē; pilnību, galā
Nīcību, pēdīgi atpakaļ iešanu lielajos garos.”
Šie vārdi labi saskan ar Iemīļotā Zaratustras vēstījumu 2005. gada 30. martā, kur pastāstīts par Gara nolaišanos matērijā. Uzskatāmi tas ir parādīts arī Jāņa vēstījumā [2005. gada 4. aprīlis], kurš sarakstījis Bībeles pēdējo grāmatu- Atklāsmes Grāmatu. Vēstījumā Jānis norādījis, ka izmantojis viena simbola dažādas nozīmes.
* * *
Par kūdīšanu, cilvēku, tautu sarīdīšanu vienam pret otru, citam pret citu. „Kūdīšu latviešus atriebties igauņiem karā”. Šie vārdi man uzreiz simboliski parādīja, ka kūdīšana joprojām vēl nav beigusies. Mūs mēģina sakūdīt pret Krieviju, krieviem. To parāda politiķi, ka atrodas it kā ārējais ienaidnieks, kurš vainojams manās un tavās problēmās. citi šo kūdīšanu politikā, masmedijos izprot savādāk- ārēja vaininieka izgaismošana noslēpj iekšējās problēmas tepat valstī. Vienkārši uzmanības novēršanai. To visu var redzēt masu medijos, ne vienmēr balts ir balts un melns ir melns. Ir vajadzīga izšķirtspēja. Savukārt Krievijā tiek norādīts, ka Eiropas Savienība un Amerika vainojama visās ķibelēs, kas notiek Krievijā. Šaipus Krievijas robežai ir tikai viena patiesības daļa, Krievijā cita patiesība. Jeb patiesības variants.
Lasot tālāk, tiek uzskatāmi parādīts, ka Lāčplēsis un igauņu Kalapuisis sadraudzējās par spīti Kangara plānam sarīdīt vienam pret otru.
“Māte man stāstīja: reizi kad nākšot no Daugavas puses Varonis Lāčaus’s, kurš vienīgais pretnieks manim še būšot, Tad lai glābjoties šejienes tautas.”
„Drīzi vien izpaudās Lāčplēša slava Baltijas zemē –
Ļaunīgais nodoms varoni nomaitāt bija caur dievu
Lēmumu tapis par lielāko labumu, lielāko slavu!”
Varbūt varam ņemt piemēru no šejienes un neuzskatīt, ka visur vainojama Krievija, kā mums te mēģina iestāstīt. Jeb neiesaistīties politiskajās kaislībās. Tas ir tikai teātris un cirks un daudzi uz to arī uzķeras. Vai tad kaimiņš vainīgs, ka istaba netīra?
* * *
„Veco Burtnieku teikas un viņu dailīgās dziesmas.” – tās ir mūsu pašu tautas pasakas un teikas, kurās ir ieslēgta liela dzīves gudrība. Pasakas ir vienas un tās pašas, bet katrs tās redz, saprot un izprot savā gaismā un redzējumā. Tāpat kā Bībelē vārdi ir vieni un tie paši, bet katrs ar tiem saprot kaut ko citu, kaut ko savādāk, arī pilnīgi pretējas lietas. To pašu var novērot arī uz sevis, lasot Bībeli vai Mācību pēc kāda laika- dotā patiesība izgaismojas no cita skatpunkta,
savādāka, viedāka, augstāka salīdzinot ar iepriekšējo.
Uzveicot mošķus Burtnieku pilī, Lāčplēsim parādās kāds cienījams vecis. Vecis – kāda dievība, kura atstāja likumus. Viduveds. Arī Bībelē doti desmit baušļi, sava veida likumi. Mums dotajā Gudrības Valdoņu Mācībā arī ir doti likumi un skaidrojumi par dažādām dzīves jomām.
„Tautai ar šeitan sakrātās vectēvu garīgas mantas,
Kuru starpā atrodas arī likumi mani.
Saki tur augšā, ka likumi šie ir iz dievības ņemti, –
Uzturot viņus, tauta zels un mūžīgi nemirs!
Viduveds esmu es. Esmu dibināj’s latviešu tautu.”
Varbūt ņemsim vērā Mācību, tad tauta zels un plauks. Vārdi „Līdz ar tīstokļu šķirstiem” parāda, ka tīstokļos ierakstītas Zināšanas, Dzīves gudrība pasaku un dziesmu formātā izpaustas, uzrakstītas. Tīstokļu šķirsti [lādes] man atgādināja, ka ir taču arī Gudrības Valdoņu Mācības grāmatas, tematiskās tajā skaitā.
„Nolika šķirstā pie citiem, teikdama: “Daudz vēl še tādas Mācības atrodas putekļu šķirstos; izlasīt viņas
Visas varētu tikai pa kādiem ilgākiem gadiem.
Varbūt ka vēlākos laikos slaveni tautieši viņas
Vedis pie saulītes gaismas, putekļus tīrīs un tautai
Darīs zināmas senatnes mācības, ziņas un teikas!”
Vai mēs varam izprast mūsu pašu tautas pasakas? Un no šodienas skatījuma Gudrības Valdoņu Mācību? Mācība ir dota vienkāršākā formātā, lai gan arī filozofiskā un dažādi cilvēki vienu un to pašu izprot dažādi. Izlasiet Lāčplēsi un sameklējiet kopīgo, savelciet paralēles ar citām zināšanām, kas jums ir, arī ar Mācību.
Pēc tam kādā vakarā atkal Laimdota, kādu Vecu tīstokli ņēmusi, teica: “Lāčplēsi, klausies, Lasīšu tagad iz gudrā Vidveda mācībām, kādas Devis tas tikai priekš tādiem, kuri var saprast un panest.”
* * *
„No šī laika nu bieži nogāja jaunajie ļaudis Vecajā pilī, lasīja tos tur glabātus rakstus;”
Manā skatījumā jaunajiem ļaudis- jaunieši, bērni, pusaudži. Paskatoties apkārt, no tikumiem sabiedrībā ir palicis pāri tikai nosaukumi un atmiņas. Bet netikumīgas izpausmes var sastapt uz katra stūra. Lasot šos vārdus, prātā nāca Mātes Marijas viena vēstījuma fragments [27 decembris, 2007]. Aicinājums: „Jums visiem tagad ir pienākums vērst jūsu skatienus uz jaunatni. Un tie no jums, kas mūža nogalē beidzot ir apjautuši Dievišķo Patiesību tādā vai citā pakāpē, jūs spējat savu pieredzi nodot tālāk jaunajai paaudzei. Padomājiet, kādā formā jūs to varat izdarīt, bet to izdarīt ir nepieciešams, – to jums saku es.”
* * *
Visuma radīšanas tiek parādīta šajā fragmentā:
„Citā reizē Laimdota atkal tur lasīja šādi:
“Sākumā nebija nekā. Bez gala tālumā mita
Tikai tas dīvainais atspīdums, no kā cēlušās visas
Lietas, – pats bez sākuma un bez gala kā visas
Pasaules dvēsele, visu garu augstākais, vecais,
Mūžīgais dievs un viņam blakus dzīvoja otris
Gars – tas velns bija; bet vēl bija tas paklausīgs dievam
Visās lietās un nebija Jaunumā atkritis no tā,
Lai gan domāja toreiz jau pats uz labumu savu.”
* * *
„Še ir vislielākais darbalauks tiem, kuriem dāvanas dotas
Gaismotā garā iet un pētīt, rakt, svērt un mērot.”
Manā skatījumā tā ir cilvēku kopa, kuriem ir saziņa ar Smalko plānu. Tādi cilvēki ir arī šodien, tikai jāatšķir, kurš ir kurš un kurš kuram kalpo- Dievam vai mantai. Kurš ir īsts sava aroda meistars un kurš ir melis, krāpnieks. Kurš ir kā svētulis Kangars.
* * *
„Tālāki stāstīja Ditrichs par Romas svētajotēvu.
Kurš ar bruņnieku biedrību kopā nospriedis visām
Tautām pasaulē arī šās ticības svētību pievest.
Ditricham līdzēja Kangars, – tātad Kaupa jau bija
Tik tālu dabūts, ka šaubīties sāka par vectēvu dieviem.”
Kristietības ieviešana no Vāczemes. ar viltu, izdomājumiem, barbarismu un iznīcību. Šī tēma vijas caur visu A. Pumpura darbu.
* * *
Lai izprastu visu trešo Dziedājumu, iesaku izlasīt visu „Lāčplēsi”.
Elvita, Augstākie Spēki caur Jums norādījuši, ka mēs [Latvija] atrodamies trešajā dziedājumā. Atliek tikai izlasīt pirmo un otro dziedājumu, lai izprastu kā nonācām pie šādas situācijas. Un kas mūs sagaida nākotnē? Vai Latvijas nākotne ir parādīta tā, kā tas ir rakstīts nākošajos Dziedājumos? Vai arī atliek pajautāt Augstākajiem Spēkiem, lai parāda kas mūs sagaida nākotnē. Jo nākotni jau veidojam mēs paši.
* * *
Manā skatījumā lai izprastu literāro darbu „Lāčplēsis”, ir jāieslēdz “daudzdimensionālā” domāšana. Ir vajadzīgs attiecīgs noskaņojums, lai saprastu, kas ir kas un kas ar ko ir domāts. Tas ir tieši tāpat, varbūt, tas pats noskaņojums, kas jāiegūst, lasot diktātus, Rozārijus, lūgšanas. Prātā nāk vārdi no Mācības: „Jūs nevarat sarunāties ar Dievu garāmejot, tā starp citu”. Ir vajadzīgs šis noskaņojums, lai lasītu un vienlaikus nāktu izpratne. Es domāju, ka ja nav šis noskaņojums, sajūta, iekšējs miers, tad Lāčplēsi nemaz nevar tik viegli izprast. IV Dziedājums par apburto salu
man atgādināja zināmu līdzību par iluzoro pasauli, kas minēta Mācībā.
* * *
Šis ir mans sava veida redzējums, skatpunkts, domas. Un lieciet bērniem lasīt mūsu pašu tautas pasakas, jo skolās to neliek darīt, nemāca. Un pēc daudziem gadiem bērni kad būs lieli, izpratīs, sapratīs kaut ko vairāk jeb būs cits redzējums uz lietām, cilvēkiem un pasauli, citādi ei nu sazini kas izaugs par cilvēkiem, patērējot šo surogātkultūru jeb kultūras izstrādājumu. Ļoti liela problēma ir tā, ka mums pasaku vērtību nekur neuzsver un neizceļ, bet tiek darīts viss, lai tās pazustu starp televizorā redzamajiem atkritumiem, kultūras „pasākumiem” un citiem brīnumiem.
Prātā nāk Maitreijas vārdi [6.12.2009] ”..kas kā upe gāžas bērnu apziņās”. Ja tev ir bērni, varbūt ir vērts izlasīt šo Vēstījumu un kaut ko darīt lietas labā. Citādi izaugs jauna mošķu un necilvēku paaudze un tikai ārējais veidols atgādinās par kaut ko līdzīgu cilvēkam. Vai arī kāpēc viņam uzkraut negācijas, kas gāžas no plašsaziņas līdzekļiem un uzkraut lieku nastu, ar ko viņam nāksies krāmēties visu atlikušo dzīvi.
Sanats Kumara: „Kāpēc jūs joprojām uzskatāt par labāku peldēt pa straumei duļķainajā surogātu plūsmā, ko jums pakalpīgi piedāvā plašsaziņas līdzekļi? Kāpēc jūs nemaz nepapūlaties norobežot sevi un savus bērnus no tā, kas kropļo jūsu dvēseles un nedod ne iespēju, ne spēkus iet gaišo ceļu?” [20-12-2015]
* * *
Lasot „Lāčplēsi”, dažādus fragmentus, prātā nāk dažādi fragmenti no citām mācībām, apgūtā, redzētā arī Gudrības
Valdoņu Mācības. Šī ir tikai daļa ko izpratu no Pumpura „Lāčplēša”. Es nonācu pie tādas pašas vai līdzvērtīgas situācijas kā mūsu Sūtne, kad lai izlasītu un jā, arī izprastu sarežģītu darbu, ir jādodas kaut kur prom no modernās civilizācijas. Vai jāizmaina savs noskaņojums, apziņas stāvoklis. Izlasot portālā ievietoto fragmentu, [Dievs, svētī
Latviju! 18.11.2020] man visu laiku nelika mieru domas izlikt uz papīra. Sava veida redzējumu, izpratni, skatpunktu. Citādi sanāk kā Vidveda mācībā – „Devis tas tikai priekš tādiem, kuri var saprast un panest. ” Vai arī Jāņa Vēstījumā dotie vārdi par Atklāsmes grāmatu- „Daudzi cilvēki ir mēģinājuši saprast manas Atklāsmes būtību, bet viņiem tas nebija dots. Ne tāpēc, ka nebūtu uzrakstīts, bet tāpēc, ka nesaprata. „ Pumpura „Lāčplēsis” ir izprotams, tikai katram būs savādāks redzējums.
Pašreizējā situācija parāda, ka atrodamies pārmaiņu priekšvakarā. Vai Pumpura „Lāčplēsis” nākošajos Dziedājumos ir rakstīta Latvijas nākotne?
* * *
Savukārt pareģojums, pravietojums par Romas pāvestiem joprojām nav atcelts. Saskaņā ar pravietojumu, šis ir pēdējais pāvests. Redzēsim vai pāvestu pēctecības ķēdīte turpināsies.