Iekšējā tīrība 06.02.2023

Pastāv garīgā prakse, kad cilvēks ar aizvērtām acīm daudz reizes atkārto vārdu “TĪRĪBA”. Šī prakse patiešām palīdz cilvēkam it kā attīrīties no savām negatīvajām domām, nomierina prātu un rada sajūtu, ka esi kļuvis iekšēji gaišāks. Tomēr, lai tā nebūtu ilūzija, svarīgi ar sevi strādāt, dzīvojot tikumiski tīru dzīvi.

Kas ir tikumiski tīra dzīve? Jēdziens tikumiska tīrība sastāv no diviem vārdiem: tikums un tīrība. Rodas jautājums, vai tikums var būt netīrs? Teorētiski var, ja cilvēks tikumību izmanto savtīgos nolūkos. Viņš ārēji demonstrē tikumīgu dzīves veidu, viņš runā pareizus vārdus, bet viņa motīvs kļūt tikumīgam vai demonstrēt tikumību ir bijis savtīgs, piemēram, lai iegūtu augstu amatu vai atzinību sabiedrībā.

Kā Dievs raugās uz šo cilvēku? Es domāju, ka Dievs cilvēkam kādu laiku ļaus izbaudīt to, ko viņš vēlas, bet tad radīs tādus ārējos apstākļus, ka cilvēks nevarēs noslēpt savus motīvus. Piemēram, pasaulē ir pietiekami daudz politiķu, kas ārēji pauž cīņu par savu tautu, patiesībā cīnās par savu ietekmi politikā. Viņu motīvs ir savtīgs un tieši tāpēc viņu dzīvi nevar nosaukt par tikumiski tīru dzīvi.

Piemēram, Svētā Terēze no Avilas brīnījās, kāpēc Dievs viņai dāvāja tik daudz žēlastības jeb Dieva dāvanas, bet citām mūķenēm, kuras viņasprāt dzīvoja tikumiski tīru dzīvi, Dievs žēlastības nedāvāja. Svēta Terēze sevi uzskatīja par lielu grēcinieci un bija lielā neizpratnē, kāpēc Dievs viņu tik bieži iepriecināja ar dažādiem brīnumiem? Kad es lasīju Svētās Terēzes grāmatas, tad es savukārt biju izbrīnīta, kāpēc viņa sevi uzskatīja par lielu grēcinieci? Man viņa šķita tik tīra un godīga savā rīcībā. Es sapratu kādas savas kļūdas viņa nespēja sev piedot, bet Dievs viņai piedeva visu, jo redzēja, ka viņas motīvs dzīvot tikumiski tīru dzīvi nebija savtīgs. Viņa vēlējās palīdzēt tā kā viņa to spēja. Viņa vēlējās sasniegt Dievu, lai to mīlētu un Viņam kalpotu.

Jau kādu laiku atpakaļ man radās interese par vairāk kā 100 gadus veciem notikumiem Krievijā, kad Krieviju vadīja pēdējais cars Nikolajs II un cara ģimenes draugs bija zemnieks Rasputins. Domāju, ka nav daudz cilvēku, kuri būtu tik ļoti apmeloti kā Rasputins. Manas iespējas uzzināt par Rasputinu bija ierobežotas, tikai tik daudz cik varēju izlasīt grāmatās. Vēlāk radās iespēja noskatīties dokumentālo filmu par Rasputinu, kurā viņš netika nomelnots, bet parādīts pavisam citā gaismā. Kad skatījos dokumentālo filmu, mani pārņēma dīvainas izjūtas, man ļoti sāpēja Dvēsele par 100 gadus veciem vēsturiskiem notikumiem. Tas nav man raksturīgi.

Es izjutu pret Rasputinu kaut ko līdzīgu, ko cilvēki izjuta pret Jēzu, kad viņu nevainīgu sita krustā. Citādā veidā, bet arī Rasputins tika sists krustā un tas notiek ar ikvienu cilvēku, kas pietuvojas pavisam tuvu Dievam. Es ticu Rasputina nevainojamam svētumam un tikumīgai tīrībai. Par viņu vēstures grāmatās mācīja un Padomju laika krievu filmās rādīja kā par netikumīgu cilvēku, izvirtušu baudu cienītāju. Tagad es neticu nevienam sliktam vārdam, ko par viņu saka, jo zinu, ka jau tajos laikos Krievijā praktizēja dubultniekus, kas ārēji vizuāli bija ļoti līdzīgi. Visas fotogrāfijas, kas līdz mūsdienām ir saglabājušās, kur ir redzama pseido Rasputina izlaidīgā dzīve krogos nav patiesas, jo šo izlaidīgo dzīvi piekopa viņa dubultnieks. Kamēr Rasputina dubultnieks izklaidējās, tikmēr Rasputins no agra rīta līdz vēlam vakaram bez maksas sniedza palīdzību cilvēkiem, kas viņam to lūdza, izdziedinot tūkstošiem cilvēku. Fotogrāfija, kur redzams, ka uz nestuvēm nes Rasputinu mājās var būt patiesa, jo viņš dienā sniedza palīdzību vairākiem simtiem slimu cilvēku pilnībā zaudējot savus spēkus. Tikai tagad es izprotu, ka Rasputins ārstēja cilvēkus ar savu psihisko enerģiju, kuru katru dienu viņš iztērēja līdz pilnīgam spēku zudumam, bet tā kā viņš bija tikumīgi tīrs cilvēks, tad psihiskā enerģija viņam nakts miega laikā ļoti ātri atjaunojās.

Tādu pašu apbrīnu es veltu pēdējā cara Nikolaja II ģimenei, īpaši viņa sievai. Vēstulēs, kuras viņa rakstīja savam vīram, jūtama tik tīra mīlestība, Dievišķā mīlestība. Cara ģimenes vēstules ir patiesas mīlestības paraugs, kas tik ļoti pietrūkst mūsdienu sabiedrībai.

Tā kā šie svētie cilvēki vairāk kā 100 gadus atpakaļ tika nežēlīgi nogalināti, tad Krievija var teikt tajā laikā iznīcināja pati savu dvēseli. Sekas ir redzamas mūsdienās, kad Krievija uzbruka Ukrainai un šo karu  joprojām atbalsta liela daļa Krievijas sabiedrības. Patiesībā ir pienācis laiks Krievijai kā valstij izpirkt vairāk kā 100 gadus atpakaļ pieļautās kļūdas. Es nezinu kā tas notiks, bet ir jānotiek Krievijas valsts iedzīvotāju dvēseles tīrīšanai un parasti dvēseles tīrīšana notiek caur ciešanām.

Es jēdzienu “tikumīga tīrība” definēju sekojoši: “Tikumīga tīrība piemīt cilvēkam ar tīru Dvēseli, kas domā, runā un rīkojas saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, apzināti atbrīvojoties no savām negatīvajām īpašībām, savu dzīvi ziedojot Dievam un palīdzībai visām Dieva radībām, nemēģinot no Dieva izkalpoties žēlastības un laicīgā dzīvē iegūt slavu, atzinību vai augstu amatu.”

Tālāk es sāku domāt vai jēdziens “tikumiska tīrība” sakrīt ar jēdzienu “Dvēseles tīrība”? Kad es mēģināju sajust savu Dvēseli kā tā jūtas, vai tā ir tīra, tad jutu, ka tai ir kaut kādi traucēkļi, kas tai traucē būt tīrai. Tās bija emocijas, manas negatīvās īpašības, pagātnē pieļautās kļūdas, kas tai traucēja brīvi justies un mierīgi elpot. Dvēsele ir mūsu aura. Mūsu aurā uzkrājas kā sārņi visas mūsu pieļautās kļūdas gan no iepriekšējām dzīvēm, gan šīs dzīves laikā pieļautās kļūdas. Tāpēc pilnīgi tīra dvēsele varētu būt tikai svētajiem cilvēkiem, kuriem šī dzīve patiešām ir pēdējā, jo viņiem vairs nav nepieciešams iemiesoties uz planētas Zemes, viņu evolūcija turpināsies uz augstāka līmeņa planētas.

Dvēsele attīrās caur ciešanām, ja cilvēks izprot savu ciešanu cēloņus, nožēlo pieļautās kļūdas un turpmāk tās neatkārto.

Tāpēc jēdzienu “Dvēseles tīrība” es definēju sekojoši: “Dvēseles tīrību raksturo brīvība no jebkāda veida emocijām un pagātnes kļūdām. Tīra Dvēsele ir atvērta Dievam un Viņa piedāvātajai dzīves daudzveidībai. Tā mīl, nesoda, piedod un jūtas vienota ar ikvienu citu Dvēseli un dzīvo radību.”

Vai mūsdienās cilvēks var kļūt tikumīgi un dvēseliski tīrs? Es domāju, ka var, un katram no mums ir uzdevums dzīves laikā tīrīt savu piesārņoto dvēseli ar pareizām izvēlēm, dzīvojot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, nožēlojot pagātnē pieļautās kļūdas. Tas nebūs viegli, jo būs jāpārvar neskaitāmas kārdinājuma situācijas, neskaitāmas negatīvas situācijas jeb dzīves grūtības, lai Dievs varētu pārliecināties, ka tu patiešām esi audzis garā.

Novēlu katram no jums arī ieskatīties savā Dvēselē un pajautāt, kas man pietrūkst, lai es varētu sevi saukt par tikumīgi tīru cilvēku? Protams, nav pareizi sevi saukt par tikumīgi tīru cilvēku pat ja tāds patiešām esi, jo tikumīgi tīrs cilvēks ir tikai tad, kad viņu tādu ar savām Dvēseles acīm redz citi cilvēki. Pats svarīgākais ir sajust, ka jūsu Dvēsele brīvi elpo, tā beidzot ir kļuvusi brīva no negatīvām emocijām, lai tagadnē dzīvotu tikumīgi tīru dzīvi. Kad cilvēks dzīvo tikumīgi tīru dzīvi pareizu motīvu vadīts, tad viņš ir iekšēji tīrs.

Autore: Elvita Rudzāte