Dievs dod tev ziedu vītni, kas darināta no visa tavās iepriekšējās dzīvēs paveiktā labā un sliktā. Tu esi piedzimis ar šo vītni ap kaklu.
Mūsu dzīve ir ilgs ceļojums. Jo lielāku kravu mēs esam sakrājuši savu vēlmju veidā, jo lielākas ir rūpes, un nemiers piepilda ceļojumu. Samazini kravu, un tavs ceļojums kļūs viegls!
Lai dzīves ceļojums būtu patīkams, samazini vēlmju bagāžu.
Sporta un spēļu mērķis nav panākt izšķirošo rezultātu, bet gan iedvest dalībniekiem meistarības garu.
Ego un neierobežotās vēlmes ir cilvēka slikto īpašību avots.
Ego pazudīs, kad atteiksimies no ķermeniskās piesaistes jeb domas, ka es esmu ķermenis.
Ķermeniskā piesaiste ir slikto domu pamatcēlonis.
Vēlmes un dusmas ir kā kaitēkļi, kas iznīcina cilvēka dzīves koku.
Ja cilvēks aizmirst Dievu un aizraujas ar ego un sevis kā darītāja apziņu, viņš negūst veiksmi savos centienos.
Tas, kurš pakļaujas savām sajūtu vēlmēm, patiesi ir dēmons.
Atbrīvojieties no vēlmēm un redzēsiet, cik daudz mīlestības un svētlaimes jūs saņemsiet.
Ierobežojot savas vēlmes, ietaupītos līdzekļus izmanto sabiedrības labā.
Visām tavām vēlmēm jābūt vērstām uz Dievu.
Tikai tad, kad egoisms pilnībā izzudīs no cilvēka dabas, pasaule kļūs šķīsta.
Transcendējot sajūtas, cilvēks ierauga apziņas rītausmu.
Tikai tas, kurš ieguvis kontroli pār piecām maņām, var saprast Dievišķo.
Tas, kuram ir pilnīga kontrole pār savām sajūtām, var dzīvē sasniegt visaugstākās virsotnes.
Savu prātu jūs varat kontrolēt tikai ar mīlestību, nevis vienkārši sēžot un meditējot.
Bez kontroles pār jūtām un bez kontroles pār prātu mēs neesam spējīgi ieiet Dieva mājoklī.
Patiesu prāta mieru var sasniegt, samazinot vēlmes un attīstot izšķiršanas spēju.
Prātam jābūt tīram un pašaizliedzīgam, tam vienmēr jāpaliek pie Dieva. Tā ir patiesa garīgā prakse.
Patiesa garīgā prakse atrodama domu un to novirzīšanās kontrolē.
Tu nepiedzīvosi Dievišķo, kamēr netranscendēsi savu prātu.
Tev jāattīsta tīrs prāts, lai paceltos līdz Dievišķajam līmenim.
Lai iegūtu Gara mirdzošās gaismas redzējumu, ir jāatbrīvojas no ego cēloņa, kas pārklāj prātu.
Tas, kas tev jāziedo Dievam, ir tā pati sirds, kuru Viņš ir devis tev.
Prāts saskata dažādību tajā, kas ir vienots, savukārt sirds pierāda vienotību dažādībā.
Sirds bez mīlestības un līdzjūtības ir īsta kapsēta.
Diena, kad jaunas un svētītas domas rodas tavā sirdī, ir Jaunā gada diena.
Laiks aprij katru. Tādēļ nezaudē laiku. Pazaudēts laiks ir pazaudēta dzīve.
Fragments no Elvita Rudzātes grāmatu sērijas “Piedošanas mācība” 3.grāmatas “Dievišķās pasaules izzināšana sirdsmieram. Šri Satja Sai Babas Dievišķo gudrību atspulgs.”
sending...
