Gaismas Brālības Sūtnes Tatjanas Mikušinas intervija žurnālam “Mistērija” 2.daļa “Par Vēstījumu pieņemšanu” 19.03.2016
Intervijas teksts pierakstīts no audioieraksta, un tajā saglabājušās mutvārdu runas īpatnības.
Intervētāja – žurnāliste Līga Zītara
Jautājums: Jau 10 gadu garumā Jūs saņemat Vēstījumus no Gudrības Valdoņiem. Kā notiek pieņemšanas process: Jūs redzat šīs Gaismas būtnes vai Jūs dzirdat viņu balsis? Vai šie seansi notiek vienā un tajā pašā laikā un cik bieži?
Atbilde: Agrāk man vienmēr apmēram pusgadu iepriekš pateica precīzus datumus, kad būs Diktāti. Tieši tajā laikā, kas man tika pateikts, tas arī notika. Ja man teica, ka Diktātiem jāsākas 21. jūnijā, tātad tas nozīmē, ka uz to laiku man jāatrod vieta, kur var pieņemt šos Diktātus.
Vēstījumu pieņemšanas īpatnība pēc manas metodes ir tāda, ka es nevaru tos pieņemt jebkurā vietā. Es varu tos pieņemt tikai samērā tīrā vietā. Sākumā, kad bija pirmais Diktātu cikls katru dienu, no 2005. gada 4. marta līdz 30. jūnijam (gandrīz 4 mēneši: marts, aprīlis, maijs, jūnijs – katru dienu pa vienam diktātam), tas bija, protams, ļoti sarežģīti tāpēc, ka tas bija pilsētas centrā. Pats Vēstījumu pieņemšanas darbs ir ļoti smalks un prasa pilnīgi ideālu koncentrēšanos. Tas ir ļoti smalks darbs: vajag sadzirdēt to, kas nav dzirdams, un saskatīt to, kas nav redzams. Saprotat? Un pēc tam, kad es četrus mēnešus pieņēmu Diktātus katru dienu, beigās es biju jau pavisam bez spēka. No rīta es pamodos, un bija tikai viena doma, ka vajag pieņemt Diktātu, ātri pienāca vakars, un es tikai sapratu, ka rīt no rīta atkal vajag pieņemt Diktātu. Es neko citu nevarēju darīt, kā tikai domāt par to, ka vajag pieņemt Diktātu. Kad beidzu darbu, es tikai izgāju kaut kur parkā vai aizbraucu uz vasarnīcu, apsēdos, pilnīgi bez spēka biju tāpēc, ka tas bija ļoti ilgi.
Jautājums: Vai Diktāts tiek pieņemts meditācijas laikā?
Atbilde: Jā. Sākumā es ieeju meditatīvā stāvoklī, pēc tam nodibinu sakarus ar savu Augstāko Es, tad jautāju savam Augstākajam Es, kas vēlas dot Vēstījumu? Un mans Augstākais Es pasaka, kurš Valdonis grib dot Vēstījumu.
Jautājums: Bet Jūs visu it kā klausāties, pieņemat un pēc tam pierakstāt?
Atbilde: Nē. Sākumā Valdoņi gribēja dot tā, ka es ierakstītu skaņu diktofonā. Bet es nevarēju tā darīt tāpēc, ka tad, kad es izdzirdēju savu balsi, es pazaudēju kontaktu. Un tad Viņi man teica: “Piecelies, pieej pie datora”, jo es meditēju guļus. Es piegāju pie datora, un Viņi man saka: “Uztaisi failu un raksti”. Tā es tagad visu laiku pieņemu.
Jautājums: Meditācijas laikā rakstāt?
Atbilde: Saprotiet, kad es meditēju, atnāk Valdonis, kas vēlas dot Vēstījumu. Lūk, šajā meditatīvajā stāvoklī notiek enerģiju apmaiņa. Ja to pārtulkotu mūsdienu valodā, tad – nāk impulss, ienāk tāds “saspiests fails” manī. Šis “fails” pēc tam “atarhivējas”, “atritinās” vārdu formā. Lūk, šos vārdus es pierakstu. Bet! Šie vārdi “atritinās” tādā ātrumā, kā es tos pierakstu. Dažkārt ir tā, ka saka, piemēram, vienu vārdu: “tomēr”. Es rakstu: “tomēr”. Vai, piemēram, “pirms tam, kad”, – es rakstu: “pirms tam, kad”, un pēc tam frāze tiek pabeigta. Bet sākumā tiek teikts viens vārds, un tas obligāti ir jāpieraksta.
Reiz atnāca Erceņģelis Mihaēls un teica: “Es un mani eņģeļi atnācām parādīt godu mūsu Sūtnei…” Es domāju: “ko Viņš runā kaut ko tādu?” un nesāku to rakstīt. Un nerakstu. Lūk, sēžu, bet nekā nav, viss pārtraucies. Tad es pierakstīju šo frāzi: “Mēs atnācām parādīt godu mūsu Sūtnei”, un viss turpinājās tālāk (smejas). Vajag pierakstīt visu to, ko tieši Viņi saka, tieši tā, kā Viņi saka.
Vēl interesanti ir tas, ka es nekad nezinu, kurš no Valdoņiem atnāks, par kādu tematu būs Diktāts. Cik man zināms, kad Elizabete Klēra Profeta pieņēma Diktātus, viņa trīs mēnešus iepriekš varēja zināt, kurā dienā kas atnāks un par kādu tematu būs Vēstījums. Tad viņa varēja noskaņoties. Ja Vēstījumu dod, piemēram, Ilarions, var paskatīties, kas viņš ir, un sagatavoties. Bet, ja jūs iepriekš nezināt, kas atnāks, kā var sagatavoties?
Kā jūs sagatavosieties, ja jūs katru dienu pieņemat diktātus, vairāk nekā simt dienu katru dienu. Tas nav iespējams. Kad Viņi atnāk, tad var tikai rakstīt un viss. No paša sākuma bija nosacījums, ar kuru Valdoņi deva Diktātus: tajā pašā dienā man bija tie jāieliek internetā. Tajā pašā dienā, kad es pieņēmu Diktātu, man bija tas jāieliek internetā tāpēc, ka tad, kad nomira Džeraldīna Innesenta, bija publicēti ne vairāk kā 10 % no tā, ko viņa pieņēma. Kad Elizabete Klēra Profeta beidza aktīvo darbību (pēdējos 12 gadus viņa nevarēja strādāt, jo slimoja ar Alcheimera slimību), bija publicēts mazāk kā 50% no tā, ko viņa pieņēma. Tātad Valdoņi iztērē daudz enerģijas, lai sagatavotu cilvēku, kas ir spējīgs pieņemt, bet cilvēki ir tik nemākulīgi, ka viņi nevar pat publicēt to.
Jau pirms Diktātu saņemšanas Valdoņi man teica: Tev jārada interneta vietne. Vietne “Sirius”. Es tā arī izdarīju, atvēru vietni “Sirius”. Un tiklīdz es saņēmu Diktātu, tā tūliņ pat ievietoju to interneta vietnē, tajā pašā dienā. Tas bija nosacījums. Līdz pat šim laikam es tā daru. Tad, protams, cilvēki uzzināja, ka es pieņemu Diktātus, un sāka aicināt mani kaut kur.
Bija vēl tas, ka tad, kad es pieņēmu šo pirmo lielo ciklu 4 mēnešu laikā, Valdoņi man teica: “Omskā Mēs vairs Diktātus nedosim.” Kaut kāda iemesla dēļ Viņiem tas ir ļoti grūti, saprotat? Vajadzēja it kā uzturēt telpu, vai tamlīdzīgi. Tam vajag ļoti daudz enerģijas, lai turētu telpu tā, lai varētu tīri pieņemt pilsētā. Tāpēc Viņi teica: “Vairāk Mēs pilsētā Diktātus nedosim. Meklē vietu dabā. Tev jāpārceļas dzīvot dabas vidē”, Viņi man teica.
Sūtnis – tā nav ideāla personība, tas nav cilvēks, kam nemaz nav nekādu nepilnību. Tas vienkārši ir cilvēks, kas pašlaik var darīt kaut kādu darbu Brālībai. Bet tas nenozīmē, ka viņš būtu ideāls.
Pateicamies Gudrības Vārda biedrībai no Rīgas un personīgi biedrības valdes priekšsēdētājai Veronikai Lācei par viesmīlību, silto uzņemšanu un intervijas organizēšanu!
Izdevuma redaktore Tatjana Martiņenko
Lai jums miers, Gaisma un Mīlestība!
Tulkojusi Lauma Ērgle
sending...
