Eiro ieviešana Latvijā garīgajā skatījumā 08.01.2014
Armands jautā: Droši vien es nebūšu vienīgais, kurš šajās dienās uzdod šādu jautājumu: bet kā no garīgā skatu punkta vērtējat eiro
ieviešanu Latvijā? Vai tas ir saprātīgs un vajadzīgs solis? Kādas sekas gaidīt? Vai būtu bijis saprātīgāk saglabāt latu vai tomēr labāk bija ieviest eiro?
Elvita Rudzāte atbild: Simboliski, skatoties no garīgā viedokļa, katra valsts ir kopiena. Savukārt vairākas valstis (kopienas) kopā veido lielu kopienu. Gaismas Skolotāji mācībā par kopienas veidošanu saka, ka kopiena var pastāvēt tikai tad, ja tajā ir Augstas attīstības līderis (ar augstu apziņas līmeni), un visi līdera sekotāji arī ir ar augstu apziņas līmeni. Visiem kopienas dalībniekiem ir jābūt nesavtīgiem mērķiem, lai kalpotu cilvēcei un Dievam. Ja kopienā ir kaut vai viens, kuram ir citi savtīgi mērķi (lai gūtu kādu labumu), tad viņš viens pats var iznīcināt visu kopienu, jo pārējie pa vienam sāk sekot sliktajam, nevis līdera piemēram.
Ko es ar to gribu teikt? Es uzskatu, ka Eiro zonai nav viena stingra līdera (varbūt Vācija?), kura pati ievērotu visus Eiro zonas nosacījumus. Līdz ar to pārējām valstīm nav motivācijas ievērot Eiro zonas nosacījumus, un lielajā kopienā sāk parādīties problēmas. Esošā situācija ļoti labi demonstrē, kā viena pati Grieķija ar savām problēmām spēj negatīvi ietekmēt Vācijas un Eiropas Savienības ekonomiku.
Vai Latvija ir spējīga funkcionēt viena? Tikai tad, ja Latvija visu savām vajadzībām nepieciešamo (ieskaitot energoresursus) spēj saražot pati. Tādā gadījumā pievienošanās Eiro zonai nebija nepieciešama. Esošajā situācijā mums bija jāpievienojas kādai stiprākai kopienai (valstu grupai), vai tā būtu ziemeļvalstu vai cita kopiena, tas jau ir cits jautājums, jo Latvija viena pati pagaidām nespēj sevi ne aizsargāt, ne arī ekonomiski sevi nodrošināt.
Ļoti svarīgi Latvijai bija pievienoties valstu grupai, kurai ir augsts apziņas līmenis, citādi mēs atkal kļūsim par vergiem. Šobrīd Eiropas Savienība salīdzinot ar citām valstu savienībām, kurām mēs varējām pievienoties, ir ar augstāku apziņas līmeni, bet tālu no ideālā apziņas līmeņa. Es prognozēju, ka Eiropas Savienība šādā sastāvā kāda tā ir pašlaik, ilgi nepastāvēs. Notiks iekšēja tīrīšanās, iespējams citu valstu savienību veidošanās. Tomēr, manuprāt tas ir labi, ka mēs esam šajā savienībā kā pilntiesīgs dalībnieks, jo notiekot pārmaiņām, mums būs vieglāk pievienoties stiprajām valstīm (ar augstu apziņas līmeni), jo mēs būsim paspējuši pierādīt savu attieksmi, ka mums var uzticēties.
Tā kā es prognozēju, ka pašas lielākās pārmaiņas mūs sagaida šīs desmitgades beigās (2018.-2020.gads), jo to es esmu sapratusi no savu Skolotāju sniegtās informācijas, tad Latvijai vajadzētu labi sagatavoties šīm pārmaiņām. Tā ir iespēja mums sagatavoties īstai neatkarībai.
Kas būtu jādara? Jāattīsta iekšējais tirgus, jāpalīdz izveidot nelielas ražotnes, kurās ražotu visu dzīvošanai nepieciešamo, arī energoresursus. Jāizveido iekšējais sadarbības tīkls, preču apmaiņas tīkls. Valstij nevajadzētu baidīties līdzdarboties ekonomikā, t.i., attīstot sociālo uzņēmējdarbību, kas nākotnē spēlēs milzīgu lomu ekonomikā. Iegūt neatkarību ne tikai vārdos, bet arī darbos. Šobrīd mēs esam atkarīgi no aizdevējiem, daudziem ir kredīti, kas arī ir slēpta vergošana tai valstij, kura ir iedevusi kredītu. Bet, lai mēs patiešām kļūtu neatkarīgi, mums ir jāattīsta mūsu apziņas līmenis – kalpot cilvēcei un Dievam. Kamēr mēs dzīvosim savtīgu mērķu vadīti, lai gūtu baudas un materiālos labumus, diemžēl mēs nevaram cerēt uz patiesu neatkarību ne ekonomikā, ne politikā. Tādā gadījumā mums vienmēr būs jāpievienojas valstu grupai, kura atbildīs mūsu savtīgajiem mērķiem. Mums visiem ir izvēles iespējas. Viss sākas ar indivīdu, sāksim katrs kā indivīds kalpot savai valstij, cilvēcei un Dievam, un mēs piedzīvosim straujas pozitīvas izmaiņas, sākumā mūsu apkārtnē un pēc tam jau valstī. Mums vēl ir dots laiks – apmēram 5 gadi, kad mūsu valstij būs jāpieņem nopietns lēmums.
Neuztveriet manis sacīto kā akmenī iecirstu patiesību, jo ikdienas mēs izdarām izvēles, kas ietekmē mūsu nākotni. Pašlaik Latvijā ir vērojamas pozitīvas tendences garīgajā attīstībā, kas arī būs noteicošais faktors mūsu valsts nākotnē, bet aktivizējušies ir arī tumsas spēki. Cilvēkiem, kuri iet garīgās attīstības ceļu ir jādara viss, lai nevis cīnītos ar tumsas spēkiem, bet ar mīlestību jāpalīdz viņiem atvērt acis no miega jeb ilūzijas, kurā viņi pašlaik dzīvo. Tas nebūs viegli, bet manī ir ticība, ka Latvijā uzvarēs Gaisma un mums būs iespēja izveidot valsti, kurā tiks ievēroti Dievišķie likumi.