Garīgā prakse: “Artrīta atbrīvošana ar domu spēku” 20.10.2013

Mūsu apziņa pastāvīgi ietekmē ķermeni. Ņemot talkā vizualizāciju, varam apziņai norādīt virzienu, kādā doties. Lai vizualizāciju izmantotu dziedinošos nolūkos, ir jāiztēlojas atveseļošanās norise ķermenī. Koncentrēšanās uz slimības skarto ķermeņa daļu aktivizē gan šo daļu, gan smadzeņu daļu, kas par to atbild. Saskaņā ar iztēloto mainās smadzeņu kartes, smadzenēs un ķermenī tiek atbrīvotas ķīmiskas vielas, gēni tiek ieslēgti un izslēgti, bet cilmes šūnas tiek instruētas, kāda tipa šūnās pārvērsties. Lai vizualizācija sniegtu dziedinošo efektu, ar to ir jānodarbojas regulāri un vizualizācijas ainiņas jāatkārto vairākkārtīgi. Kopumā vizulaizācijai dienā nevajadzētu pārsniegt 30 minūtes. Ja vizualizējiet ne ilgāk kā pāris minūšu no vietas, tad dariet to biežāk. Iesākumā vizualizējiet tikai reizi dienā aptuveni vienu minūti, vēlāk – divas reizes pa vienai minūtei un pakāpeniski palieliniet seansu skaitu un garumu, līdz sasniedzat sev vēlamo režīmu. Ja vizualizācija sagādā grūtības, pamēģiniet dziedinošo ainu uzzīmēt vai uzgleznot. Ja zīmēšana jums nepadodas, sameklējiet attēlus, veidojiet no tiem kolāžu. Tad aplūkojiet savu mākslas darbu vismaz trīs reizes dienā un iztēlojieties vai sakiet sev, ka tajā attēlotais notiek jūsu ķermenī. Esiet pacietīgs! Nesāciet raizēties, ja neizdziedināties dienas vai divu laikā. Reizēm šim darbam nepieciešami ir mēneši, gads un vairāk. Mainiet dzīvesveidu! Pārskatiet savu ēdienkarti, paradumus un dzīvesstilu. Konsultējieties ar savu ķermeni! Jautājiet viņam, kas viņam nepieciešams, lai izveseļotos? Laidieties uzvaras dejā, ticot, ka vizualizācija jums palīdzēs.

Artrītam raksturīgi locītavu skrimšļa bojājumi un locītavu šķidruma nepietiekamība. Kaulam beržoties pret kaulu, rodas sāpes un iekaisums.

Artrīta atbrīvošanas vizualizācijas:

1. Iztēlojieties, ka turat rokā lielu šļirci vai tūbiņu ar nekad neizsīkstošu burvju šķīdumu. Tas var būt caurspīdīgs vai krāsains (tas ir jūsu ziņā – kas vien jums šķiet labāk). Tad iedomājieties, ka injicējat šķīdumu locītavā, un noskaties, kā tas tur ieplūst un kā skrimšļi attālinās viens no otra. Pēc tam, lūkojoties uz šķidruma pilno locītavu, novērtējiet, cik brīvi un viegli tā kustas. Ja tā ir, teiksim, ceļa locītava, tad iedomājieties, ka staigājat vai skrienat un tas jums nesagādā sāpes. Ieskatieties locītavā un redziet, ka šķidrums atdala skrimšļus vienu no otra. Nosviniet paveikto ar uzvaras deju (reālu vai iedomātu).

2. Iedomājieties, ka peldat locītavu šķidrumā un redzat to veidojošos atomus. Iztēlojieties tos kā mazus burbulīšus ar smaidīgām sejiņām. Kad šķidrums locītavā tiek papildināts no tūbiņas, iztēlojieties, ka no tās laukā plūstošie atomi jautri gavilē, it kā tie laistos lejup pa slidkalniņu. Ievērojiet platos smaidus viņu sejās. Tiem nepārprotami ir ļoti jautri tā slidināties laukā no tūbiņas un iekšā locītavā. Noraugieties, kā atomi ieslīd locītavā un ieplūst dobumā starp kauliem. Vērojiet, kā tie lēnām to aizpilda. Atomi ir mīksti un gaisīgi, tādēļ šķidrumam ir patīkama konsistence. Tad iztēlojieties, ka dodieties laukā no locītavas un vairs neredzat atsevišķus atomus, bet šķidrumu, kas neļauj kauliem saskarties un novērš berzi.

Autors: Deivids R. Hamiltons “Domā vesels! Apziņas dziedinošais spēks”.