Garīgā prakse: “Stresa – vainas izjūtas atbrīvošana” 17.02.2013
Stresa – vainas izjūtas atbrīvošanas metodika:
1)Sarunājieties ar stresu kā ar savu vislabāko draugu.Pasakiet stresam paldies par to, ka tas ir atnācis celt jūsu garīgās attīstības līmeni. Lūdziet tam piedošanu, ka tik ilgi esat stresu ieslodzījuši savā cietumā, lūdziet, lai tas iet projām. Iztēlojieties, kā stress no jums aiziet.
2) Lūdziet piedošanu savam ķermenim, ka ar savu stresu esat tam nodarījuši pāri.
3) Lūdziet piedošanu visiem tiem, kam ar savu stresu esat nodarījis pāri (vēlams lūgt piedošanu katram atsevišķi par konkrētiem notikumiem).
4) Piedodiet tiem, kas jūsos ir šo stresu radījuši (vēlams piedot katram atsevišķi par konkrētiem notikumiem).
5)Vēlams piedot visiem pārējiem, kas dzīves laikā jūsos šo stresu ir pastiprinājuši (vēlams piedot katram atsevišķi par konkrētiem notikumiem).
6)Piedodiet paši sev savas kļūdas. Mīliet sevi!
Piezīme: Nav tik svarīgi, ko un kādā secībā jūs runājat. Pats svarīgākais ir to darīt no visas sirds.
Stresa – vainas izjūtas atbrīvošanas piemērs:
1) Mīļā vainas izjūta, paldies, ka pie manis atnāci, lai celtu manu garīgo attīstības līmeni. Piedod, ka es tevi piesaistīju, bet citādi es nebūtu kļuvis gudrāks, es nebūtu sācis interesēties par garīgo pasauli, apguvis Piedošanas mācību. Es nebūtu sapratis, ka manī ir ne tikai vainas izjūta, bet arī bailes „mani nemīl”. Paldies, ka esi mani vedusi pie prāta. Šodien ir tā diena, kad es tevi atbrīvošu no sevis. Lūdzu, piedod man, ka es tevi tik ilgi turēju savā cietumā un nelaidu laukā. Diemžēl es līdz šim nesapratu, ka manī ir vainas izjūta. Tu savu darbu esi izdarījusi, tādēļ tagad vari būt brīva un iet savu ceļu. Es tevi atbrīvoju no sevis. Lūdzu, ej savu ceļu tur, kur tev ir jāiet. (Mēģiniet domās redzēt, kā vainas izjūta aiziet projām.)
2) Mīļais ķermeni, lūdzu, piedod man, ka es tev ar savu vainas izjūtu nodarīju pāri. Piedod man, ka tev nācās ciest tikai tāpēc, lai es kļūtu gudrāks.
3) Lūdzu, piedodiet man visi, kam esmu nodarījis pāri. Es to nedarīju apzināti, es pieļāvu kļūdas, jo tajā brīdī man šķita, ka tā ir pareizāk. Lūdzu, piedodiet man manas kļūdas. (Vēlams piedošanu lūgt katram atsevišķi par konkrētiem nodarījumiem).
4) Mīļie vecāki, es jums piedodu, ka bērnībā manī radījāt vainas izjūtu. Es zinu, ka jūs bijāt tikai mani skolotāji un apzināti nevēlējāties manī radīt vainas izjūtu. Es jums no visas sirds piedodu jūsu kļūdas, ka pastiprinājāt manī vainas izjūtu.
5) Piedodiet visiem pārējiem, kuri dzīves laikā pastiprinājuši vainas izjūtu vai veicinājuši kļūdu pieļaušanu.
6) Es piedodu pats sev, ka esmu tāds, kāds esmu. Es tikai mācos. Es tagad saprotu savas un citu kļūdas. Es piedodu sev visas savas kļūdas. Es mīlu sevi!
sending...
