Es un pasaules spogulis 18.09.2014

Kādu laiku atpakaļ vēroju savu 13 gadīgo meitu kā viņa spoguļojas spogulī un vēro sevi. Te pasmaidot, te savelkot lūpas seksīgā grimasē, te saviebjot dusmīgā sejas izteiksmē, es aizdomājos, ka viņa trenējas dzīvei un dzīves piedāvātajām situācijām…Kādu grimasi parādīsi pasauli tādu arī saņemsi pretim. Tas ir, tikai domājot par ārējām jeb vizuālajām izpausmēm, un nemaz neiedziļinoties emocionālajā jeb sajūtu pasaulē….Es pats, kā spogulis pasaulei kurā redzu vienīgi sevi un savas negatīvās īpašības.

Ejot garīgās attīstības ceļu, jautājumu rodas arvien vairāk. Kā saprast notikumus savā dzīvē, cilvēkus, kā saprast sevi…tad saproti, ka atbildes ir tepat līdzās. Ejot šo ceļu saproti, ka viss kas ar tevi notiek, ir tavs skolotājs, kas māca tev pašam ieraudzīt atbildes uz saviem jautājumiem. Dievišķie likumi darbojas neatkarīgi vai tu tos zini, vai nē.

Spogulis kurā vari redzēt atbildes uz to, kā tu virzies pa dzīvi ir:

1.Tavs ķermenis, kurš nemelo, bet tieši norāda ko dari nepareizi (garīgā un fiziskā veselība).

2.Cilvēki, kuri ir tev līdzās un kurus tu satiec. Visvairāk, protams, tie, kas ir sāpinājuši vai kurus esi sāpinājis tu pats.

3.Notikumi tavā dzīvē- gan labie, gan sliktie.

4.Vieta kurā atrodies (pasaule, valsts, māja, dzīvoklis vai daba)

Un tā apskatīsim nedaudz katru punktu.

Vērojot savu ķermeni-viņa labsajūtu, veselības stāvokli var izdarīt secinājumus par savu dzīvi. Cik vesels vai slims esi. Citus var apmānīt, bet savu ķermeni – nē. Ķermeņa kreisā puse garīgajā skatījumā atbilst vīrieša dzimumam, bet labā puse sieviešu dzimumam. Ķermeņa lejas daļa simbolizē pagātni, viduklis tagadni, bet augšdaļa nākotni. Attiecīgi kaite, kas atrodas labajā vai kreisajā ķermeņa pusē, vai augšdaļā vai apakšdaļā simboliski var pastāstīt par tiem negatīvajiem pārdzīvojumiem tavā dzīvē, ko neesi sapratis un piedevis, kas slimību ir izraisījuši.

Katra slimība ir sākusies no kādas negatīvas situācijas, taču ignorējot to, esam saslimuši. Labā ziņa ir tā, ka visas atbildes ir mūsos, un mēs spējam atveseļoties, atbrīvojot caur piedošanu negatīvo situāciju un, saprotot ko tā mums ir iemācījusi. Nepieciešams piedot negatīvajai situācijai, lūgt piedošanu ķermenim, ka viņam bija jācieš un jāved mūs pie prāta, un piedot pašam sev, lai atbrīvotu slikto no sevis. Ķermeņa filozofija ir saprotama un vienkārša.

Nākošais spogulis, kurā redzam sevi ir cilvēki līdzās-gan tuvinieki, gan tālāki paziņas, gan pavisam sveši. Tas ir spogulis kurā ieraugām savu negatīvo, jo ne velti citos ieraugām tikai to, kas nepatīk pašam sevī. Mēs spoguļojamies citos, kā spoguļattēlā. To spilgti sapratu Domātāju eksāmenā, kad bija jāanalizē citu problēmsituācijas. Katrā no tiem, kuriem bija jāpalīdz, es ieraudzīju savas problēmas, bet pārrunājot ar citām meitenēm noskaidrojās, ka viņas savukārt ieraudzīja sev būtiskās problēmas, bet neredzēja manis ieraudzīto. Tas bija vēl viens no apliecinājumiem, ka katrs otrā cilvēkā redz tikai un vienīgi sevi, un cik greizs ir spogulis, kas lūkojās tevī, ir atkarīgs tikai un vienīgi no tevis paša. Būtiskais ir vai tu otru nosodi vai saproti… vai redzi, ka otra problēma ir tā, kas ir arī manējā (jo es to ieraudzīju) un tāda tā ir jārisina…

Vislielākie dzīves skolotāji ir mūsu vecāki. Taču labā ziņa ir tā, ka smalkajā plānā tieši šos vecākus esam izvēlējušies paši, lai apgūtu tās mācību stundas, ko var sniegt tieši šie vecāki un ģimene, kurā esam piedzimuši. Tāpēc jau atnācām, lai mācītos  un caur piedošanu vērstu pozitīvajā. Vispirms izanalizējot,  kas bija jāsaprot un pēc tam piedodot vecākiem viņu slikto, lūdzot piedošanu savam ķermenim un piedodot sev.

Nākošais spogulis jeb lielais skolotājs ir mūsu mīļotais cilvēks. Attiecības ar viņu –cik harmoniskas vai tās ir vai gluži pretēji graujošas. Veicot savas dzīves analīzi, var secināt kāda mācību stunda tā ir. Tālāk jau nāk mūsu mazie, viedie skolotāji-bērni, un attiecības ar viņiem.

Mūsu dzīvēs nav nejaušu cilvēku. Visus, kurus satiekam, esam jau satikuši iepriekšējās dzīvēs. Ja saņemam negaidītu palīdzību, tas nozīmē, ka iepriekš bijām tikušies, tikai mainītās lomās. Ja situācija ir negatīva, tad arī tā ir nopelnīta iepriekš. Jo viss ir taisnīgi šajā pasaulē, pat ja tā tas neizskatās. Ko sēsi, to pļausi, saka latviešu sakāmvārds un raksturo kosmisko likumu nemainību.

Nākošais spogulis, kurā ieraudzīt sevi, ir mūsu dzīves notikumi –gan labie, gan sliktie. Tajos varam redzēt savu negatīvo pusi. Kā reaģējam katrā situācijā. Cik daudz vēl jāapgūst…Ir notikumi, kas cikliski atkārtojas, kad ir sajūta, ka tas jau vienreiz ir bijis. Tas nozīmē, ka neesmu sapratis, ko šī situācija man grib iemācīt. Tāpēc tieku nolikts tai pašā situācijā, kamēr izdarīšu pareizos secinājumus. Saprotot ar sirdi notikumu dziļāko jēgu, tie neatkārtosies, jo skolnieks mācību stundu ir sapratis.

Vieta, kur esam gan ņemot plaši, gan nokļūstot līdz savu māju pagalmam, arī ir mūsu spogulis jeb skolotājs, kas māca saprast un domāt līdzi, kāpēc tieši Latvija ir mūsu mājas, jo tas nav nejauši. Tieši šeit vislabāk varam apgūt to, ko apņēmāmies iemācīties un saprast smalkajā plānā.

Mans secinājums ir tāds, ka citos cilvēkos, notikumos es redzu tikai un vienīgi sevi. Tas ir, kā lūkoties greizā spogulī . Tātad visi mēs dzīvojam spoguļu valstībā un citos lūkojamies, kā savā atspulgā. Tas ko domāju par citu slikto raksturo tikai un vienīgi mani. Jāmācās noķert un analizēt savas domas, lai saprastu ar ko man jāstrādā .Tas ir milzīgs darbs, bet …dzīve mums dod  gan laiku, gan iespējas. Lai veicas!!!

Autore: Jolanta