Jautājumi par kopdzīvi 29.03.2018

Sieviete jautā: Jau ilgu laiku sekoju līdzi un interesējos par tēmām, kuras jūs skaidrojat cilvēkiem. Bieži pārlasu jautājumus un atbildes.

Savu garīgās attīstības ceļu sāku aptuveni pirms gada, jo pati saskāros ar dažādām grūtībām un sapratu, ka ne tikai cita vainas dēļ, bet pati pieļaujot kļūdas. Šobrīd mācos piedošanas mācību, saprotu, ka jāpiedod gan sev, gan otram.

Interesanta šķiet arī tēma par attiecībām, to kopšanu, uzticību un sievišķību, tās uzdevumiem.
Tad nu, beidzot Jums rakstu, man ir sakrājušies jautājumi, uz kuriem ļoti priecāšos lasīt jūsuprāt pareizās atbildes.

Es un dzīvesbiedrs drīzumā beigsim maģistra studijas, lai gan neesam precējušies, dzīvojam kopā. Saprotamies labi, ir laba emocionālā saikne, strīdi arī protams. Lielākoties, nespēja pieņemt otra negatīvās īpašības, bet to abi izrunājam un situācija uzlabojas.

Tad nu mani jautājumi:

1. Mēģinu praktizēt sievišķības likumus, neuzņemoties vīrišķos darbus, ļaujot viņam vairāk izlemt par ekonomiskajiem jautājumiem, lai gan, izmaksas vēl dalām. Vai tas ir pareizi no manas kā sievietes puses? Pēc dabas esmu kontrolētāja un mācos šo nodarbi atstāt uz viņu.

2. Ja abi partneri, kas nav precēti, strādā un pašlaik dala izmaksas uz pusēm, kā ļaut vīrietim justies vīrišķīgam un kā
apgādātājam, ja tīri teorētiski es pati sevi pašlaik apgādāju?

3. Jūs rakstāt, kā rīkoties situācijās, kad vīrs tā vai tā, pieņemot, ka runa ir par precētu pāri. Šie paši likumi taču attiecas arī uz neprecētu pāri, kam ir lieli un pārliecinoši nākotnes plāni par turpmāku kopdzīvi, laulībām un ģimeni, pareizi? Tātad, piekopjot šos likumus, kas attiecas uz attiecībām, lomu sadalījumu, utt. attiecības var tikai uzlabot.

3. Kā iemācīties paļauties uz vīrieti? Vīrietis grib nākotnē nodrošināt ģimeni, viņam patīk savs darbs, kuru jau tagad dara, vēl esot pēdējā kursā, strādā ar lielu interesi. Ļoti cenšos viņu iedvesmot un lielīt, paļauties, ka nākotnē varēšu darīt darbu, kas man patīk un rūpēties par bērniem, kad tādi būs. Man ir bail pazaudēt sevi, koncentrējoties uz viņa iedvesmošanu. Vai tas tomēr nozīmē, ka šim cilvēkam neuzticos vai nepaļaujos uz viņu?

4.Kas liek cilvēkam mainīties iekšēji ? Vai tikai un vienīgi patiesa vēlme un mīlestība? Cik spēcīgs ir šāds vīrietis, kas spējis tā mainīties un vai tīri teorētiski tas var būt uz mūžu, vienmēr? Attiecību sākumā vīrietis ļoti skatījās un lūrēja, citreiz pasākumos flirtēja ar citām sievietēm. Arī atklājās, ka apmeklē dažādus iepazīšanās portālus un apskata erotiska satura bildes diezgan bieži. Jutos ļoti sāpināta, dusmīga, aizvainota. Kad tas nāca gaismā, es vēlējos šķirties un tomēr, pēc viņa lūguma, devu viņam otro iespēju. Cilvēks mainījās tā, ka pat apkārtējie to redzēja. Studiju biedrene man reiz jautāja, kā es esmu šo cilvēku pārvērtusi, ka šobrīd ne uz vienu neskatās, kā agrāk, kas bija tiešām
uzkrītoši. Atzīstos, ka man ir bail, lai vīrietis nemainās atpakaļ uz to, kāds viņš bija, jo šobrīd viņš ir tāds vīrietis, kādu es tiešām jau ilgi vēlējos. Vai tās ir bailes ”mani nemīl” ?

5. Kā piedot sev un viņam šo viņa attieksmi attiecību sākumā? Kā uzticēties, ja cilvēks pats apgalvo, ka nekad vairs nebūs kā agrāk, ka nepieļaus vecos netikumus, jo pats sev tāds riebjoties, skatoties pagātnē un atceroties. Saprotu, ka šī ir bijusi mācība arī man, lai kaut ko saprastu, lai pieņemtu cilvēku kāds viņš ir bez nosacījumiem, vai tā varētu būt? Ar pātu esmu piedevusi, bet sirdī citreiz sāpe tomēr iesmeldzas. Šobrīd, kā jau minēju, gaisotne attiecībās ir laba, bet tomēr zinu, ka ir jāstrādā pie šiem jautājumiem, ko ĻOTI vēlos izprast.

Būšu Jums ļoti pateicīga, ja varēsiet komentēt situāciju.

Elvita Rudzāte atbild: Sniegšu atbildes pa punktiem tādā secībā kā uzdoti jautājumi.

1. Visas problēmas sākas no tā, ka attiecības nav līdz galam sakārtotas, t.i., nav reģistrēta laulība. Kad laulība ir reģistrēta, tad budžets ir kopējs un kopā domā kā to tērēt. Tāpēc mans ieteikums ir ļoti konkrēts – reģistrējiet laulību, jo Dieva priekšā jūs jau esat ģimene. Katram cilvēkam ir savi talanti. Ja sievietei ir talants plānot un organizēt, tad viņa labāk pratīs saplānot ģimenes budžetu un kontrolēt naudas plūsmu ģimenes vajadzībām. Ja tas labāk padodas vīrietim, tad to dara vīrietis. Tieši tāpat kā darba vietās darba devējs uztic darbiniekiem tos pienākumus, kurus darbinieks vislabāk var izpildīt, tieši tāpat tas notiek ģimenē, tikai ģimenē abas puses vienojas par pienākumu sadali.

2. Ģimenē izmaksas nedala uz pusēm. Mūsdienās rets ir vīrietis, kas var būt pilnībā atbildīgs par ģimenes uzturēšanu. Tāpēc sievietei ir jāpalīdz ģimenes uzturēšanā. Gudra ir tā sieviete, kas mīl savu vīru neatkarīgi no tā, cik daudz viņš spēj nodrošināt ģimenes labklājību un nerēķina līdzi, cik katrs ir ieguldījis kopējā ģimenes budžetā. Ja sieviete gaidīs, lai vīrietis uztur ģimeni, tad var nākties piedzīvot vilšanos. Mīlestība nedzīvo gaidās. Mīlestība dod neko neprasot pretim. Tieši tas ir jāsaprot sievietei, ja viņa patiešām vēlas izveidot laimīgu ģimeni.

3. Abi partneri dzīvo gaidās, kas ir ļoti bīstami un bieži rada vilšanās situācijas, jo viņi nezina, ka rezultāts nav atkarīgs tikai no cilvēka, bet to nosaka Dievs. Piemēram, vīrietis strādās 14 stundas dienā, lai tikai sevi apliecinātu darba devējam vai uzsāktu pats savu biznesu, bet viņa darbu var nenovērtēt vai bizness var neizdoties, ja Dievs gribēs pārliecināties, ka sieva mīl savu vīru un atbalsta arī neveiksmju brīžos, neizvirzot nekādas prasības. Sievietei nevis jādomā par paļaušanos uz vīrieti, bet jāattīsta mīlestība, lai abi kopā spētu pārvarēt grūtības, kas nāks dzīves ceļā. Dzīve nevar būt bez grūtībām, tāpēc muļķīgi ir paļauties uz cilvēku, kurš nezina, kas viņu sagaida nākotnē. Vienīgais uz ko var paļauties, tas ir Dievs.

4. Cilvēks ir nācis iemiesojumā, lai augtu garā jeb paplašinātu apziņas līmeni. Ja cilvēks mācās, tad viņš mainās gan iekšēji, gan ārēji. Tomēr pārmaiņas var būt arī pretējā virzienā, ja cilvēks iekrīt tumsas spēku tīklos, uzskatot materiālās vērtības un baudas par galvenajām. Tāpēc ne par vienu cilvēku nevar pateikt, vai pārmaiņas būs pozitīvas vai negatīvas uz visiem laikiem, jo visi cilvēki tiek pakļauti tumsas spēku kārdinājumiem. Kādam izdodas tos izturēt, bet kādam neizdodas, bet visiem cilvēkiem Dievs dod iespēju mainīties pozitīvā virzienā. Arī vislielākais noziedznieks var nožēlot savas kļūdas un kļūt par svētu cilvēku.

5. Cilvēks atveras piedošanai tikai tad, kad izprot savas neapgūtās mācības, kuras negatīvā situācija kā skolotājs vēlējās norādīt. Tāpēc iesaku sievietei turpināt izzināt sevi un dzīvi, apgūstot Dievišķo zinātni, un negaidīt ātrus rezultātus. Jāmācās ir visu dzīvi, tāpēc arī dažāda rakstura grūtības piemeklē visu dzīvi. Jo vairāk cilvēks izprot, jo spēcīgāka ticība. Nedrīkst no cilvēka pieprasīt kaut kādus solījumus par nākotni. Jāprot priecāties par to, kas ir tagadnē, neskatoties atpakaļ pagātnē. Citiem vārdiem sakot – nedzīvojiet pagātnē, jo jūs tur neko nevarat mainīt. Nedzīvojiet nākotnē, jo jūs nezināt, kas jūs sagaida nākotnē. Dzīvojiet pareizi tagadnē, tad jūs būvējat pamatus laimīgai nākotnei.