Jautājumi par COVID-19 15.04.2021
Laura jautā: Liels paldies par e-semināru par “Covid-19”:
https://domatajs.lv/e-seminars
Man šai sakarā ir 2 jautājumi:
1) vai, ņemot vērā, ka šobrīd jau apm. pusgads ir pagājis no lekcijas, Jums ir kādi jauni novērojumi un papildus izpratne par šī laika mācībām;
2) kā Jums šķiet, vai iemesls gausai vakcinēšanās norisei varētu būt arī ideja, ka cilvēki patiesībā zemapziņā ir noguruši no t.s. vecās, “normālās” dzīves un nemaz tik ļoti negrib to atpakaļ?
Elvita Rudzāte atbild:
1. Varu tikai apliecināt, ka manas domas nav mainījušās. Visu, ko teicu e-seminārā, paliek spēkā.
Šis ir laiks, kad sabiedrībā ir jānotiek lielām pārmaiņām un visās jomās ir jānotiek pārmaiņām. Jo vairāk sabiedrība centīsies pretoties pārmaiņām, jo vīruss būs neatlaidīgāks un mutēs, neļaujot sabiedrībai atgriezties pie dzīves veida, kas bija iemīļots līdz vīruss parādījās.
Ja sākumā vairāk no vīrusa cieta gados vecāki ļaudis, tad tagad vīruss uzbrūk gados jauniem cilvēkiem. Kāpēc? Dievs redz, ka gados jauni cilvēki nav aizdomājušies, kāpēc pasauli piemeklēja vīruss un nedomā atgriezties pie Dieva. Tāpat daudzi gados jauni cilvēki ignorē vakcinēšanās iespēju, pasmejoties par vīrusu, uzskatot to par nekaitīgu. Tie, kas smejas par vīrusu, ir pakļauti vislielākajam riskam saslimt ar vīrusu un piedzīvot nopietnas veselības problēmas.
Ir saprotama sabiedrības piesardzība vakcinēties, jo prakse pierāda, ka pastāv saistība starp vakcīnu un nāves gadījumiem pēc vakcinēšanās no izveidojušiem trombiem. Labi, ka sabiedrībai netiek slēpta patiesība. Slikti, ka tas notika novēloti, jo kavēšanās atzīt patiesību, tikai attīstīja neuzticēšanos vakcinācijai.
Arī pēc operācijām mēdz veidoties trombi un ārsti to zinot, liek pacientiem dzert pret trombu veidošanās zāles. Cik zinu, ka tagad arī ārsti pēc vakcinēšanās iesaka dzert pret trombu veidošanās zāles. Vakcinēšanās jautājums ir ļoti sarežģīts jautājums, jo sava taisnība ir visām pusēm. Tā ir vēl viena mācība, kas sabiedrībai ir jāsaprot, ka neviens jautājums nav viennozīmīgs, ka uz visu ir jāskatās plašāk, bet diemžēl neviens no mums nespēj paskatīties uz notiekošo tik plaši kā to spēj Dievs. Neskatoties uz to, atbildību par savu dzīvi un veselību katrs uzņemas pats, tāpēc arī lēmums par vai pret vakcinēšanos katram jāpieņem pašam. Tāpat iesaku sabiedrībai atcerēties par Karmas likumu. Ja no tevis aplips kāds un nomirs, tad viņa nāve var gulties arī uz tavas sirdsapziņas, radot tev sliktu karmu, bet arī šajā gadījumā var arī tā nebūt, ja Dievs tevi izraudzīsies kā instrumentu, lai kādu citu vestu pie prāta. Viss ir ļoti sarežģīti, tāpēc mēs nedrīkstam nevienu nosodīt par viņa izdarīto izvēli, mums katram ir jādomā tikai un vienīgi, vai mana izdarītā izvēle ir saskaņā ar Dieva gribu?
2. Es domāju, ka daļai sabiedrības patīk jaunā dzīve, bet daļai noteikti nepatīk. Man vairāk šķiet, ka Latvijai tiek dots laiks pārliecināties par vakcīnu drošumu. Man pat šķiet, ka stratēģiskās kļūdas, kas tika pieļautas, pasūtot vakcīnas, iespējams bija Dieva žēlastība Latvijai, lai dotu Latvijai laiku labāk izprast notiekošo un pieņemt pareizākus lēmumus. Jo vairāk pasaulē novakcinēsies cilvēku, jo vairāk būs informācijas par vakcīnu drošumu. Vienīgi neviens šobrīd nevar pateikt kā vakcinēšanās ietekmēs cilvēku veselību nākotnē – teiksim pēc gadiem 3 vai 5 vai 10 utt. To zina tikai Dievs un tikai Viņš lems, vai vakcīna ietekmēs cilvēka veselību vai nē. Tas ir redzams arī tagad. Daļai cilvēku pēc vakcinācijas ir blaknes, bet daļai cilvēku pēc vakcinācijas nav blaknes. Paredzu, ka nākotnē daudzās nelaimēs vainos vakcinēšanos, neredzot savu atbildību notiekošajā. Tāpēc vēlreiz atkārtoju, ka uz šo jautājumu ir jāskatās daudz plašāk un nedrīkst nevienu nosodīt, jo šobrīd vakcīnu radīšana notiek nevis biznesa dēļ, bet lai pasargātu sabiedrību. Tā ir milzīga atšķirība no gadījumiem, kad vakcīnas tika radītas biznesa dēļ.
Man žēl, ka es pagaidām neredzu mūsu valstī iezīmējušās pārmaiņas izglītībā, veselībā, ekonomikā un sociālajā aprūpē. COVID-19 priekšā pasaka, kam būtu jābūt savādāk. Piemēram, nav pareizi attīstīt lielas skolas un lielas klases. Pareizi būtu mazas skolas un mazas klases, bet tehnoloģisko apmācību, kur ir nepieciešams izmantot augstas tehnoloģijas varētu attīstīt novadu centros vienā vietā, kas būtu ārpus izglītības iestādēm, dodot iespēju izglītības iestādēm daļu mācīšanās laiku pavadīt šajos tehnoloģijas centros līdzīgi kā tas notiek ar baseiniem, kur pašvaldība plāno kurā laikā katrai klasei būs pieejams baseins. Šādā gadījumā tiktu ietaupīta liela nauda un nebūtu apdraudēta reģionālā attīstība. Man prieks, ka šo pieeju par tehnoloģijas centra attīstību jau ir izvēlējies Siguldas novads. Paldies tam, kas šo ideju izteica novada deputātiem un paldies novada deputātiem, kas šo ideju akceptēja. Ja būtu mazas skolas un mazas klases, tad izglītības process klātienē nebūtu jāpārtrauc, jo to viegli varētu kontrolēt.
Arī ekonomikai ir ļoti jāmainās, jo Augstākie Spēki jau ir devuši informāciju, ka nākotnē būs kopienu ekonomika. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka katrai valstij ir jāspēj nodrošināt savi iedzīvotāji ar visu dzīvošanai nepieciešamo un to nedrīkst atstāt brīvā tirgus rokās. Gudri būs tie valsts līderi un politiķi, kas neignorēs informāciju, kas jau ir zināma par kopienu ekonomiku. Tāpat veselības un sociālā aprūpe kliedz pēc pārmaiņām un visas citas nozares, kuras cieš COVID-19 ierobežojumu dēļ.
Kā jau teicu, pārmaiņas ir neizbēgamas, jautājums ir tikai – kā tās notiks un tas ir atkarīgs tikai no cilvēku kolektīvā apziņas līmeņa.
sending...
