Iekšējā saskaņošanās ar Dievu 14.11.2020

Dārgie draugi!

Lūgšanu nomoda stundas ir ļoti svarīgs garīgais darbs.

Lūgšanas spēj pilnīgi mainīt situāciju pasaulē, ievirzīt notikumus pozitīvā gultnē, novērst visus karus un militāro pretstāvi.

Tomēr ir viens nosacījums, kuru ievērojot tiks sasniegts maksimālais efekts no šī garīgā darba: cilvēkiem, kas piedalās Lūgšanu stundās, ir jābūt ļoti harmoniskā noskaņojumā, piepildītiem ar Mīlestību un iekšēju mieru.

Ja jūs esat uztraukti, iegrimuši smagās pārdomās, esat strīda ar tuviniekiem iespaidā vai raizējaties par konfliktu darbā, tad, lūdzu, izlaidiet tajā dienā Rozārija lasīšanu. Jo jūsu darba rezultāts, ja jūs esat neharmoniskā stāvoklī, būs negatīvs, vēl vairāk – tas tiks pavairots ar cilvēku skaitu, kas tajā dienā piedalīsies Lūgšanu stundā.

Pat tad, ja jums šķiet, ka jūs esat labā savas apziņas stāvoklī, nesāciet Rozārija lasīšanu, pirms neesat tam sagatavojušies. Apmēram 15 – 30 minūtes pirms Rozārija sākuma laika parūpējieties, lai nekas nenovērstu jūsu uzmanību Rozārija lasīšanas laikā: sarunājiet ar saviem mājiniekiem, izslēdziet visus telefonus, televizorus, radiouztvērējus.

Neskatieties jaunumus internetā, nelasiet e-pastu, nesarunājieties pa skype un neejiet sociālajos tīklos. 15 – 20 minūtes pirms Rozārija veltiet tam, lai saskaņotos ar Dievu sevī. Jūs varat lasīt iemīļotās lūgšanas, mantras, lūkoties uz Valdoņu attēliem, klausīdamies mierīgu, harmonisku mūziku, lasīt vai klausīties audioierakstā jūsu mīļotā Valdoņa vēstījumus.

Pirms pašas Lūgšanu stundas sākuma pasēdiet dažas minūtes klusumā ar aizvērtām acīm un koncentrējieties uz savu sirdi. Iedomājieties, ka jūs elpojat ar sirdi. Elpojiet lēni un dziļi.

Protams, sagatavošanās Lūgšanu stundai aizņems apmēram tikpat daudz laika, cik ilgi – paša Rozārija lasīšana. Taču rezultāts, jūsu sasniegtais efekts no dalības Lūgšanu stundā būs nesamērojami augstāks.

Galvenais uzdevums, kas jums ir jāsasniedz jūsu lūgšanu prakses laikā, ir jūsu iekšējā stāvokļa harmonizācija. Jums ir jāieiet pilnīgā harmonijā un vienotībā ar Dievu. (Iemīļotais Surija 2005. gada 13. decembrī).

Pēc Rozārija lasīšanas beigām nesteidzieties tūlīt pat nodoties savām lietām. Pasēdiet klusi dažas minūtes, pakavējieties vēl kādu laiciņu Rozārija vibrācijās.

Ja jūs sava garīgā darba laikā esat sasnieguši labu garīgo stāvokli, jūs varat izdarīt šo vizualizāciju, ko ir devis Kungs Surija:
Jūsu garīgās prakses beigās es lūdzu jūs izdarīt kādu vienkāršu lietu. Iztēlojieties, ka jūsu aura izplešas un sasniedz mājas apmērus, pēc tam tā izplešas un aptver jūsu pilsētu, jūsu valsti un visu zemeslodi. Un katra dzīvā būtne, kas nokļūst jūsu auras darbības laukā, izjūt tās ietekmi. Katra dzīvā būtne piepildās ar harmoniju un mieru, ko jums izdevās sasniegt jūsu garīgās prakses laikā. (Iemīļotais Surija 2005. gada 13. decembrī).

Dažas rekomendācijas jūsu garīgajam darbam no Valdoņu vēstījumiem:

Padma Sambhava 2005. gada 23. aprīlī Jūsu lūgšanu praksei jābūt ar tiekšanos. Ja jūs lūdzaties bez vajadzīgās tiekšanās, tad jūs veltīgi tērējat laiku. Ja tajā laikā, kad jūs lūdzaties vai meditējat, jūs apmeklē domas par to, kādu lielu darbu jūs veicat cilvēces labā, tad jūsu lūgšana kļūst bezjēdzīga.

Lūgšanas laikā jums ir pilnīgi jāatstāj sava cilvēciskā apziņa. Kā jūs varat sarunāties ar Dievu, ja jūs neesat pacēlušies līdz tam augstumam savā apziņā, kad Dievs spēj jūs sadzirdēt?

Ja jūs sarunājaties savā starpā, tad jūs rūpējaties par to, lai pieietu tuvāk un cilvēks, pie kura jūs vēršaties, varētu jūs sadzirdēt. Kāpēc tad sarunas laikā ar Dievu jūs nerūpējaties par to, lai Dievs varētu jūs sadzirdēt?

Dievs runā ar jums sirds valodā, un Viņš runā ar jums jūsu sirdī. Tāpēc jūsu lūgšanas laikā nekas nedrīkst novērst jūsu uzmanību. Jums ir pilnībā jākoncentrējas uz savu sirdi, uz sajūtām savā sirdī.

Turklāt jums nav pat katrā ziņā jāizrunā lūgšanas vārdi. Jūs vienkārši apvienojat savu apziņu ar Dieva apziņu. Jūs paceļat savu apziņu līdz sava Augstākā Es līmenim. Un jūs esat Dievā.

Visa lūgšanu prakses jēga ir jūsu apziņas paaugstināšanā. Ja jūsu lūpas un jūsu mēle izrunā lūgšanu vārdus, bet jūsu prāts tajā laikā maldās pa apkārtni, vērojot, ar ko nodarbojas citi cilvēki, tad jums labāk pārtraukt lūgšanu. Jūs nodarbojaties ar bezjēdzīgu lietu. Lūgšana ir saskarsme ar Dievu, bet ne mēles vingrināšana.

Iemīļotais Zaratustra 2006. gada 2. janvārī … jūsu ikdienas centieni noteikti tiks atalgoti. Tāpēc, ka mēs saprotam un novērtējam, cik jums dažkārt ir grūti veltīt kaut vai dažas minūtes lūgšanai. Tāpēc, ka šķiet, ka viss jūsu apkārtnē pretojas jums, tiklīdz jūs sākat nopietni nodarboties ar savu saistību izpildīšanu, ko jūs uzņēmāties vēstulēs Karmas Valdei vai vienkārši parādījāt sirds apņemšanos un nolēmāt nesavtīgi veltīt svētajam darbam noteiktu laiku.

Nebaidieties ne no kādiem šķēršļiem, kas nostājas jūsu priekšā jūsu pasaulē. Tāpēc, ka šķēršļi nozīmē tikai to, ka tos nepieciešams pārvarēt. Ja jūs katru dienu pārvarēsiet šķēršļus un katru dienu izpildīsiet sev uzliktos pienākumus, tad tas tiekšanās moments, ko jūs pa šo laiku sapelnīsiet, ar laiku jums palīdzēs jūsu lūgšanās. Tāpēc, ka jūsu lūgšanas ar laiku iegūs arvien un arvien lielāku spēku.

Jūs lūdzaties pat ne ar vārdiem, jūs lūdzaties ar savām sirdīm, ar savas sirds uzliesmojumu. Mēs vienmēr jūs redzam, kad jūs patiesi raidāt savu lūgšanu. Šajā brīdī jūs uzliesmojat līdzīgi milzīgam gaismas uzliesmojumam, un šis uzliesmojums kalpo par signālu mums un eņģeļiem, un mēs traucamies pie jums, lai palīdzētu.

Jūs zināt, ka vislabāk darbojas tās lūgšanas, ko jūs izsakāt patiesi un nesavtīgi savā sirdī.

Iemīļotā Māte Marija 2005. gada 13. jūnijā Iedomājieties, ka katra jūsu man raidītā lūgšana padara aizkaru starp mūsu pasaulēm arvien plānāku un plānāku. Uz zemeslodes ir apgabali, kur jūsu lūgšanu spēks ir padarījis saskarsmi starp mūsu pasaulēm tādā mērā iespējamu, ka jūs varat sajust manus pieskārienus un rožu smaržu, ar kurām es jūs apberu.

Mīļotie, nepārtrauciet jūsu lūgšanas. Man tāpat kā agrāk ir vajadzīga jūsu Mīlestība un jūsu lūgšanas.

<…>
Vai jūs atceraties Sarovas Serafimu? Jūs atceraties viņa kalpošanu man attēla priekšā, pie ikonas „Aizkustinājums”? Viņš pat nelasīja lūgšanas, bet viņa acis pildījās asarām, un viņš bija pilnīgā Mīlestības svētlaimē pret mani. Sarovas Serafims bija viens no maniem uzticīgākajiem kalpotājiem. Es līdz šim laikam atceros tās mūsu saskarsmes minūtes ar viņu, ko mēs pavadījām divatā mežā.

Jūs nevarat iedomāties, kāds tas ir neizsakāms brīnums, ko mums dod Dievs. Ar mūsu Mīlestības palīdzību mēs varam izkausēt jebkurus šķēršļus, kas ir starp mūsu pasaulēm. Nav nekā augstāka, patīkamāka un labāka kā tā saskarsme, ko mēs varam dāvāt viens otram.

Tatjana Mikušina

Avots: http://sirius-riga.lv/Iekseja%20saskanosanas%20ar%20Dievu.html