ES un vēzis 28.08.2014

2009. gadā man konstatēja ļaundabīgu krūts audzēju. Bet 2012. gadā, pateicoties metastāzēm kaulos un plaušu limfvados, nu jau esmu kopā ar vēzi. Esmu I grupas invalīde. Ja pirms tam skaitīju pusgadus un gadus, cerībā pārdzīvot 5 gadu robežu un tikt atzītai par atveseļojušos no audzēja. Tad tagad es priecājos par katru dienu, kuru nodzīvoju bez sāpēm un ar prieku. Man svarīgi bija tikt atzītai par veselu, bet tagad pēc ārsta teiktā – būs labākas dienas un būs arī sliktākas. Bet nu jau par izārstējušos pilnīgi neviens ārsts mani neatzīs. Ir dīvaini, ka vienu dienu jūties lieliski, bet otrā dienā, pamostoties ar sāpošu kaklu un klepu, tu sajūti bailes un nolemtību. Tādas pus slepenas, īdošas un neatlaidīgas domas par vēzi. Tev rodas vēlme viņas aizraidīt ar pozitīvu domu spēku, bet man tas palīdz vien brīžos, kad patiešām jūtos labi. Ja sāk sāpēt mugura, gūža vai plecs, tu domās jau apceri, kā būs kad kauli pavisam sabruks. Vai būs iespējams salabot. Kā es ar sevi tikšu galā. Laikam jau vesels cilvēks nespēj saprast cik patīkami un saldi var izgulēties tad kad nekas nesāp. Cik aizrautīgi var dejot, piedalīties pārgājienos, slēpot, ja nav jābaidās no nejaušām traumām vai sāpēm. Cik bieži es iedomājos, ka  labprāt  atgrieztos atpakaļ pirms 2009. gada un tad nu dzīvotu nevis plānotu dzīvi vai analizētu bijušo. Vienkārši dzīvotu laimīgi bez uztraukumiem un bailēm, ar prieku un aizrautību. Dzīvotu tagadnē, šeit un tagad.

Šādi domājot es iedomājos, ka vai tiešām es vēlos tieši šodien dzīvot domās par pagātni, kuru nav iespējams izmainīt vai raizēs par nākotni, kuru nav iespējams paredzēt. Pavadīt dienas bailēs un pārdzīvojumos. Tikai es varu izvēlēties kā dzīvot – vai gaudās, raudās, bailēs un sevis žēlošanā, citu nosodīšanā vai apskaušanā. Vai, kamēr vien jūtos labi, pilnvērtīgi dzīvot un piedalīties, redzēt, izbaudīt. Kaut kur izlasīju atziņu, ka nav jābaidās no nāves, bet gan no nedzīvotas dzīves. Vismazāk jau nu vēlos pēc pieciem gadiem atzīt, ka esmu palaidusi garām tik daudzas šodienas iespējas. Nezin kādēļ cilvēkam, vismaz man noteikti, piemīt vēlme nesaskatīt brīnišķo un skaisto, kas tev ir apkārt tieši šobrīd. Pamanīt to tikai pēc laika. Piemēram, man bieži nepatika mani attēli fotogrāfijās, īpaši nejauši notvertie. Nu tad kad nav ievilkts vēders, vai ieņemta slaidā poza, vai mati sapinkājušies, vai profils tāds dīvains. Toties pēc vairākiem gadiem, kad es jau dzīvoju citā šodienā, man pagātnes bildes liekas jaukas un mīļas. Nu kādēļ gan neiemācīties mīlēt sevi jau tagad un dzīvot dzīvi jau tagad? Nē es negribu būt vieglprātīga un es ļoti labi apzinos, ka sava dzīve ir jāpakārto manam esošajam stāvoklim. Vai pareizāk būtu teikt, nevis ļauties pašplūsmai un dzīvot gaidās uz brīnumu, bet gan pašai stingri domāt par savas dzīves kvalitāti. Būt soli priekšā iespējamām problēmām.

Mana diagnoze ir gana nopietna un veselības stāvoklis diezgan smags. Bet es jūtos labi un gribu tā justies vēl krietni ilgi. Zinot, ka ir vēl gana daudz šādu cilvēku ar līdzīgām problēmām kā man, gribu dalīties pieredzē ar Jums un atklāt savas labsajūtas daudzās formulas. Vai vienkāršiem vārdiem runājot, izstāstīt Jums ko es daru, lai sadzīvotu ar vēzi. Lai novājinātu savu vēzi nevis sevi, un dzīvotu ilgāk par vēzi. Ceru, ka kāds no Jums gribēs padalīties arī ar savu pieredzi un novērojumiem, sniedzot savas formulas un ieteikumus.

Man jāatzīstas uzreiz, ka esmu gana slinka un tieši tādēļ esmu tur kur es esmu. Nekad neatliec uz rītu to, ko vari izdarīt jau šodien un uzreiz. Sāc tūlīt, jo rīt jau iespējams tas nebūs vajadzīgs. Es esmu meklējusi daudz informācijas par vēzi un kas viņam nepatīk. Un tagad es dalīšos ar Jums savos atklājumos. Ļoti iespējams, ka pēc kāda laika es jau darīšu ko savādāk, vadoties no savām izjūtām vai no jauniegūtas informācijas. Bet šobrīd par aktuālāko.

Uzturs. Tu esi tas ko tu ēd! Mums jāizturas atbildīgi pret visu ko liekam mutē.

Pirmkārt no uztura esmu izslēgusi cukuru. Stingri un neatgriezeniski. Vēža šūnām nepieciešams 30 reizes vairāk cukura kā parastajām. Katrs cukura graudiņš stiprina vēzi un ļauj tam attīstīties. Katru reizi, ja vēlos ko saldu pajautāju sev, vai tiešām vēlos pabarot savu vēzi?  Saldu nozīmē arī medu, ievārījumu, gāzētie dzērieni, saldie jogurti un kūkas, konfektes. Izlasu visiem produktiem ko iegādājos aprakstu.  Ļoti retu reizi atļauju 70-80% tumšo šokolādi, kas esot pat ieteicama pa nelielam gabaliņam dienā. Kviešu milti – saliktie cukuri. Pēc iespējas cenšos samazināt ogļhidrātus. Baltie rīsi, makaroni, kviešu maize, kartupeļi. Vienīgi jaunie kartupeļi būtu pieļaujami, jo nesatur tik daudz cietes. Ir dažas vērtīgas grāmatas, ko ieteiktu izlasīt, piemēram ‘’Antikancer dzīvesveids’’. Kuru pati esmu izlasījusi un iesaku ikvienam. Pie uztura joprojām piedomāju un veidoju pēc iespējas veselīgāku un vēzim nelabvēlīgāku. Vēzim patīk skāba vide. Tieši tādēļ uzturam jābūt sārmainam. Pašreiz populārs ir sārmains uzturs. Es katru rītu izdzeru krūzi silta ūdens ar pusi citrona sulas. Citronūdens ļoti labi sārmina organismu. Vēl pie uztura gribu pieminēt raudzētos piena produktus, kas ir īpaši patīkami zarnām. Un tievajās zarnās veidojas mūsu imunitātes stiprināšanas šūnas.

Kustības. Zem stāvoša akmens ūdens neplūst. Dr. Baltiņa uzsver kustību pozitīvo ietekmi tieši vēža pacientiem. Līdz pat 80 % veselības uzlabošanos ir iespējams panākt sporta nodarbībām. Īpaši labas, jo pastiprināti apgādā organismu ar skābekli.

Sev esmu atklājusi jogu. Atklāju patīkamu skolotāju un tagad katru rītu veicu sveicienu saulei un vismaz 3 reizes nedēļā piemeklēju sev kādu sporta aktivitāti. Man personīgi patīk nūjošana, peldēšana un joga. Vai arī pastaigas mežā ar suni. Uzreiz varu atzīties, ka man ir diezgan grūti vienai iet uz nodarbībām. Ne jau aiz kauna, bet gan aiz slinkuma. Tieši tādēļ esmu sarunājusi sev kompāniju, kas palīdz neaizmirst nodarbības.

IMUNITĀTE  Imunitātes stiprināšanai lietoju Glycomune Beta Glucānu Latviešu imunologu izstrādātas imunitāti stiprinošas zāles. Lietoju homeopāta ieteiktās zāles.

ORGANISMA ATTĪRĪŠANA Lietoju homeopātiskas zāles organisma attīrīšanai. Cenšos lietot daudz ūdens, lai tiktu izskaloti toksīni. Mazgāju četrus savus ķermeņus – Fizisko, Astrālo, Mentālo un Ēterisko pēc Elvitas ieteikuma.

GARĪGĀ PRAKSE Jau no 2012 gada uzsāku mācības Domātājos un joprojām turpinu. Pateicoties Sokrāta tautskolai esmu satikusi savi skolotāju Elvitu, kura man ir daudz palīdzējusi ar padomiem un ieteikumiem. Savu garīgās attīstības ceļu eju pateicoties tieši savai skolotājai. Šodien daudzi interesējas par garīgumu un garīgo izaugsmi. Garīgums kļūst aktuālāks par materiālo, kas tiešām priecē. Bet ja tu esi smagi saslimis, tad garīgā prakse tev ļauj kļūt mierīgākam un dod spēku iešanai tālāk. Lasu lūgšanas, rozārijus un diktātus. Svarīgi ir iegūt mierīgu prātu un pozitīvu nskaņojumu. Daudz strādāju ar vizualizācijas metodēm.

VESELĪBAS APRŪPE  Veicu visus nozīmētos izmeklējumus laikus un konsultējos kur vien ir iespējams par savu veselību. Cenšos laikus noteikt saslimšanas patiesos cēloņus. Negaidu bailīgi nenovēršamus simptomus. Neuzskatiet to par paranoju. Vienkārši ir jāiet soli ātrāk par slimību. Kamēr vien ārsti piedāvās zāles, nekad neatteikšos no to lietošanas.

MIEGS un ATPŪTA svarīgi ir ļaut organismam arī labi atpūsties. Veselīgs miegs. Vismaz 8 stundas diennaktī.

Autore: Iluta