Lai jūs varētu atrisināt savas ekonomiskās problēmas, nepieciešams sakārtot savas domas. Domas jūs varēsiet sakārtot, ja piedosiet saviem stresiem. Tajā brīdī, kad būsiet atbrīvojis stresus, jūsu galva kļūs skaidra, un jūs spēsiet izdomāt pareizo problēmas risinājumu. Ja jūs esat piedevis negatīvām domām, tad Gars atveras un parāda, kad piecelties un uz kuru pusi iet.
Gars zina, ka katram cilvēkam nepieciešama māja, tāpēc arī palīdz atrast tādus risinājumus, lai cilvēkam būtu jumts virs galvas. Ja jūs patiešām atbrīvosiet stresu, izdevīgs priekšlikums pie jums atradīs ceļu pat miegā.
Cilvēki, kas atbrīvojuši konkrētu satraukumu ekonomikas sfērā, piemēram, bailes un dusmas, ka viņi nevar atļauties dzīvei nepieciešamo pirkumu, piepeši pārsteigti konstatē, ka sakrātās naudas ne tikai pietiek kārotās lietas iegādei, bet arī paliek pāri.
Lai jūs būtu materiāli nodrošināti, ļoti svarīgi ir mīlēt savu darbu. Kas mīl darbu un tam nododas, tas darbā gūst atdevi. Nemīlamā darbā zaudējam savus spēkus, turpretī iemīļota nodarbošanās izraisa arvien jaunu un jaunu radošās enerģijas pieplūdumu.
Es novēlu arī jums strādāt tādu darbu, kuru jūs neizjūtat kā apgrūtinājumu, bet spējat to darīt ar mīlestību. Ja darbs jums sagādās patiesu prieku, jūs nejutīsiet, kā paskrien darba diena. No rīta jūs nāksiet uz darbu ar smaidu uz lūpām un vakarā dosieties mājup ar apziņu, ka šodien daudz darba padarīts.
Ja jūs šobrīd nestrādājat tādu darbu, tad padomājiet, kāds darbs visvairāk jums varētu patikt. Nekad nav par vēlu atgriezties pašam pie sevis, nekad nav par vēlu sākt to, pēc kā esi ilgojies, nekad nav par vēlu gūt dzīves un jaunrades prieku – kaut tikai būtu vēlēšanās. Mums patīk kalt tālas nākotnes plānus, nevis kaut ko uzsākt tūlīt un tagad. Bieži mēs sevi noniecinām, sakot, ka es nevarēšu, ka man neizdosies, un tāpēc baidāmies par savu plānu īstenošanas iespējām. Es atceros, ka pirms Sokrata tautskolas dibināšanas arī mēs saskārāmies ar loģiski pamatotu pretestību, bet sirdī jutām, ka Sokrata tautskola Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešama, un tāpēc mēs to dibinājām.
Dažreiz dzīvē mēdz gadīties, ka ne vienmēr darbs ir arī iemīļotā nodarbošanās. Dažkārt darbs var būt pat netīkams, bet iemīļotā nodarbošanās – interesanta un patīkama. Tas liecina par nepareizi izraudzītu dzīves ceļu, tātad, par lielu nerealizētu radošo potenciālu. Tikai realizējot savas radošās ieceres, cilvēks spēj iegūt harmonisku psihisko stāvokli.
Kas mīl darbu un prot izmantot laiku, tam māja aug gluži nemanot, un saviem cēlājiem tā kalpo par uzticamu, sirdij mīļu pavardu, neredzami nododot sadzīves gudrību caur ikdienas rūpēm. Mājoklis, kas radīts mīlestībā, mīl savu iemītnieku.
Ja man kādreiz darbā ir grūti, tad es sajūtu nepieciešamību braukt mājās, jo tikai savās mājās es varu atpūsties un izdomāt, kā pārvarēt grūto situāciju. Mani draugi un paziņas ir izbrīnīti par mūsu ģimeni, jo mēs reti kaut kur dodamies, mēs labprātāk uzņemam ciemiņus pie sevis. Tas arī ir saistīts ar to, ka tieši mājās mēs jūtamies vislabāk. Man ir bijusi iespēja daudz ceļot, un esmu nakšņojusi ļoti dārgās viesnīcās, bet nekad es neesmu tur jutusies tik labi, kā mājās.
Lai ierastais darbs kļūtu viegls un priekpilns, nepieciešams atbrīvot piespiedu stāvokli. Tad izzudīs nogurums, truluma, bezcerības un bezjēdzības izjūta. Pasaule kļūs skaista, bet darbs – arvien produktīvāks. Tātad, svarīgi ir uz darbu doties ar prieku.