Dzīvot ar mīlestību 16.04.2020
Kas ir mīlestība? Mīlestība ir Dievišķā enerģija. Tā ir katrā cilvēkā, bet ne visi to jūt, jo to sāk just tikai cilvēki, kas iet apzinātu garīgās attīstības ceļu jeb atgriežas ticībā pie Dieva. Mīlēt nozīmē saprast un sajust Dievišķumu visās dzīvajās būtnēs. Tas nav vienkārši pieaugušajiem, bet bērni spēj priecāties par katru kukainīti, kuru ierauga uz ceļa. Kur vēlāk pieaugušajiem pazūd šī dabiskā mīlestība? Prāts ir tas, kas liek pieaugušajiem mainīt vērtības. Bērnam nav jādomā par materiālo labklājību, bet pieaugušiem ikdienas rūpes nomāc mīlestību. Tāpēc rodas jautājums, kā ikdienā dzīvot ar mīlestību?
Mēs esam nākuši iemiesojumā, lai augtu garā jeb paplašinātu apziņas līmeni, bet tas ir iespējams tikai tad, ja pārvaram grūtības. Savukārt problēmsituāciju laikā, kad rodas dusmas vai citi stresi, mīlestība pazūd. Tāpēc ļoti svarīgi ir mācīties sevī neuzņemt dusmas, bailes un citus stresus, bet tas izdodas tikai tiem, kas apzināti iet garīgās attīstības ceļu, mācoties izprast dzīvi.
Piemēram, neviens šajā laikā nevar apgalvot, ka nesaslims ar koronavīrusu, jo neviens nezina no kura stūra tas var uzglūnēt. Taču dzīvot bailēs no šīs slimības arī nedrīkst. Ticīgi cilvēki paļaujas uz Dieva gribu, jo zina, ka bez Viņa atļaujas neviens nesaslims. Ja Dievs gribēs, lai cilvēks iziet cauri šādam pārbaudījumam, tad cilvēks pieņems Dieva gribu ar pazemību. Tāpēc ticīgiem cilvēkiem visas grūtās dzīves situācijas ir vieglāk pārvarēt, jo viņi izprot, to nozīmi viņu garīgajā attīstībā.
Cilvēkam, kurš vēlas sākt dzīvot ar mīlestību, nepieciešams sākt darīt labus darbus sabiedrības un visas dzīvās radības labā. Tad, kad viņš nodarbosies ar labdarību, un neko par savu paveikto negaidīs pretim (pat ne paldies), tad viņš iepazīs jūtas, kuras sauc par mīlestību un laimi. Tad viņš sapratīs tos cilvēkus, kas vienkārši saka, ka jūtas laimīgi.
Kas ir svarīgāks par mīlestību? Kāds varbūt minēs veselību, bet veselība ir saistīta ar mīlestības jūtām. Ja cilvēks jūtas mīlēts un pats mīl, tad viņš nav norūpējies par veselību pat, ja ar to ir problēmas. Daudziem svētiem cilvēkiem bija smagas veselības problēmas, bet viņi jutās laimīgi un spēja mīlēt visus bez nosacījumiem. Mīlestība ir Dievs. Tāpēc nav nekā svarīgāka par mīlestību. Ar mīlestību ir iespējams pārvarēt visas dzīves grūtības. Kā teicis dzejnieks Imants Ziedonis: “Bez mīlestības maizi negriež nazis ass.”
Kāpēc nauda un manta ir mazāk svarīga nekā mīlestība? Tāpēc, ka bez mantas un naudas cilvēks spēj dzīvot, ja viņā ir mīlestība, bet bez mīlestības cilvēks iet bojā jeb kļūst par dzīvu mironi. Nauda un manta nespēj dot mīlestību, bet mīlestība dod spēku, lai cilvēks varētu nopelnīt naudu un nopirkt mantu.
Kā sākt, nodzīvot un pabeigt dienu ar mīlestību? Kad no rīta pamosties, tad pateicies Dievam, ka Viņš tev devis vēl vienu dienu izaugsmei. Ar mīlestību veic rīta tualeti, ar mīlestības domām pagatavo brokastis un sāc darbu, esot pateicībā, ka vari strādāt. Darot darbu ar mīlestību, arī darbs veicas labāk un vakarā nogurums ir patīkams. Ejot gulēt, atkal pateicies Dievam par nodzīvoto dienu un gūto pieredzi. Pat, ja diena nav bijusi veiksmīga, nepieciešams pateikties par neveiksmēm, jo tās ir tikai skolotāji, no kuriem kaut kas jāmācās.
Ļoti svarīgi ikviena darba laikā domāt pozitīvas domas. Ja tomēr piemeklē negatīvas domas, tad jautāt viņām – ko tu gribi man iemācīt? Brīdī, kad koncentrēsies uz negatīvās situācijas mācību, negatīvā doma transformēsies un tevī vairs nebūs negatīvas izjūtas, jo tu sapratīsi, ka negatīvā situācija tev ir nepieciešama, lai augtu garā.
Darot labus darbus pievērs uzmanību, vai gaidi pateicību un novērtējumu? Ja gaidi, tad tas nozīmē, ka neesi sapratis Dievišķo Došanas-ņemšanas likumu – es dodu, lai dotu, nevis, lai saņemtu. Ļoti svarīgi dot, negaidot neko pretim. Ja gaidi atzinību, tad tu neesi devis ar mīlestību. Piemēram, skolotāja, kas mīl savu darbu, negaida audzēkņu vai to vecāku novērtējumu, jo viņa ir laimīga tikai no tā, ka viņai ir iespēja strādāt ar bērniem un palīdzēt bērniem kļūt labākiem. Bērni to jūt un mīl savu skolotāju.
Kā tu uztver situāciju, ja tavu mīlestību nepamana vai nenovērtē? Ja esi apvainojies, tad tas liecina, ka vēl neesi iemācījies kļūt par devēju jeb dot neko negaidot pretim.
Ko tu dari, ja kāds tev nodara pāri ar vārdiem vai rīcību? Ja tu izproti no šīs situācijas savu mācību un piedod, tad tevī nepazudīs mīlestība. Ja tu apvainosies, tad mīlestība paslēpsies.
Pievērs uzmanību, ko tu un kā mīli? Pavēro savas mīlestības jūtas no malas. Pavēro, vai tās nav savtīgas? Īsta mīlestība ir brīvība. Savtīga mīlestība ir važas.
Pavēro sevi, kā tu jūties klusumā? Vai un kas tevi uztrauc klusumā? Kur tu vari izjust klusumu? Kā tev patīk dabas piedāvātais klusums?
Klusums ir brīdis, kad visvieglāk izjust sevī mīlestību. Taču daudzus biedē klusums. Klusums biedē tikai tos, kas bēg no problēmām un savām neapgūtajām mācībām. Tie, kuri vēlas no problēmām mācīties, tiem klusums ir nepieciešams, lai iedziļinātos sevī, izprastu savas neapgūtās mācības un atvērtos mīlestībai. Pastāv pat klusuma garīgās prakses jeb retrīti, kas patīk gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Lai cik skaļi ir ārpasaulē, ja tevī būs iekšējs klusums, ko sauc par iekšēju mieru, tu spēsi izjust mīlestību pret visu kas radīts. Bet, lai sasniegtu iekšēju miera stāvokli, nepieciešams dzīvot saskaņā ar savu Sirdsapziņu jeb darīt visu saskaņā ar Dievišķajiem likumiem. Lai dzīvotu saskaņā ar Sirdsapziņu, tev ir jābūt patiesam. Tātad, lai ikdienā spētu dzīvot ar mīlestību, tev ir jābūt patiesam, jārīkojas saskaņā ar savu Sirdsapziņu un jāpateicas par visu, ko Dievs tev dod, arī grūtībām. Dzīvojot pateicībā, tu jutīsi ik brīdi mīlestību. Domājot par netaisnību, mīlestība no tevis aizbēgs. Tāpēc atceries, ka viss, kas ar tevi notiek, ir absolūti taisnīgi un tev nepieciešams, lai tu attīstītos un izjustu pret visu radīto mīlestību.
Autore: Elvita Rudzāte