Izšķirtspēja nevis galējības 12.03.2021

Arvien biežāk politiķi sūdzas par sadrumstaloto sabiedrību, kas ievēlē Saeimā un pašvaldībās daudz partijas. Politiķi mēģina dažādos veidos to ierobežot, paceļot minimālo balsu slieksni, bet sadrumstalotība turpinās.

Sadrumstalotība politiskajās vēlēšanās norāda uz to, ka cilvēki domā atšķirīgi. Tas nav slikti, ka cilvēki domā atšķirīgi. Slikti ir tas, ka tiem politiķiem, kas nepiekrīt savas pārstāvētās partijas viedoklim, ir jābalso tā kā liek līderi nevis tā kā saka viņa sirdsapziņa. Ja ievēlētie deputāti varētu balsot tā kā saka viņu sirdsapziņa, tad balsojumu rezultāti būtu pavisam citādi.

Sabiedrība ir pakļauta populistisku solījumu sekām. Tomēr ne visa sabiedrība tic populistiskiem solījumiem. Daļa sabiedrības jau spēj izšķirt, kuri solījumi tiek doti, lai iegūtu vēlētāju balsis, un kuri solījumi ir patiesi.

Izglītības sistēmas kompetenču pieeja liek bērniem attīstīt kritisko domāšanu, kas savā būtībā ir izšķirtspējas attīstība. Tomēr veids kā tas tiek darīts nenesīs gaidīto rezultātu, jo izglītības sistēmā par maz tiek pievērsta uzmanība bērnu garīguma attīstībai. Humānā pedagoģija ir labs sākums, bet tas nav pietiekami. Kamēr sabiedrība neatgriezīsies ticībā pie Dieva, nesāks apgūt un ikdienas situācijās praktizēt Dievišķos likumus, nekas nepalīdzēs.

Tāpēc katram cilvēkam pašam ir jāizglītojas, lai attīstītu izšķirtspēju. Diemžēl tas ir ļoti grūts uzdevums. Arī tie cilvēki, kas iet apzinātu garīgās attīstības ceļu, lasa Lielo Skolotāju doto Mācību, var iekrist izcilu manipulatoru slazdos. Arī es neesmu izvairījusies no šādas pieredzes iegūšanas.

Tad, kad esi uzticējies kādam, kurš vēlāk izrādās ir tevi tikai izmantojis vai ar tevi manipulējis, tad brīdī, kad patiesība atklājas, nav patīkama sajūta. Cilvēki, kas ir vīlušies garīgu organizāciju vadītājos, īpaši pārdzīvo lētticīgo uzticēšanos. Tanī pašā laikā ir arī cilvēki, kas novēršas no patiesa garīgā līdera, uzticoties apmelojumiem, kas izteikti par līderi. Manipulatori ļoti labi zina ar kādiem vārdiem ir jāpārliecina, un brīdī, kad viņi tiek atmaskoti, viņi saka, ka viņi ir apmeloti vai pārprasti. Tāpēc Jēzus mācīja: “Nespriediet pēc vārdiem un darbiem, bet spriediet pēc augļiem.”

Var būt tāda situācija, ka cilvēks vairs nesaprot kam ticēt, un viņš pieņem lēmumu novērsties no Mācības. Tā ir liela kļūda. Apgūstot Dievišķo zinātni, izšķirtspēja lēnām attīstās, jo tu jau zini pazīmes, kā atšķirt manipulatoru no patiesa cilvēka. Piemēram, Dzīvās Ētikas Mācība ir ļoti labi izskaidrojusi šīs pazīmes, bet ne visi ir gatavi lasīt Dzīvo Ētiku, jo tā ir uzrakstīta pietiekami sarežģītā valodā. Izglītības programmā “Domātājs” tikai 7.-9. līmenī notiek Dzīvās Ētikas apguve un šajā laikā atbirst domātāji, kas nespēj Mācību uztvert.

Es minēšu vienu pazīmi kā var atšķirt līderi manipulatoru no patiesa līdera. Patiess līderis brīdī, kad viņu apmelos, neko nedarīs, lai sevi aizstāvētu un necentīsies kādam pierādīt, ka viņš ir apmelots. Viņš neko nedarīs, lai aizturētu tos, kas no viņa pēc apmelojumiem novēršas. Viņš atļaus cilvēkam iet izvēlēto ceļu un pieņems to atpakaļ brīdī, kad cilvēks būs sapratis, ka ir kļūdījies, noticot apmelojumiem. Tas būs grūts izšķirtspējas tests viņa sekotājiem.

Savukārt līderis manipulators centīsies pārliecināt savus sekotājus, ka viņš ir apmelots un apmelos to, kas būs par viņa manipulācijām atklājis sabiedrībai patiesību.

Bīstami ir iekrist galējībās un tajās var iekrist cilvēki, kuriem nav pietiekamas zināšanas. Piemēram, cilvēks, kas ir pieņēmis domu, ka viss ir mīlestība, brīdī, kad sastapsies ar negatīvo, iekritīs pretējā galējībā, izjūtot pilnīgu noliegumu pret to.

Esmu sastapusies ar cilvēkiem, kas runā par mīlestību, bet rīkojas tik negatīvi, paši savu rīcību attaisnojot un neredzot, ka paši ir kļuvuši absolūti negatīvi. Kur tad palika mīlestība? Iespējams Dievs viņus pārbaudīja, cik viņu mīlestības jūtas ir patiesas. Ja tu patiešām mīli, tad tava mīlestība nevar vienā mirklī pazust pret to, ko esi mīlējis, lai ko viņš būtu nodarījis.

Patiesībā šie cilvēki dzīvo galējībās. Viņi vai nu mīl, vai noliedz. Viņi redz baltu vai melnu, jo nezina, cik dzīvošana galējībās ir bīstama viņa turpmākajai attīstībai. Piemēram, sieva izšķir laulību, jo vīrs viņu ir krāpis. Protams, vīrs ir pieļāvis smagu kļūdu, bet vai tāpēc ir jāšķir laulība? Tikai cilvēks, kas dzīvo galējībās, sper šādus neapdomīgus soļus.

Īsta izšķirtspēja attīstās tikai attīstot jūtziņu jeb sirdsgudrību, bet to var attīstīt tikai izzinot Dievišķo pasauli jeb apgūstot Dievišķo zinātni – lasot Lielo Skolotāju doto Mācību un iemācīto pielietojot ikdienas situācijās.

Kā atšķirt labus padomus no sliktiem ieteikumiem vai aicinājumiem? Atbilde – vispirms padomā, ko labu tev šis padoms dos? Piemēram, draudzene iesaka tev šķirties ar neuzticīgo vīru. Padomā, ko labu iegūs tavi bērni un tu pati, ja šķirsi attiecības? Ja cilvēks zina Dievišķos likumu  – ko Dievs ir savedis kopā, tos tikai Viņš var šķirt, tad cilvēks pat nedomā par šķiršanos, bet strādā ar sevi, lai atvērtu savu mīlestības avotu un sakārtotu attiecības ar vīru. Tikai sirdsgudrība spēj izšķirt, kuru padomu ņemt vērā, un kuru ignorēt.

Kuri raidījumi vai grāmatas vai citi informācijas avoti cilvēku ietekmē labvēlīgi un kuri ietekmē nelabvēlīgi un kāpēc? Atbilde – informācijas avotu ietekme parādās cilvēka uzvedībā un attieksmē pret sevi un sabiedrību. Ja tu nekļūsti labāks, tad tas nozīmē, ka informācijas avoti tev nepalīdz kļūt labākam. Ja tu neproti pārvarēt dzīves grūtības, tad tas nozīmē, ka informācijas avoti tev nepalīdz tos pārvarēt.

Mācībā ir teikts, ka no visas sabiedrībai pieejamās informācijas, tikai 10% ir patiesa un vērtīga informācija. Iedomājieties kādai ir jābūt cilvēku izšķirtspējai, lai no visas informācijas spētu atlasīt 10%. Tas ir ļoti grūts uzdevums un kādā brīdī var šķist, ka tas ir neiespējami, bet Dievs negaida, lai mēs uzreiz spētu ieraudzīt 10% vērtīgās informācijas. Viņš atļauj mums klupt un piecelties, un atkal klupt, lai pieceltos. Galvenais vienmēr atcerieties, lai kas notiek tavā dzīvē, vienmēr ir iespējams piecelties un tiekties uz labo. Nekad nav par vēlu, ja tikai ir vēlēšanās.

Autore: Elvita Rudzāte