Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Dievturība 21.08.2012

 

Dievturība ir latviešu senās dievestības (reliğijas) atjaunojums. Latviešu Dieva atskārsmi, kas sakņojas mūsu pirmtautā un saglabājusies dainās, 1926. gadā atjaunoja Ernests Brastiņš, nosaucot to par dievturību. Dievturība, saglabādama mūsu garīgo vērtību avotu un uzturēdama dzīvas mūsu garīgās vērtības, kam iespējams izpausties tikumos un tālāk veidot latvisku kultūru, ir latviešu nacionālā (tautiskā) reliğija. Vārds “dievturība” atvasināts no dainām, kas piemin “Dieva turēšanu”, līdzīgi var “turēt labu prātu”, “turēt godu”, “turēt vārdu”.

Latviešu dievestības atjaunošanas idejas sākums meklējams pagājušā gadsimta sākuma gados, kad par to sāka izteikties dzejnieki, kultūras darbinieki, skolotāji. Dzejnieks Auseklis (Krogzemju Mikus) savās dzejās mudina censties pēc gara gaismas. Skolotājs Juris Lecis 1917. gadā raksta: “Meklēsim atkal zem mūsu dievnamu sliekšņa pazudušo bauslību, lūkosim mūsu tautas dziesmās, mūsu tautas teikās un atradīsim tais mūsu seno ticību, mūsu veco latviešu tautas Dievu, kurš vienīgi var atjaunot tautu darbā un tikumībā.” Dzejnieks Jānis Rainis raksta: “Mūsu tautas dziesmās atrodama veca reliğija, kurai jātop par jauno reliğiju.”

Dievturi ir latviešu senās dievestības atjaunotāji, kopēji, tās garīgo vērtību uzturētāji un sargi modernos laikos. Dievturi ir Dieva, Māras, Laimes turētāji un daudzinātāji, kas cenšas dzīvot dievāju dzīvi pēc latviešu dievestībā ietvertā Dieva padoma un tikumiem.

Latviešu senā dievestība ir no mūsu pirmtautas mantota, baltu uzturēta un pašu latviešu senču laika gaitā izkopta atskārsme par Dievu, kas saglabājusies dainās un daļā latviešu tautas. Latviešu senā dievestība ir mūsu garīgo vērtību avots, kas izpaužas un atspoguļojas latviešu tikumos un veido pamatu tautas kultūrai.

Latviešu senās dievestības pamatā augstākais garīgais jēdziens ir DIEVS, Dieva materiālā izpausme Māra un Dieva lemšanas izpausme Laime. Mūsu pirmtautā augstākais garīgais jēdziens un debess nesa kopīgu nosaukumu. Latviešu valodā tas ir Dievs. Apvienojot debess un tēva jēdzienu vienā vārdā rodas salikums – Debestēvs, kam vārds ir Dievs un viņa ziņā ir visa garīgā pasaule.

Dieva materiālā izpausme un īpašība ir MĀRA , kuras ziņā un gādībā ir visa daudzveidīgā dzīvā un nedzīvā daba un cilvēki šajā un Viņā saulē. Dieva lemšanas izpausme un īpašība ir LAIME – cilvēka mūža licēja un Dieva likumu izkārtotāja pie cilvēkiem.

Dievs ar savu materiālo izpausmi Māru un lemšanas izpausmi Laimi vada cilvēkus viņu dzīves gaitās. Dievs, Māra, Laime ir vienīgie, ko pielūdz latviešu dievestībā. Latviešu senā dievestība un tās atjaunojums – dievturība māca cilvēkiem atskārst Dievu, Māru, Laimi un dzīvot dievestīgu, tikumīgu, dievišķas saskaņas pilnu mūžu.

Latviešu dievestības izpratnē cilvēkam ir dvēsele, augums un velis.

Dvēsele ir dievišķā daļa cilvēkā, ko Dievs dod cilvēkam piedzimstot un kas aiziet atpakaļ pie Dieva, cilvēkam izbeidzot šīs saules dzīvi. Dvēsele, būdama dievišķa, ir sākums mūsu cilvēciskajam ES, kas atspoguļo ne tikai vecāku raksturīgās īpašības, bet uzrāda arī cilvēka raksturu, dabu, stāju. Dvēsele ir katras Dieva laistās radības mūžības simbols. Tā ir mūžīga, kas izslēdz iespēju dvēselei pārdzimt citā augumā, kā tas pieņemts dažās citās reliğijās.

Augums dzīvo šīs saules dzīvi un mūža galā mirst un izirst. Augumu dod un par to šai dzīvē gādā Māra, kas kā Zemes māte mirušo augumu atkal saņem atpakaļ.

Velis ir auguma neredzamais, nesataustāmais dvīnis. Atceroties vai iedomājoties mirušu cilvēku, mēs viņu apjaušam savā prātā tādu, kādu mēs viņu zinājām, pazinām vai redzējām dzīvu savā vidū. Šis neredzamais, bet nojaušamais auguma dvīnis, kas iekļūst mūsu apziņā un saistās ar atmiņām par aizgājēja mūža veikumu, darbiem un izturēšanos viņa dzīves gājumā, ir aizgājēja velis.

Līdzīgi, iedomājoties kādu zināmu cilvēku, ar ko neesam šai brīdī kopā, mūsu prātā veidojas apziņa par viņa būtību, izskatu, gaitu, darbību, un mēs esam saskarē ar šī cilvēka neredzamo auguma dvīni – veli, kaut arī šis cilvēks ir dzīvo vidū. Tātad velis ir kā mirušam, tā dzīvam cilvēkam.

Ikdienas dzīvē Dieva, Māras, Laimes turēšana, svētrūpes vai kulta darbības izpaužas četrās jomās: lūgšanā, daudzināšanā, ziedošanā, zintēšanā.

Lūgšana dievturībā, pielūgšanas nozīmē ir dievestīga darbība, ar ko cilvēks tuvojas Dievam, Mārai, Laimei, ar to izjuzdams savā dvēselē dievestīgu (reliğisku) pārdzīvojumu.

Daudzināšana ir Dieva, Māras, Laimes godāšana, bieža pieminēšana vārdos, darbos, greznās dziesmās.
Ziedošana ir dāvāšana, ar ko pastiprina lūgšanu, pateicību vai goda došanu Dievam, Mārai, Laimei.
Zintēšana savā norisē izmanto līdzības vai analoğijas likumu, kur līdzīgais veicina līdzīgā rašanos. Latviešu dievestība māca, ka laba norise veicina citas norises labu izdošanos. Cilvēks, domādams labas domas, darīdams labus darbus – zintēdams, cer saņemt Dieva padomu, svētību, palīdzību vai kādu citu labumu.

Lielu vērību dievturi pievērš gadskārtām un gadskārtu svinībām. Kopā ar četriem ekliptikas punktiem gadā ir astoņi sevišķi notikumi, kurus izsauc pieaugošais vai dilstošais saules gaismas un siltuma daudzums. Gadskārta ir saules gada astoņu sevišķu notikumu secība, kas ar nemainīgu noteiktību atkārtojas katru gadu. Šo saules radīto nolikumu svinīga atzīmēšana liek pamatu latviešu senajai laika skaitīšanai. Gadskārtas svinības, kas iezīmē saules gaitu viena gada laikā, ir Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Māras, Miķeļi, Mārtiņi, Ziemassvētki.

Informācijai izmantota mājas lapa www.dievturi.org