Dzemdes saslimšanas cēloņi 20.01.2014

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.

Dzemde medicīnas skatījumā

Dzemde (Latīņu val.: uterus) ir dobs, muskuļains sievietes nepāra dzimumorgāns, kurā attīstās auglis. Atrodas mazajā iegurnī starp urīnpūsli un taisno zarnu. Augstākā un resnākā dzemdes daļa ir dzemdes dibens, lielākā daļa – ķermenis, kas uz leju pāriet dzemdes kaklā, kura apakšējo galu aptver maksts augšdaļa. Dzemdes ķermenī ir šaurs, trīsstūrains spraugveida dobums, kura pamatnes stūros atrodas olvadu atveres. Uz leju dzemdes dobums pāriet dzemdes kakla kanālā, kas atveras makstī. Dzemdes siena ir ļoti bieza, tajā izšķir 3 kārtas. Iekšējā kārta – gļotāda (endometrijs) dzemdes dobumā ir gluda, bet kakla kanālā veido krokas.

Pēc dzimumgatavības iestāšanās gļotādas daļa – funkcionālais slānis periodiski noārdās un izdalās pa maksti kopā ar asinīm. bet pēc tam atkal atjaunojas no gļotādas atlikušā bazālā slāņa.

Dzemde garīgajā skatījumā

Dzemde ir mātišķuma orgāns. Mātišķums ir vienotība, kurā ir savs labais un savs sliktais. Māte, kas priecājas par saviem bērniem, palaiž savu prieku brīvībā. Tad skumjas – prieka slēptā puse – vairs nespēj pieaugt. Ja māte savas skumjas izraud, kas radušās saistībā ar bērniem, tās viņu atstāj un vairs nekaitē. Ja sieviete nevar būt tāda māte, kāda gribētu būt, tad viņas mātišķums visā tā labajā un sliktajā izpausmē paliek dzemdē, radot slimību. Viņa neapzinās to, jo rīkojas baiļu vadīta. Aizturēts mātišķums materializējas slimībā. Jo vairāk sieviete savaldās, jo ciešāks audu sablīvējums rodas saslimstot.

Grūtniecība sākas dzemdē. Dzemde kā veselums simboliski saistās ar māti, mātišķumu un sievišķību. Kāda ir sievietes dzemde, tāda ir viņas māte, un tāda māte ir sieviete pati. Ja sieviete uzskata, ka sievišķais viņā ir viņas ķermenis, un pieprasa, lai vīrs un bērni viņu mīlētu un cienītu, jācieš sievietes dzemdei, jo viņa pieprasa sava ķermeņa kultu.

Dzemdes kreisā puse rāda sievietes mātes attieksmi pret vīriešu dzimumu. Dzemdes labā puse rāda sievietes mātes attieksmi pret sieviešu dzimumu. Dzemdes priekšējā sieniņa rāda sievietes mātes jūtas, aizmugurējā sieniņa – sievietes mātes gribasspēku. Dzemdes augšējā daļā koncentrējušās problēmas, kas saistītas ar nākotni un garīgumu. Apakšējā dzemdes daļā sakoncentrējas problēmas, kuras saistītas ar pagātni un materiāliem jautājumiem. Dzemdes dobuma stāvoklis attiecīgi rāda sievietes mātes slēptās domas.

Ja māte ir sevī noslēgusies, ja viņa slēpj savu neprasmi un kaunu, bet meita šo mātes rakstura īpašību sevī pastiprina, tad meitai pārtrūkst menstruālais cikls.

Pārmēra mātišķuma jūtas un emocionalitāte ir pārmēra sievišķība, kas rada liekā uzkrājumus dzemdē, tādējādi rodoties audzējiem (miomas un polipi). Jo acīmredzamāks pārmēra mātišķums, jo vairāk mioma aug uz āru, radot pat tā dēvētos mezglus kājās. Jo pārmēru mātišķums tiek slēpts, t.i., jo mazāka iespēja sievietei paust mātišķumu, jo lielāks izveidojas audzējs dzemdes dobuma virzienā.

Dzemdes audzējs ļoti jaunām sievietēm, kuras nav pat vēl 20 gadus vecas, liecina par  vainas izjūtu mātes priekšā, ko jūt meita un kas liek meitai uzņemt sevī mātes problēmas.

Mātes dedzīgā cīņa ar dzīvi, kā arī kauns un dusmas bērnu seksualitātes dēļ izpaužas meitas dzemdē kā audzējs, kurš asiņo, ja māte ar problēmu cīnās, ja māte neko negrib dzirdēt par meitas problēmām.

Tā kā dzemde ir mātišķuma un bērnu dzemdēšanas orgāns, tad bērns, kas sevi ziedodams, uzņemas mātes jūtas, sāk dzemdē audzēt miomu. Mioma simbolizē labu meitu, kura ņem pie sirds savas labās mātes žēlošanos un galu galā tiek pie miomas vai kāda cita audzēja. Meitai ir vainas izjūta, ka viņa nav izdarījusi to, ko no viņas māte sagaida.

Mioma dzemdē var izveidoties, ja mātei un meitai ir sarežģītas attiecības. Meitas izjūtas vai bailes, ka māte mani nemīl, saduras ar mātes valdonīgo, privātīpašniecisko uzvedību. Pakāpeniski meita zaudē spēju piedot, un mēneša laikā mioma vairākkārt palielinājusies.

Ja dzemdi izoperē ķirurģiski, nepieciešams, lai sieviete nodotos savas domāšanas pārmaiņām, jo pretējā gadījumā miomu izraisījušās dusmas meklēs sev jaunu vietu.

Sievietes, kuras sevi savalda, jo vēlas būt inteliģentas, visus stresus uzņem dzemdē. Ķermenī nav cita orgāna, kas spētu tik ļoti izstiepties, tātad spējīgs sevī ievietot tik daudz stresu. Tāpēc no sievietes ar izoperētu dzemdi nevar gaidīt ilgu pacietību un elastīgumu. Lūzums rodas ātri.

Dzemdes asiņošana rodas no tieša naida pret vainīgajiem, kas traucē sievietei būt labai mātei. Lai kādu dzemdes slimību tā arī slēptu, asiņošana liecina, ka atriebība ir sākusies.

Dzemdes vēzis rodas, ja sieviete saniknojas, ka vīriešu dzimums nav tik labs, lai viņa varētu mīlēt vīru, vai jūtas pazemota bērnu dēļ, kas neklausa māti, vai pazemota tāpēc, ka viņai nav bērnu, un jūtas bezpalīdzīga, nespēdama dzīvi mainīt.

Autore: Elvita Rudzāte