Garīgā prakse: “Liekā svara zaudēšana ar domu spēku” 18.08.2013

Mūsu apziņa pastāvīgi ietekmē ķermeni. Ņemot talkā vizualizāciju, varam apziņai norādīt virzienu, kādā doties. Lai vizualizāciju izmantotu dziedinošos nolūkos, ir jāiztēlojas atveseļošanās norise ķermenī. Koncentrēšanās uz slimības skarto ķermeņa daļu aktivizē gan šo daļu, gan smadzeņu daļu, kas par to atbild. Saskaņā ar iztēloto mainās smadzeņu kartes, smadzenēs un ķermenī tiek atbrīvotas ķīmiskas vielas, gēni tiek ieslēgti un izslēgti, bet cilmes šūnas tiek instruētas, kāda tipa šūnās pārvērsties. Lai vizualizācija sniegtu dziedinošo efektu, ar to ir jānodarbojas regulāri un vizualizācijas ainiņas jāatkārto vairākkārtīgi. Kopumā vizulaizācijai dienā nevajadzētu pārsniegt 30 minūtes. Ja vizualizējiet ne ilgāk kā pāris minūšu no vietas, tad dariet to biežāk. Iesākumā vizualizējiet tikai reizi dienā aptuveni vienu minūti, vēlāk – divas reizes pa vienai minūtei un pakāpeniski palieliniet seansu skaitu un garumu, līdz sasniedzat sev vēlamo režīmu. Ja vizualizācija sagādā grūtības, pamēģiniet dziedinošo ainu uzzīmēt vai uzgleznot. Ja zīmēšana jums nepadodas, sameklējiet attēlus, veidojiet no tiem kolāžu. Tad aplūkojiet savu mākslas darbu vismaz trīs reizes dienā un iztēlojieties vai sakiet sev, ka tajā attēlotais notiek jūsu ķermenī. Esiet pacietīgs! Nesāciet raizēties, ja neizdziedināties dienas vai divu laikā. Reizēm šim darbam nepieciešami ir mēneši, gads un vairāk. Mainiet dzīvesveidu! Pārskatiet savu ēdienkarti, paradumus un dzīvesstilu. Konsultējieties ar savu ķermeni! Jautājiet viņam, kas viņam nepieciešams, lai izveseļotos? Laidieties uzvaras dejā, ticot, ka vizualizācija jums palīdzēs.

Liekā svara zaudēšanas vizualizācijas vislabāk iedarbosies kopā ar izmaiņām ēdienkartē un dzīvesveidā.

Liekā svara zaudēšanas vizualizācijas:

1. Iztēlojieties, ka jūsu tauku šūnas kūst kā ledus kluči. Noskatieties, kā tās pa vienai pēc kārtas pārvēršas ūdens peļķītēs, un pēc tam uzsūciet radušos slapjumu (piemēram, ar iedomātu grīdas lupatu vai iesūkšanas šļūteni).

Ķīmiska viela, zināma kā leptīns, smadzenēm pārraida signālu “esmu paēdis”, taču ir zinātniski pierādīts, ka aptaukojušies cilvēki ir izturīgāki pret šo signālu nekā neaptaukojušies, tādēļ nejūt sāta sajūtu, un tas liek tiem apēst vairāk, nekā nepieciešams. Dažiem pat var būt bojāts leptīnu ražojošais OB gēns, kā rezultātā tie varētu būt predisponēti ēst par daudz.

2. Ja esat saņēmis ārsta atzinumu, ka jums ir bojāts OB gēns, kas neražo pietiekamu daudzuma leptīna, tad iztēlojieties to kā zemē saļimušu ievainotu radībiņu. Varat iedomāties, ka tās krekliņu vai apmetni rotā izšūti burti “OB”. Atgrieziet radībiņu pie dzīvības, izrādiet rūpes, līdzjūtību un gādību. Pārliecinieties, ka tā saņem zāles un nepieciešamās uzturvielas. Tad iztēlojieties, ka radībiņa sāk izstarot gaismu, kas norāda, ka pie tās atgriežas spēki. Kad radībiņa ir izveseļojusies, iztēlojieties, ka tā ienirst DNS, un noskatieties, kā DNS sasparojas un kā to visā garumā caurstrāvo gaisma. Visbeidzot iztēlojieties, ka tauki pagaist no tām ķermeņa daļām, kuras vēlaties no tiem atbrīvot.

Autors: Deivids R. Hamiltons “Domā vesels! Apziņas dziedinošais spēks”.