Garīguma ceļi 26.08.2013

Daudzi cilvēki pārprot garīgās attīstības praksi. Viņi domā, ka lasot garīgo literatūru, apmeklējot garīgās attīstības lekcijas vai piedaloties Jogas vai Cigun nodarbībās, viņi kļūs par garīgi augsti attīstītiem cilvēkiem. Tomēr tā tas nav. Vislabāk to izskaidro mans Skolotājs Satja Sai Baba: „Ar zināšanām vien nepietiek. Ja jūs visu dzīvi tikai lasīsiet grāmatas, kad tad jūs baudīsiet Dievišķumu? Tieši šī pieredze ir svarīga, bet ne grāmatu un dievvārdu zināšanas. Trīs svarīgākie garīguma ceļa aspekti ir:

1)       zināšanu iegūšana;

2)       vīzijas;

3)       pieredze.

Ar vienkāršu informāciju, zināšanām un novērojumiem vien nepietiek. Šī izpratne jāpielieto praksē. Tā arī ir gudrība. Kad jūs to sasniegsiet, tad atklāsiet, ka esat iegrimuši Dievišķumā. Šī pieredze liks jums kļūt gluži vai mēmam. Kas tam ir nepieciešams? Sākumā jābūt ieinteresētam rīkoties, pēc tam jātiecas uz atšķirīgo, visbeidzot jātiecas uz Dievišķumu. Lai jūs to labāk saprastu, minēšu vienkāršu piemēru. Jūs gribat pagatavot desertu ar kokosu. Ko darāt vispirms? Jums ir jāsagādā visi nepieciešamie produkti, pēc tam tie jāsasmalcina, tad jāpārliecinās, vai garšai vēl kā netrūkst. Tas nozīmē, ka ar vienu darbību vien nepietiek. No vienas stadijas ir jāpāriet nākamajā. Pārejot no vienas garīgās attīstības stadijas nākamajā, jums parādīsies interese par Dievu. Gudrībai, kas iegūta tādā veidā, jābūt iemiesotai darbībā, un patiesība jāiemieso praksē. Jums ar savu Dievišķumu ir jādalās ar citiem.”

Apskatīsim piemēru, kas liek aizdomāties par garīgo zināšanu pielietošanu praksē. Tas ir saistīts ar sievieti, kura ilgus gadus no sirds nodarbojas ar Jogu.

Patiess gadījums

Pusmūža sieviete jau vairāk nekā 10 gadus nodarbojās ar Jogu un bija ļoti laimīga brīžos, kad atradās nodarbībās vai ārvalstu izbraukumos, kur ar Jogu nodarbojās vairākas nedēļas. Tomēr sieviete, tiklīdz atgriezās mājās jeb laicīgajā dzīvē, zaudēja Jogas nodarbībās gūto miera un svētlaimes izjūtu. Sieviete jautāja man: „ Kāpēc man neizdodas iegūt pastāvīgu mieru? Teicu sievietei, ka viņa Jogas nodarbībās gūtās zināšanas neprot pielietot praksē, ka ir dzīves mācību stundas, kuras viņa nav izpratusi, jo tās Jogas nodarbībās neskaidroja. Sieviete sāka apgūt Piedošanas mācību, un apmēram pēc diviem gadiem situācija mainījās, jo sieviete atzina savas kļūdas un pārstāja mēģināt pārveidot savus tuviniekus. Tagad sieviete ir mierīga un laimīga arī mājās, darbā, jo viņa ir iemācījusies pielietot Jogas un Piedošanas mācības zināšanas praksē.

Šis piemērs atspoguļo patiesību, ka nepietiek tikai ar zināšanām, kuras netiek pielietotas praksē, ka zināšanām bez prakses nav nekādas vērtības. Sai Baba aicina: „Ja jūs pūlēsieties garīgās zināšanas pielietot praktiski, tad jūs iekarosiet Dievišķo žēlsirdību, bez tam beigu beigās jūs varat kļūt par viedu cilvēku. Vispirms pilnveidojieties paši. Labojiet savas personīgās kļūdas un trūkumus. Ja jūs paši neesat nevainojami, jums nav tiesību nosodīt citus un norādīt viņiem viņu trūkumus. Tāpēc sākumā parūpējaties par to, lai jūsu ticība kļūtu stipra, dziļa un nesatricināma.”  

Daudzi cilvēki jautā, vai garīgajā attīstībā ir iespējams kāpums uz leju, vai cilvēks var pārdzimt par dzīvnieku? Sai Baba atbild, ka iespēja nav izslēgta, bet tas notiek ļoti reti. Ja cilvēks dzīves laikā degradējas, tad viņš pārdzimst par cilvēku, bet zemākā attīstības līmenī. Sai Baba māca: „Katrs no jums, pārvarot grūtības, pakāpjas pa evolūcijas kāpnēm – no akmens par augu, no auga par dzīvnieku, no dzīvnieka par cilvēku. Nekāpiet atpakaļ uz dzīvnieku valsti, bet pacelieties augšup uz Dievišķo Sākumu un mirdziet mīlestības gaismā. Dievišķais Sākums ir enerģija, impulss, kas liek asinīm cirkulēt vēnās un cilvēkam dod zināšanas, pieredzi un iespaidus, kurus viņš iegūst ar sajūtām, un secinājumus, pie kuriem nonāk intelekts. Centieties pacelties līdz Dievišķā Sākuma līmenim ar mīlestības palīdzību, patiesību un labdarību.” Ir jādara viss, lai mēs garīgi attīstītos līdz Dievišķā Sākuma līmenim. Iespējams, mēs to nevarēsim izdarīt šīs dzīves laikā, bet ir jāatceras, ka esam piedzimuši par cilvēku – tātad savā attīstībā jau esam bijuši gan dzīvnieki, gan augi, gan akmeņi. Mēs bieži nenovērtējam cilvēka unikalitāti un iespējas. Dažiem pat šķiet, ka dzīvniekam ir labāka dzīve. Tiem, kuri tā domā, Sai Baba atgādina: „Cilvēciskā forma ir unikāla ar to, ka tajā ir 80% Dievišķā spēka. Dzīvniekos tas ir apmēram 15%. Cilvēks var attīstīties, līdz savienojas ar Dievu, bet dzīvnieks nekad nevarēs atbrīvoties no sava dzīvnieciskā stāvokļa. Piemēram, kaķis, kas ēd gardu maltīti, ieraugot skrienam peli, maltīti pametīs un dzīsies pelei pakaļ. Tīģeri arī var pieradināt, bet tik un tā tas nebūs apmierināts ar putru. Instinkts nogalināt un apēst medījumu vienmēr paliks tīģera instinkts.”   

Kamēr es nebiju lasījusi Sai Babas grāmatas, es arī tā pa īstam neapzinājos un neizpratu cilvēka unikalitāti un iespējas. Es nesapratu, ka man ir dota lieliska iespēja – atgriezties pie Dievišķā Sākuma. Kad par to sāku domāt, sapratu, ka pasaulē visas problēmas ir pārejošas, ka mēs dažkārt pārdzīvojam par pilnīgiem niekiem, jo nesaprotam, ka tie ir pārejoši. Pasakiet paldies savai mātei, kas deva jums dzīvību un iespēju turpināt garīgās attīstības ceļu! Nepārdzīvojiet pat tad, ja jūsu māte jūs pameta dzemdību namā, jo viņa tomēr ir devusi jums iespēju dzīvot.

Autore: Elvita Rudzāte