Par Dzīvās Ētikas Mācību biju jau informēta laikā, kad studēju Lūles Vīlmas doto Piedošanas mācību, bet toreiz grāmatnīcā pašķirstot Dzīvās Ētikas grāmatas tās mani neuzrunāja. Kāpēc? Tāpēc, ka mans apziņas līmenis nebija tām vēl gatavs, bet pēc vairākiem gadiem, kad manās rokās nonāca Anetes Eihmanes rokrakstā sagatavotās Dzīvās Ētikas Mozaīkas grāmatas, kur Dzīvās Ētikas Mācība ir apkopota pa tēmām, tad mana sirds gavilēja, jo es sapratu un sirdi izjutu, ka manās rokās ir nonākusi liela vērtība – dārgakmens.
Es sāku pārrakstīt Anitas Eihmanes rokrakstā sagatavotās grāmatas uz datora, publicējot svētdienās fragmentus Domātājs.lv. Pie tam tā bija pavisam neparasta pieredze kā vispār Dzīvās Ētikas Mozaīkas rokraksts nonāca pie manis. Es biju iegādājusies Dzīvās Ētikas atsevišķas grāmatas, bet lasot tās, man sirds teica, ka kaut ko tulks vai redaktors vai kāds cits ir pārpratis, ka grāmatās ir novirzes no patiesības. Tad es uzrunāju Laumu Ērgli un jautāju viņai, vai viņa nezina, kur var atrast Dzīvās Ētikas Mācību bez novirzēm no patiesības? Lauma man izstāstīja par Aneti Eihmani, kas Padomju Latvijas laikā slepeni bija veikusi milzīgu darbu, apkopojot Dzīvās Ētikas Mācības paragrāfus pa tēmām, un dalījusies ar zināšanām ar cilvēkiem, kas meklējuši ceļu pie Patiesības. Tas viss ir noticis lielā slepenībā, jo tajā laikā par Dzīvās Ētikas Mācības lasīšanu varēja aizsūtīt uz Sibīriju. Anetes Eihmanes sirds tīrība un patiesums bija tik augstā līmenī, ka viņas sagatavotajā Dzīvās Ētikas Mācības apkopojumā “Dzīvās Ētikas Mozaīka” nav novirzes no pirmavota.
Tagad cilvēkiem visas gudrības ir pieejamas, bet interese mazinājusies, jo cilvēki ir dīvainas būtnes – tas, kas viegli pieejams, tas nav interesants. Cilvēkus interesē viss noslēpumainais un grūti pieejamais. Dzīvās Ētikas Mācība joprojām nav viegli pieejama tiem, kuru apziņas līmenis tai nav gatavs, jo pat ja viņi mēģina lasīt Mācību, viņi neizprot izlasīto tekstu un visticamāk neturpina to lasīt. Dzīvās Ētikas Mācībā ir teikts, ka tie, kas ar Mācību sastopas pirmo reizi, tiem lielas grūtības sagadās Mācības uztveršana.
Tāpēc Sokrata tautskolas izglītības programmā “DOMĀTĀJS” Dzīvās Ētikas Mācība tiek skaidrota līdz domātāji ir gatavi paši ar interesi smelties gudrības graudus no Patiesības avota.
Esmu dzirdējusi viedokli, ka Dzīvās Ētikas Mācībā rakstītais ir novecojis un vairs neatbilst mūsdienu vajadzībām. Tie ir maldi. Lielo Skolotāju Mācība nekad nenovecos, jo tā nākusi no Patiesības avota. Gudrs ir tas, kas spēj Mācībā teikto ieraudzīt mūsdienās un spēj Mācības gudrības izmantot laicīgā dzīvē.
Politiķi lauza galvu kā attīstīt Latviju, bet ja viņi būtu iepazinuši un izpratuši Dzīvās Ētikas Mācību, tad viņiem būtu skaidrs, kas ir jādara, lai attīstītu Latviju.
Dievs veic atlasi, iedodot mums rokās paturēt dārgakmeni un skatās – vai mēs redzam/sajūtam, ka mūsu rokās ir dārgakmens vai neredzam/nesajūtam, ka mūsu rokās ir dārgakmens? Tas, kas neredz un nejūt, pazaudē dārgakmeni līdz brīdim, kad saprot, ko pazaudējis, un atkal meklē dārgakmeni, bet tas var būt grūti pieejams un nav iespējams atgūt laiku, kas pazaudēts.
Es nezinu kā notikumi Latvijā un pasaulē attīstīsies tālāk. Es zinu, ka tieši šodien, 2023. gada 23. augustā mūsu politiķu izvēles ietekmēs Latvijas nākotni – Latvija kā valsts sāks uzplaukt un par to liecinās ne tikai ekonomiskie rādītāji, bet arī dzimstības pieaugums vai Latvija grims purvā arvien dziļāk līdz pazudīs.
Cerība mirst pēdējā, eposā “Lāčplēsis” ir teikts, ka Lāčplēsis tiks pamodināts. Kā tas notiks, to mēs redzēsim…
sending...
