1)Sarunājieties ar stresu kā ar savu vislabāko draugu.Pasakiet stresam paldies par to, ka tas ir atnācis celt jūsu garīgās attīstības līmeni. Lūdziet tam piedošanu, ka tik ilgi esat stresu ieslodzījuši savā cietumā, lūdziet, lai tas iet projām. Iztēlojieties, kā stress no jums aiziet.
2) Lūdziet piedošanu savam ķermenim, ka ar savu stresu esat tam nodarījuši pāri.
3) Lūdziet piedošanu visiem tiem, kam ar savu stresu esat nodarījis pāri (vēlams lūgt piedošanu katram atsevišķi par konkrētiem notikumiem).
4) Piedodiet tiem, kas jūsos ir šo stresu radījuši (vēlams piedot katram atsevišķi par konkrētiem notikumiem).
5)Vēlams piedot visiem pārējiem, kas dzīves laikā jūsos šo stresu ir pastiprinājuši (vēlams piedot katram atsevišķi par konkrētiem notikumiem).
6)Piedodiet paši sev savas kļūdas. Mīliet sevi!
Piezīme: Nav tik svarīgi, ko un kādā secībā jūs runājat. Pats svarīgākais ir to darīt no visas sirds.
Stresa – dusmas atbrīvošanas piemērs
1) Mīļās dusmas, paldies, ka pie manis atnācāt, lai celtu manu garīgo attīstības līmeni. Piedodiet, ka es jūs piesaistīju, bet citādi es nebūtu kļuvis gudrāks, es nebūtu sācis interesēties par garīgo pasauli, apguvis Piedošanas mācību. Es nebūtu sapratis, ka manī ir ne tikai dusmas, bet arī bailes „mani nemīl” un vainas izjūta. Paldies, ka esiet mani vedušas pie prāta. Šodien ir tā diena, kad es jūs atbrīvošu no sevis. Lūdzu, piedod man, ka es jūs tik ilgi turēju savā cietumā un nelaidu laukā. Diemžēl es līdz šim nesapratu, ka manī ir dusmas. Jūs savu darbu esat izdarījušas, tādēļ tagad varat būt brīvas un iet savu ceļu. Es jūs atbrīvoju no sevis. Lūdzu, ejiet savu ceļu tur, kur jums ir jāiet. (Mēģiniet domās redzēt, kā dusmas aiziet projām.)
2) Mīļais ķermeni, lūdzu, piedod man, ka es tev ar savām dusmām nodarīju pāri. Piedod man, ka tev nācās ciest tikai tāpēc, lai es kļūtu gudrāks.
3) Mīļie vecāki, es piedodu jums, ka jūs manī jau bērnībā radījāt stresu bailes „mani nemīl”, kas pārauga vainas izjūtā un pēc tam dusmās. Es zinu, ka jūs bijāt tikai mani skolotāji un apzināti nevēlējāties manī radīt šos stresus. Es jums no visas sirds piedodu jūsu kļūdas.
4) Jāpiedod visiem pārējiem, kuri dzīves laikā pastiprinājuši dusmas vai veicinājuši kļūdu pieļaušanu (vēlams piedot katru notikumu, kas palicis atmiņā).
5) Lūdzu, piedodiet man visi, kam es ar savām dusmām esmu nodarījis pāri (piedošana jālūdz katram atsevišķi par konkrētiem notikumiem).
6) Es piedodu sev, ka esmu tāds, kāds esmu. Es tikai mācos. Es esmu skolnieks, kurš no savām kļūdām mācās. Es darīšu visu, lai apgūtu mācību stundas un turpmāk vairāk nedusmotos. Es mīlu sevi! Es piedodu sev visas savas kļūdas.
sending...
