Viens no veidiem, kā atklāt kādas parādības būtību, ir pievērsties tā vārda izcelsmei un sākotnējai nozīmei lietojumā, ar kuru tā tiek apzīmēta. Vārds „filosofija” ir sengrieķu izcelsmes un veidojies no diviem citiem vārdiem: philo – mīlestība kā draudzība, cieņpilna, nesavtīga un garīgi vienojoša mīlestība un sophia – gudrība, viedums, pilnīga, līdzsvarota un visaptveroša izpratne.
Tātad ar vārdu filosofija pirmām kārtām tiek apzīmēta noteikta garīga norise cilvēkā un cilvēku savstarpējās attiecībās.
Filosofija ietver sevī iekšējas ilgas pēc izpratnes, pēc dziļas visu lietu un to kopsakaru apjēgas. Filosofs nav viszinātājs, filosofs ir patiesības meklētājs un sapratnes kopējs; filosofs apzinās savas izpratnes ierobežotību un reizē met izaicinājumu nezināmajam.
Būtiskākais filosofijas vēstījums – pasaule un lietas ir kaut kas vairāk nekā tas, ko mūsu sajūtas ļauj mums tvert; ikkatrs var būt patiesības meklējumu ceļa gājējs, izmantojot prāta spriestspējas mākslu un intuīcijas dāvanu.
Filosofija pastāv kā noteikta veida domāšana, kuras raksturīgākās iezīmes ir orientēšanās uz jēgu, tiekšanās pēc visaptveroša kopsaucēja, domāšanas procesa refleksija un pozīcijas pamatošana. Filosofija dzīvo mūsos vienmēr, kad mēs uzdodam jautājumus par jēgu un tiecamies rast pēc iespējas aptverošu un reizē argumentētu atbildi.
Vienmēr, kad saskaramies ar principiāliem jautājumiem, būtiskiem dzīves jautājumiem par sevi, savu dzīvi un sūtību, sabiedrību un pasauli to savstarpējā saistībā, mēs nonākam filosofijas sfērā.
Filosofiju mēdz dēvēt par zinātni, dažkārt par mākslu, bet neatkarīgi no tā, kāds apzīmējums vai pieeja tiek izvēlēta, jāatceras, ka filosofija cenšas izrunāt, loģiski un argumentēti izteikt vārdos to esības dziļumu, kas dažkārt liekas neizsakāms.
Filosofija īstenojas vien tad, ja cilvēkam piemīt patiesums un drosme. Patiesa, nesavtīga izziņas alka un drosme būt pašam, būt uzticīgam sev, drosme uzdot jautājums un atzīt kļūdas.
Dažkārt kļūdaini par filosofiju sabiedrībā dēvē saviesīgu papļāpāšanu un spīdēšanu ar erudīciju, ar mērķi apliecināt savu pārākumu vai arī visu principu relativizēšanu; šāda veida intelektuālās izpausmes kopš senatnes ir pieņemts dēvēt par spēlēšanos ar gudrību jeb sofistiku. Filosofija ir iespējama vien, ja ir patiesa tiekšanās pēc arvien plašākas un visaptverošākas patiesības/realitātes izpratnes, nevis tikai dēļ statusa, varas vai tūlītēja labuma.
Sengrieķu, senindiešu un senķīnas filosofi mūs ievadīja šajā daudzveidīgajā patiesības meklējumā ko saucam par filosofiju jeb gudrības mīlestību ar īpašu vēlējumu: „Iepazīst sevi!” Tas bija rakstīts uz Delfu tempļa vārtiem, pa kuriem reiz ienāca Sokrats un visu savu dzīvi turpināja uzturēt šī meklējuma liesmu.
sending...
