Izglītības sistēma Latvijā 24.09.2012

Izglītības sistēma ir ļoti svarīgs ķēdes posms, veidojot mūsu nākotnes sabiedrību. Pašreizējā izglītības sistēma pastāv jau daudzus gadus, un savā laikā tā sniedza lieliskus rezultātus. Taču nu jau vairākus gadus situācija pamazām mainās. Skolotāji arvien biežām sūdzas par neiecietīgu attieksmi vai necieņas izrādīšanu no skolēnu puses, savukārt, skolēni sūdzas par garlaicīgām mācībām un neslēpj to, ka viņus diez ko neinteresē tas, ko viņiem pašlaik piedāvā skolās.

Sabiedrībā arvien vairāk tiek runāts par šo problēmu. Pamazām tiek mēģināts ieviest kādas izmaiņas valsts izglītības sistēmā, taču nav īsti skaidrs, kas tieši būtu jādara. Daži protestējošo jauniešu attieksmi skaidro ar slinkumu vai sliktu audzināšanu. Taču tie, kuri ļoti labi saprot, ka jaunieši ir mūsu nākotne, nevis stiepjas pēc siksnas, bet meklē radošus risinājumus šai problēmai, cenšoties ieinteresēt jauniešus mācībām skolā.

Psiholoģe un Sokrata tautskolas lektore Aija Dudkina atzīst izglītības nozīmi un norāda, ka kopumā izglītība Latvijā nebūt nav sliktā līmenī. To apliecina fakts, ka daudzi bērni, kuri ieguvuši zināšanas Latvijas skolās, veiksmīgi spēj iestāties skolās arī citās valstīs (turklāt pat vienu klasi augstāk nekā Latvijā), to skaitā augstskolās. Viņa arī atbalsta jaunās, progresīvās ievirzes, kas arvien vairāk tiek īstenotas izglītības sistēmā, taču ierosina nesadedzināt aiz sevis visus tiltus un no līdzšinējās sistēmas paņemt līdzi atsevišķas metodes un darba paņēmienus.

Aija Dudkina strādā par pasniedzēju augstskolā un ir lieciniece notiekošajām pārmaiņām. Viņa zina stāstīt, ka pat ar ierobežotiem līdzekļiem pamazām notiek pozitīvas izmaiņas. Netrūkst jauniešu, kuri ir motivēti darboties, un mēs varam lepoties par viņu panākumiem starptautiskās konferencēs, Erasmus apmaiņas programmās un citos projektos.

Pedagoģijas un psiholoģijas maģistre, cigun meistare un Sokrata tautskolas lektore Līga Kolneja uzsver, ka kritika nav produktīva, ja nav nekā labāka, ko piedāvāt esošā vietā, vai konkrēti risinājumi. Tie, kam ir ko piedāvāt, tie jau dara, un izdzīvos tā ievirze, kas cilvēkiem būs vajadzīga.

Dzīvās Ētikas lektore Zanda Erbss par pašreizējās izglītības sistēmas kvalitāti izsakās skarbāk, vērtējot to kā neefektīvu. Savu sacīto viņa pamato ar to, ka bērniem, kuri dzimst šajā laikā ir cita enerģētika un uzdevumi, un vecās izglītības metodes viņiem nav piemērotas, līdzīgi kā cilvēkam pusmūža gados visticamāk nederēs tie apavi, ko viņš ikdienā valkāja agrā bērnībā.

Z.Erbss norāda, ka pašlaik aktīvi dzimst bērni, kuru uzdevums ir atklāt sevī radošo potenciālu un paust mīlestības enerģiju. Iepriekšējās apakšrases uzdevums bija intelektuālā attīstība, un lielākā daļa skolotāju, kuri pašlaik strādā skolā, ir šīs apakšrases pārstāvji. Tādēļ veidojas asi konflikti un nesaprašanās starp skolotājiem, bērniem un bērnu vecākiem. Runa ir par divu apakšrasu sadursmi, un uz intelekta attīstību vērstās apakšrases pārstāvji skaidri parāda, ka viņi negrib zaudēt savu varu.

Dzimst arvien vairāk bērnu, kas pārstāv šo jauno apakšrasi, un jautājumi par izglītības sistēmu kļūst arvien aktuālāki. Pamazām tiek meklēti risinājumi, un pieaug alternatīvo izglītības iestāžu skaits. Taču, kā tas parasti mēdz būt, ieviešot kardinālas pārmaiņas, šis process nebūt nav vienkāršs. Ir vairākas problēmas, piemēram, nodrošinājums ar tādiem skolotājiem, kas varētu apmācīt jaunos bērnus. Un, otrkārt, kā izmainīt vēcāku, skolotāju un to valdības pārstāvju apziņu, kuri ir atbildīgi par izglītības sistēmas darbību, lai viņi saprastu, ka izglītības sistēma ir jāmaina pašos pamatos. Dzīvās Ētikas lektore ierosina jauno kārtību būvēt uz pilnīgi jauniem pamatiem, jo, neskatoties uz cēliem nolūkiem, ceļot jauno uz veciem pamatiem, tie var neizturēt slodzi un sabrukt.

Aija Dudkina kā iespējamo panākumu atslēgu norāda lielāku uzdrošināšanos. Ir jārāda mūsu labais piemērs un inovatīvās idejas, kā arī būtu jāveicina starptautisko studentu apmaiņa, jo mums nudien ir ko citiem parādīt. Viņa arī izsver sabiedrības atbalsta un pozitīvās domāšanas nozīmi. Izmaiņas atbalsta arī Līga Kolneja, atgādinot, ka pastāvēs, kas pārmainīsies, un uzsverot, ka tas attiecas ne tikai uz izglītību, bet uz katru no mums personīgi. Viņa arī atzinīgi vērtē alternatīvās izglītības izplatību, kā arī uzskata, ka līdz ar izglītības sistēmas pārveidošanu, būtu jāveic izmaiņas arī attiecīgajos valsts tiesību aktos. Jautāta par viņas prognozēm saistībā ar notikumu gaitā šajā jomā, viņa nesteidzas izteikt prognozes, piebilstot, ka daudzveidība un īstums ir vienīgais izdzīvošanas kritērijs un ka ir ļoti svarīgi, lai viss notiek dabiski un lai katrs asns un katra jauna ideja pati lauž sev ceļu.

Pārmaiņas ir viens no attīstības un izaugsmes priekšnosacījumiem. Ne vienmēr tās ir ērtas un patīkamas, taču bieži vien – neizbēgamas. Ar kādreizējās izglītības sistēmas palīdzību mēs esam guvuši nenovērtējamu pieredzi, kura būtu jāņem vērā turpmākā ceļā, nodrošinot pēc iespējas labākus un atbilstošākus apstākļus turpmākām paaudzēm.

Autore: Anita Rakitko