Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Garīgās attīstības nepieciešamība 19.11.2012

Nav daudz cilvēku, kuri ir sapratuši, ka pats svarīgākais dzīvē ir garīgi attīstīties, nevis cīnīties par materiālo nodrošinājumu. Pasaulē cilvēku skaits pieaug, jo cilvēki savā garīgajā attīstībā nesasniedz apskaidrības jeb atbrīvotības stāvokli. Tas nozīmē, ka cilvēka Garam nākas reinkarnēties (pārdzimt jeb vēlreiz iemiesoties cilvēka ķermenī). Ja cilvēki pasaulē garīgi attīstītos un tiektos uz apskaidrības stāvokli, tad iedzīvotāju skaits, manuprāt, visu laiku būtu nemainīgs – ap miljardu, tāds, kāds tas bija agrākajos laikos. Jūs varbūt teiksiet, ka mūsdienās cilvēki daudz vairāk mācās un izglītojas nekā agrākos laikos, tad kāpēc es domāju, ka viņi garīgi neattīstās?

Mans Skolotājs Avatārs Šri Satja Sai Baba šo paradoksu skaidro: „Agrākos laikos pasaules iedzīvotāju skaits bija aptuveni viens miljards. Toreiz cilvēku skaits, kas bija iesaistīti garīgajās aktivitātēs vai tiecās pēc atbrīvošanas, bija visai liels. Mūsdienās pasaules iedzīvotāju skaits ir pieaudzis, bet to cilvēku skaits, kuri meklē atbrīvošanos, ir sarucis. Augot iedzīvotāju skaitam, arī garīgumam vajadzētu pieaugt, bet tā nenotiek. Kāpēc? Iemesls ir laicīgā izglītība. Šī izglītības sistēma vērš cilvēka uzmanību uz ārējo pasauli. Skolēns koncentrējas laicīgu un tehnisku zināšanu apguvei. Viņš nevelta uzmanību garīgajām un ētiskajām zināšanām. Visi izliekas par studentiem, kuri garīgi attīstās, bet, vērojot viņu darbību, jūs konstatēsiet, ka viņi ir sekli un ārišķīgi. Cilvēks lūdz Dievu, kad viņu māc raizes, bet, kad tās ir garām, par Dievu aizmirst. Patiesai pielūgsmei jābūt stingrai, nelokāmai un nesavtīgai, cilvēks nedrīkst par to gaidīt atalgojumu. Pielūgsmi nedrīkst ietekmēt raizes vai likstas, cenzūra vai uzslavas. Skolnieki mūsdienās ir pilnīgi pazuduši savās laicīgajās un gaistošajās mācībās. Garīgās zināšanas tiek apsmietas. Šodien cilvēks iegūst izglītību tikai tādēļ, lai vairāk nopelnītu. Jo vairāk viņš mācās, jo vairāk sāk apšaubīt Dievu. Cilvēkam vajadzīga tīra sirds bez jebkādām šaubām. Tikai tad viņš var saprast Dievu.” Tātad Sai Baba pievērš mūsu uzmanību tam, ka laicīgā izglītības sistēma neveicina garīgo attīstību, bet gan to bremzē. Cilvēkam ir jābūt stipram savā pārliecībā vai jāizjūt lielas ciešanas, lai viņš iedrošinātos sākt interesēties par garīgo pasauli un sāktu garīgi attīstīties.

Man vairāki cilvēki ir jautājuši, cik tad reizes cilvēkam ir jāpārdzimst? Nav noteikts pārdzimšanu skaits, tas ir atkarīgs no katra indivīda. Viens vienas dzīves laikā spēj apgūt ļoti daudz dzīves mācību stundu, cits nevienu. Tāpēc no mums katra paša ir atkarīgs, vai mēs vēlreiz pārdzimsim, vai arī šīs dzīves beigās iegūsim apskaidrību jeb atbrīvotību.

Sai Baba par pārdzimšanu saka: „Uz šīs zemes ir 8,4 miljoni dzīvo būtņu veidu, un mūsu apziņai bija jāiziet cauri visiem 8,399999 miljoniem veidu, lai iegūtu cilvēka ķermeni, t.i., pirms cilvēks ieguva savu veidolu, viņa apziņai nācās būt ierobežotai daudzos dažādos ķermeņos. Cik daudz reižu mēs vēl pārdzimsim par cilvēku, būs atkarīgs no tā, cik ilgi mēs jau esam bijuši uz zemes cilvēka ķermenī, kādas mācības šajā laikā esam apguvuši.”

Es neesmu sev izvirzījusi par mērķi šīs dzīves laikā iegūt atbrīvotību, bet es virzos uz šo mērķi un esmu priecīga par katru dzīves mācību stundu, kuru esmu izpratusi un pielietoju praksē. Nepietiek ar to, ka jūs izprotat kādu mācību stundu, tā ir jāpielieto arī praksē.

Sai Baba par garīgā darba mērķi saka: „Garīgā darba mērķis ir ieraudzīt labo un Dievišķo visā un visur, kā arī būt spējīgam skatīties pāri sliktajam un muļķīgajam. No Dievišķā skatpunkta nav ne labā, ne sliktā – viss ir Dievišķs, bet prāts saskata vienā labo, citā – slikto, vienā pareizo, citā – nepareizo. Tieši prātam jāiemāca redzēt Dievišķo katrā un ikvienā problēmā. Piemēram, miris suns guļ uz ceļa un to knābā vārnas. Cilvēki iet garām un saka: „Ai! Kāds briesmīgs skats un pretīga smaka!” Bet garām iet Jēzus un saka: „Kādi jauki zobi šim sunim, tādi balti un spīdoši. Neviens tos nav tīrījis un kopis, tomēr sunim izdevās saglabāt tik skaistus zobus.” Jēzus parādīja, ka pat vissliktākajā situācijā var ieraudzīt arī labo. Svēti cilvēki vienmēr redz labo un nekad nefokusē uzmanību uz slikto. Labais un sliktais nav cilvēciskā būtība, bet tas, kā cilvēks izmanto savu prātu. Nepiepildiet prātu ar domām par sliktajiem darbiem pasaulē.”

Kad mēs iemācīsimies visā sliktajā saskatīt labo, būsim savā garīgajā attīstībā pakāpušies vienu pakāpienu augstāk.

Cilvēks garīgi sāk attīstīties, ja viņš izvērtē, analizē savu dzīvi, izprot notikumus, kuros viņš ir bijis tiešā vai netiešā veidā iesaistīts, ja viņš izprot savas kļūdas un atbrīvojas no sliktā sevī. Tātad – ja cilvēks iemācās domāt. Jūs teiksiet, ka visi cilvēki prot domāt, bet es esmu sapratusi, ka tikai retais patiesi prot domāt. Vēsturiskā personība – filosofs Sokrats bija izcils domātājs. Viņš mācīja arī tautai domāt, jo īpaši jaunatnei, tieši tāpēc valsts varas vīri viņu uzskatīja par tādu, kas sabojā jaunatni, un sodīja ar nāves sodu. Kad kopā ar partneriem domājām par jaundibinātās skolas nosaukumu, mēs nonācām pie atziņas, ka mūsu galvenais mērķis ir palīdzēt cilvēkiem izzināt pašiem sevi, iemācīties domāt un izprast dzīvi. Tā kā par slavenā teiciena: „Izzini pats sevi!” autoru tiek uzskatīts Sokrats, un skola ir domāta ikvienam ar jebkādu iepriekšējo izglītības līmeni, tad mums šķita likumsakarīgi, ka skolas nosaukumam ir jābūt „Sokrata tautskola”. Par izvēlēto nosaukumu gan esmu saņēmusi pārmetumus no dažiem ievērojamiem Latvijas filosofiem, kuri atteicās sadarboties ar mūsu skolu, bet es sapratu, ka viņi apšaubīja mūsu spēju tautā pareizi nest Sokrata vārdu. Viņi baidījās, vai mēs ar savām aktivitātēm neaptraipīsim Sokrata vārdu. Es viņus par to nenosodu, tā bija viņu brīva izvēle. Es ticu, ka ar laiku viņi mainīs savas domas un kopā ar mums palīdzēs tautai garīgi attīstīties.
Sai Baba par garīgās attīstības veidiem saka: „Ir trīs aspekti, uz kuriem jāvirza savi pūliņi:

1)       garīgie vingrinājumi un disciplīna;

2)       nepieķeršanās attīstīšana;

3)       pašpaļāvības attīstīšana.

Bez šiem trim aspektiem dzīve ir nogurdinošs un bezjēdzīgs ceļojums pa smilšu tuksnesi. Pārtrauciet to, atsakieties – tā ir prasme, kas nepieciešama garīgajai attīstībai. Kamēr jūs vada sajūtu baudas, nevar teikt, ka jūsu garīgā dzīve ir sākusies. Pašlaik daudzi sauc pēc garīgās svētlaimes pārdzīvojuma, bet tikai daži to piedzīvo, jo lielākā daļa cilvēku nespēj atteikties no sajūtu vēlmēm, kas rada baudu. Prieks, ko dod baudas sajūtas, ir īslaicīgs un skumju pilns. Zināšanas vien nenodrošina sirdsprieku. Tikai Dieva, dzīves un sevis kā vienotības izprašana var būt nebeidzama prieka avots.”

Sai Baba piemin garīgos vingrinājumus. Kādi tie ir? Šobrīd grāmatnīcās dažādās valodās nopērkamas ļoti daudzas grāmatas, tiek vadīti kursi, kuros māca dažādus garīgos vingrinājumus vai garīgās prakses, piemēram, es mācu ar domām atbrīvot stresus, citi māca Jogu, Cigun, Tai-Či, Reiki un citas garīgās prakses. Ikviena garīgās prakses īstenošana prasa disciplīnu. Jūs nevarēsiet gūt panākumus, ja kaut ko darīsiet pavirši, tad, kad ienāks prātā. Lai jūs gūtu rezultātus, jums ir jābūt disciplinētiem. Izvēlieties vienu vai divas garīgās prakses un apgūstiet tās padziļināti, tad jūs sasniegsiet labus rezultātus un jutīsieties daudz apmierinātāki ar dzīvi nekā līdz šim.

Sai Baba brīdina: „Nevajag praktizēt visu, par ko esat lasījuši. Praksei izvēlieties vienu vai divus virzienus. Tas garīgais virziens, kuram jūs sekosiet, būs zāles, kas sniegs jums mieru un harmoniju. Necentieties praktizēt visus garīgos ceļus pēc kārtas. No grāmatām iegūto zināšanu nepilnīgums var novest pie šaubām un apjukuma. Jums var rasties pārāk daudz šaubu, kas liek uzdot nebeidzamus jautājumus – kas ir tas, kas ir šis? Šajās pretrunās jūs pazaudēsiet pārāk daudz laika.

Ideāla garīgā prakse. Kad saule ir virs tavas galvas, tad nekrīt ēna. Līdzīgi – ja tavā sirdī ir nesatricināma ticība, tai nebūtu jāmet šaubu ēna. Nerunā sliktu par citiem, runā tikai par labo, kas viņiem piemīt. Visi ir labi. Ja tu saskati slikto viņos, tad tāpēc, ka sliktais ir tevī. Ja tev kāds nepatīk, nesaejies ar viņu. Labvēlība ir kā saules gaisma, kas nogatavina augļus; garīgā prakse ir enerģija, kas nāk no zemes. Abi ir vajadzīgi, lai koks dotu ražu.” Par Sai Babas vārdu patiesumu es pārliecinājos pati – kāda mana paziņa ļoti aizrāvās ar garīgo literatūru, lasot visu pēc kārtas. Viņa pat iestājās Kristīgajā akadēmijā, bet es nezinu, vai viņa to pabeidza, jo bija kļuvusi pavisam dīvaina. Man bija interesanti ar viņu aprunāties, bet es jutu, ka viņā ir garīgo zināšanu kokteilis, ka viņa nespēj tās sakārtot pa plauktiņiem, tāpēc viņas runa bija samērā nesakarīga. Daudzi viņu uzskatīja par jukušu, bet patiesībā viņa bija apjukusi garīgo zināšanu jūrā.

Sai Baba par garīgā ceļa izvēli māca: „Ir jāņem vērā katra indivīda garīgais attīstības līmenis. Nekad nevajag akli atdarināt kādu un sekot citiem. Sekojiet ceļam, kurš jums ir piemērots. Izvēlieties jebkuru garīgo praksi, kura piesaista jūs un dod mieru un prieku. Nekad neiztopiet citiem. Nekad nedariet kaut ko tikai tāpēc, ka tā dara citi. Sekojiet izvēlētajam ceļam, citādi jūs to pazaudēsiet. Garīgo prakšu metožu izvēle ir atkarīga no jūsu iespējām, prasmēm, sapratnes un garīgā attīstības līmeņa.

Nav jāapgūst daudz, nav jāatceras sīkumi. Tagad daudzi cilvēki lasa grāmatas, klausās lekcijas vairākus gadus pēc kārtas, bet kāds gan no tā labums? Savā garīgajā attīstībā viņi paliek tajā vietā, kur bijuši. Kāds tam iemesls? Viņus aiztur nepietiekoša prakse, tas bremzē virzību uz priekšu. Patiesībā jums nevajag lasīt pārāk daudz grāmatu. Nevajag apgūt pārāk daudz. Ja jūs skaidri un dziļi sapratīsiet kaut ko vienu, ar to pietiks. Ja kaut ko īstenosiet praksē, tas būs pietiekami. Nav vajadzības daudz ko apgūt, bet neko nepielietot darbībā. Lai mācītu citus, ir jāapgūst un jāatceras daudz, ir jāizlasa daudz grāmatu, bet sevis atbrīvošanai, izpirkšanai un glābšanai pietiks, ja kaut ko vienu patiešām pielietosiet praksē. Tāpēc dzīvē daudz svarīgāka par mācīšanos un zināšanu uzkrāšanu ir prakse.”

Vēl viens svarīgs Sai Babas norādītais princips, kas jāievēro, lai cilvēks garīgi attīstītos, ir nepieķeršanās lietām. Esmu sapratusi, ka cilvēki nesaprot, ko nozīmē pieķeršanās. Viņi to ikdienā neapzinās, tāpēc, ja kāds saka – tu pārāk esi pieķēries savam darbam, tad viņi saka: nē, es vienkārši mīlu savu darbu. Sai Baba par pieķeršanos saka: „Visām dzīvām būtnēm piemīt īpašība – pieķeršanās. Cilvēkam piemīt spēja šo pieķeršanos pārvarēt un sasniegt atbrīvošanos. Ilūzijas ieskauj cilvēku un liek tam izvēlēties nepareizu virzienu. Ilūzijām piemīt trīs īpašības: tīrība, kaislība un kūtrums. Šo īpašību dēļ cilvēks aizmirst savu Dievišķību un uzvedas kā dzīvnieks. Pastāv trīs veidu pieķeršanās: tiekšanās pēc labklājības, pieķeršanās partnerim un pieķeršanās bērniem. Šie trīs veidi padara cilvēku par pieķeršanās vergu. Cilvēks, kurš uzvar šīs trīs vēlmes, var pārvarēt pieķeršanos. Kad pieķeršanās ir uzvarēta, atbrīvošanās kļūst sasniedzama.” Kā uzvarēt šīs trīs vēlmes? Manuprāt, to var izdarīt tikai tad, ja cilvēks sāk iepazīt Dievišķo pasauli un tajā notiekošos procesus un likumsakarības. Kamēr cilvēks neizprot Dievišķo pasauli, viņam var teikt, lai nepieķeras bērnam, bet viņš to nesaprot, jo nesaprot, kas ir viņš pats un kas ir bērns, un kāpēc viņi abi šajā dzīvē ir satikušies.

Visbeidzot Sai Baba runā par trešo svarīgo garīgās attīstības principu – pašpaļāvības attīstīšanu. Pašpaļāvība ir ticība sev. Sai Baba saka: „Tikai tas, kurš tic saviem spēkiem, var būt apmierināts ar sevi.” Kā attīstīt pašpaļāvību jeb ticību sev? Manuprāt, tieši tāpat kā nepieķeršanos – iepazīstot Dievišķo pasauli, saprotot, ka cilvēkam ir dots viss, ka cilvēks var visu, ja vien iet pareizu dzīves ceļu. Tad, kad cilvēks saprot, ka viņš arī ir daļa no Dieva, viņš saprot arī, ka pilnībā var paļauties uz sevi, jo viņš paļaujas uz Dievu.

Sai Baba mūs iedrošina: „Ja cilvēks pats pakāpsies desmit pakāpienus garīgajā attīstībā, Dievs palīdzēs pārvarēt simts pakāpienus. Dievs jums tūkstoškārt dod to, ko jūs dodat Viņam. Ja jūs dodat maz, Dievs dod pretī daudz. Tas nenozīmē, ka kaut kas būtu jāziedo Dievam. Dievam pašam nekas nav vajadzīgs. Lai ko jūs ziedotu, tas ir jūsu pašu labā. Tas, kas jums Dievam jāziedo, ir jūsu sirds. Tas, ko Dievs meklē, ir mīlestības pilna sirds. Pasaulē nav nekā labāka par šādu sirdi. Attīstiet mīlestību savās sirdīs un sējiet mīlestības sēklu to cilvēku sirdīs, kuriem ir liegta mīlestība. Laistiet sirdis ar mīlestību, audzējiet mīlestības stādus un izbaudiet mīlestības ražas novākšanu.”

Lai mēs garīgi attīstītos, nepietiek tikai ar garīgās prakses izvēli, disciplīnu, nepieķeršanās un pašpaļāvības attīstīšanu. Svarīgi ir mūsu sirdis atvērt mīlestībai. Ja mēs iemācīsimies mīlēt visu pasauli, tad pasaule atvērsies mums, un mēs būsim pārsteigti par tās skaistumu. Dzīve nav un nevar būt viegla, bet dzīvot taču ir tik interesanti un skaisti!

Autore: Elvita Rudzāte