Jautājumi par vēlmēm 09.04.2021

Jānis jautā: Vēlmes kā cilvēku lielākais ienaidnieks. Tā norādījuši visi Lielie Skolotāji. Apmierinot vienu, uzradīsies vēl trīs. Apmierinot trīs, uzradīsies vēl kādas desmit vai 3000. Tad man radās jautājumi:
1.Kas notiek, ja vēlmes nerealizē? Manā skatījumā rodas tāda kā frustrācija, pamatīgs stress, kad tīšā prātā ignorē kaut kādu vēlmi. Reiz norādījāt, ka varot iedzīvoties nomāktībā, depresijā. Diezgan kaitīgas lietas. Kaut kas tāds ir izjusts arī praktiskajā dzīvē. Vai vēlmju apspiešana ir tas labākais veids kā no viņām tik vaļā? Lai jau plūkā, rausta aiz diedziņa, izlikšos neredzam. Varbūt nosprāgs bada nāvē. Es gāju šādu ceļu. Tas ir grūts ceļš, brutāls, ir vajadzīgs gribasspēks. Tieši budismā norādīts, ka vēlmes rada ciešanas. Ja gribi tikt vaļā no ciešanām, tad iznīcini, iznīdē vēlmes. Internetā atradu šādu rakstu par budismu, šīs reliģijas tēzēm pirms vairāk kā desmit gadiem. Izdevās iedzīvināt arī praksē. Vispār budisms reliģija kā tāda ir diezgan asa, brutāla un nesaudzīga, salīdzinot ar citām.

Islāms salīdzinoši ir ļoti mīloša un maiga reliģija. Lai gan pa medijiem reklamē tikai islāma ekstrēmistu novirzienus, netieši nomelnojot islāmu kā tādu. Man kaut kā tieši budisms uzrunāja, palasīju, papētīju un sapratu- tas ir mans. Iesaku tiem, kam ir problēmas ar gribasspēku. Ja rodas grūtības atteikties no kaut kā. No grādīgās dziras un nolikt malā, atkarība no sociālajiem tīkliem. Datorspēles- daudz postošāka kaite, piesaiste nekā ieslēgts tv, radio, masu mediju radītais negāciju troksnis. Vai varat piekrist budismā izteiktajai tēzei- tavas vēlmes rada tev ciešanas. Vēlmju-ciešanu sakarību ķēdīte, saistība. It kā reizēm pēkšņi nez no kurienes uzrodas kaut kādas vēlmes. Vajadzības- jā, tas, tā kā būtu saprotams un pašsaprotams. No kurienes viņas rodas, varbūt no salīdzināšanas [visiem ir, kaimiņam ir, tad man arī jābūt, jāpērk, jādara, jādabū par katru cenu], no reklāmām, mēstulēm e-pastā un masu mediju propagandas, ko īsi var apzīmēt- zelta teļa kults un nauda padarīta kā fetišs, pielūgsmes objekts. Dzīšanās pēc baudām.

Vēlme vēlmes galā. Vai vēlme gadījumā ir tikai kā aisberga redzamā daļa, ielāps, plāksteris, kas slēpj pašu tukšumu aisberga neredzamās daļas lielumā, cilvēki mēģina aizbāzt tukšumu dvēselē ar vēlmēm. Vēlmēm pēc mantas. Jaunākā modeļa mašīnas un dzīves partnera, lepnākas mājas, varbūt pili vai muižu uzreiz, varbūt vēl kaut ko. Slava, popularitāte, bravūra, izrādīšanās visādos veidos, glamūrs.

2. Kā nošķirt, atrast, saskatīt, saredzēt to trauslo robežu, līniju starp vajadzībām un vēlmēm. Kad vēlmes iekļūst vajadzību sarakstā, kaut kā pārklājās. Bez tā un tā nu nekādīgi neiztikt. Vienkāršotā skatījumā vajadzības ieliekam baltajā sarakstā, vēlmes melnajā un pa vidu pelēkā josla. Vai pelēkajā joslā varētu ielikt arī to, par ko varētu teikt šādi: it kā gribas [lietu saraksts], bet reālā dzīve parāda, ka bez tā kaut kā var arī iztikt. Reizēm vēlme plūkā un rausta aiz piedurknes, bet zinot, ka apmierinot, tāpat nekāda ilgstošā garantētā un visādi citādi reklamētā laimes sajūta nebūs, tad kaut kā var arī iztikt. Ja jau līdz šim varēju iztikt, gan jau varēs iztikt arī vēlāk. Nav mirstamā kaite.

3. Notiek kaut kas, neparedzēta situācija un vēlme netiek apmierināta. Tad cilvēki paliek neapmierināti. Te varētu būt laba augsne skaudībai, naidam, dusmām, atriebībai un visam pārējām negācijām un to izpausmēm dažādos veidos. Vai varētu piekrist šādam skatījumam? Vai varētu būt šāds ciešanu veids augstāk minēto negāciju formātā? Vai tieši šeit šajā gadījumā tad arī parādās, izpaužas cilvēku lielākais ienaidnieks ar tā daudzajām sejām- naids, dusmas, agresijas, skaudība. Bet tā vai citādi tomēr cilvēki var ietekmēt, iegrožot ienaidnieku arī tad, ja vēlmes nepiepildās. Parasti jau dusmas, cemme rodas, ja kaut kas neizdodas kāda cita vai paša vainas dēļ. Kāds kaut ko neizdara līdz galam, pasūtījums netiek veikts vai tiek radīts brāķis. Paša vaina- gribēju doties kaut kur, bet nokavēju autobusu un tad mana reakcija būs.. pieļauju, ka divi dažādi cilvēki vienā un tajā pašā situācijā reaģēs dažādi, reizēm diametrāli pretēji. Kamēr viens eksplodēs, citam tas būs kaut kāds sīkums.

Ar gaidām, cerībām, ko cilvēki krāmē viens otram virsū, varētu būt tas pats. Saistība, saikne, ķēdīte starp gaidām un vilšanos. Lielākas gaidas, cerības- lielāka vilšanās, izgāšanās. Nav cerību, gaidu, tad nebūs iespējas piedzīvot vilšanās sajūtu.

4. Svarīgi minimizēt savas vēlmes, jo tieši tās ir cilvēku vislielākie ienaidnieki. Vai Jums, ir zināmas metodes, līdzekļi, instrumenti kā, ar ko var minimizēt vēlmju sarakstu? Tā varētu būt iesākumā kā ierobežošana un galu galā aizliegšana sev? Uzņemos saistības ievērot ierobežojumus attiecībā uz [konkrēta vēlme, piesaiste, atkarība] dienu, divas, nedēļu un ilgāk. Te jāņem līdzība ar transportlīdzekļiem kā tādiem, ar kuriem var nokļūt no punkta A uz punktu B. Un attālums. puskilometram, diviem kilometriem pietiks ar mašīnu, autobusu, trolejbusu, tramvaju, vilcienu. Arī ritenis, skrituļdēlis kopā ar skrituļslidām uz kuģa vai laivā. Bet liela lidmašīna īsti nederēs tik mazam attālumam.

Vai arī līdzība, kad ir jānopļauj zāle. Ir šķēres mazam laukumam, dažiem kvadrātmetriem, lielākam laukumam derēs trimmeris, zāles pļāvējs un lielām platībām bez traktora ar attiecīgu aprīkojumu īsti nav ko darīt. Reizēm citus arī vajag ierobežot un uzkraut aizliegumus. Sekas var būt postošas abiem, kā ugunsgrēks. Ne tāpēc, ka gribas ieriebt otram, bet lai pašam būtiski nekaitētu. Jeb cik tālu otram ļaut grimt iznīcības un atkarību purvā, dūkstī un muklājā.

5. Kaislības. Kaislības vai nu valda pār tevi vai tu valdi pār kaislībām. Apmēram tāpat kā seriālu varoņu kaislības. Un sava veida ierobežojums- samazināšu laiku, ko pavadu pie sociālajiem portāliem vai TV. Bet patiesībā ierobežojums kā ceļa posms, starpposms, kad kāds ir apzinājies, ka kaislības sāk traucēt pašam un citiem. Tas posms, kad vēl nav dzīvē sasniegta sadaļa, līmenis- šī konkrētā kaislība man ir dziļi vienaldzīga, mani tas nekrata, mani tas neskar, esmu uzveicis, guvis uzvaru ilgtermiņā. Pilnīgā purva dūkstī un muklājā līdz kaklam vairs neatrodos, bet uz cietzemes vēl neesmu ticis. Neesmu vēl simtprocentīgi atbrīvojies no konkrētās kaislības un piesaistes, viņa mani plosa, bet jau mazākos mēros. Vai kaislības var bāzt vienā maisā ar vēlmēm? Izpausmes ir līdzīgas. Manā skatījumā, kaislības, kaut vai azartspēles, kazino automāti atstāj graujošāku iespaidu. Spēļu automātu pieejamība un pašas spēļu zāles jau tagad ir aizliegtas vai ir ierobežojumi, bet visi pārvākušies uz online kazino, tur ierobežojumu gandrīz nav.

Gadījums iz paša dzīves vismaz gadi desmit atpakaļ. Bieži gadījās staigāt spēļu zālei garām. Reiz īsti nebija pilsētā ko darīt, gaidīju autobusu. Labi, ieies paskatīties kas tur labs un interesants. Vai kaut ko var dabūt arī. Piegāju pie automāta, iemetu 10 santīmus, izmeta ārā. 50 santīmus arī. Pienāca administrators klāt un teica, lai metot latu, mazākas vienības neņemot pretim. Administrators parādīja, ka uz paša spēļu automāta ir arī jāspiež pogas, arī kādā secībā un tad tiek veikta likme. Bet tāpat nesapratu ko katra nozīmē. Kura patika, to piespiedu un gaidīju kas notiks. Uz ekrāna parādījās kaut kādi simboli, laikam viņiem jāsakrīt un tad var kaut ko izņemt ārā, jeb laimēt. Nedabūju neko, paspēlēju divus vai trīs latus, vairāk nevarēju atļauties, citādi mājā netikšu. Tajā brīdī patiesi biju īgns. Pašās spēļu zālēs ir tumšs, lai nojauktu dienu un nakti, nav pulksteņa, kas parādītu laiku, cik ilgi esi pavadījis iestādē. Tā nav tikai teorija, tā tas speciāli ir radīts. Tajā pašā laika posmā vai dienā, īsti neatceros tikai citā spēļu zālē man tika piedāvāta tēja, bez maksas protams. Izliekoties, ka neko nezinu, iemetu 20 santīmus, tie izkrita atpakaļ, un nekas nenotika un izgāju ārā. Tā arī mana spēlmaņa karjera beidzās.

Varbūt kaut kam tiešām mistiskam jānotiek, lai notiktu kas slikts un rezultātā viss ir nospēlēts, ko vien var nospēlēt. Varbūt lai noietu no ceļa, Dievs dod zaļo vai sarkano gaismu konkrētam cilvēkam. Toreiz man tā bija liela summa. Tagad kaut kā ir savādāk- pirms ko pirkt, rodas tā sajūta, drīzāk gan mēģinu sajust- dos tas man labumu vai nē.
Traki ir tad kad nedabū uzspēlēt spēli, saņemt „dienas devu” no sociālajiem tīkliem, tad tiešām tā kā ir. It kā kaut kāds trūkums, tukšums un caurums, kas tiecas piepildīties. Tā nav grādīgā dzira vai smēķis, kas satur ķimikālijas, tas ir kaut kas prātā. Fiziski spēlējot, jau netiek uzņemts kaut kas no ārienes, bet smadzenēs izdalās laimes, prieka hormons. Uzvara spēlē tiek personificēta ar uzvaru dzīvē, tiek sasaistīta ar personību. Spēle kļūst kā šķietami neatņemama daļa no tevis un nevis kā kaut kas ārējs un atdalīts. Sajūtas, daudz un dažādas spilgtas sajūtas, kuras reālajā dzīvē cilvēks nespēj just. Spēļu radītais egregors, konkrēta Smalkās pasaules būtne ar primitīvu saprātu vienkārši izsūknē cilvēka enerģiju, atpakaļ neko neatdodot. Varbūt kādu kripatiņu sajūtu vai naudas formātā.

Spēļu zāles ārienē ir redzēts vārds „Laimētava”. Manā skatījumā tā nav laimētava, tā ir zaudētava. Ironizēju, bet tā ir patiesība. Internetā arī pavadām laiku. Interneta stāsts par to, ka piegāju pie interneta, sociālajos portālos ar karstu tēju, pagāja divas minūtes, un tēja jau auksta. Patiesībā pagāja trīs stundas un laiks aizlido nemanot. Vēl prātā nāk humoristisks bauslis- dzīve ir kā sēdēšana pie interneta: jēgas nekādas, bet projām iet arī negribas. Jautājums un vienlaikus atbilde ir šāda: jēgpilna interneta lietošana. Reizēm rodas tā neērtā sajūta, ka esi nozadzis sev laiku caur internetu, spēlēm. Laiku, kuru varēju pavadīt lietderīgāk. Televizors, jaunākie telefoni, kuriem ir tik daudz funkciju, ka pat nosaukumus daudzi neatminas, kur nu vēl pielietojumu, tas nekas, ka izmantojam tikai dažus procentus no visām funkcijām un iespējām, tāpat apēd laiku. Laiku pa laikam der paskatīties kur paliek tavs un mans laiks. Kas ir tas laikēdis. Laiks masu mediju, ziņu patērēšanai ir tas pats, bet ar postošākām sekām.

5. Esi vai neesi savu kaislību un vēlmju vergs? Kas ir stiprāks un varenāks- Tu vai tavas vēlmes un kaislības? Kurš ir valdnieks un noteicējs pār tavu dzīvi? Un pieejamiem resursiem? Vai un cik naudas, laika un visa kā pārējā no visa kas tev ir pieejams, aiziet kaislību un vēlmju apkalpošanai, apmierināšanai, apkalpošanai un visādi citādi viņu uzturēšanai? Un cik resursu paliek tad pašam pāri? Vai tik nav tā, ka tavs fiziskais mājoklis, jebšu ķermenis ir jau tā izmocīts, samocīts un nodzīts kā zirgs, sajūta tāda, ka pār tevi ir pārbraucis ceļa rullis no vēlmju un kaislību izdabāšanas un apkalpošanas? Varbūt vēl ir vajadzīga kaut kāda pātaga dopinga formātā, lai varētu piecelties un iet pelnīt naudu, lai nopirktu.. un tad seko vēlmju un kaislību pirkumu saraksts daudzu desmitu metru garumā. Kāpēc desmitu metru garumā? No praktiskās dzīves ne vienreiz vien redzēts, ka kases aparātos veikalos un arī pie autobusa vadītājs ieliek jaunu papīra rullīti kases aparātā. Tad nu netīšām iedomājos- diez cik viņš ir garš? Cik čekus no tāda var izsist? 100? 500? 1000 vai vairāk?

Ar gaidām no citiem ir apmēram tas pats. Satiekas vīrs un sieva un tad viens otram izvirza prasības, kaprīzes: tev jābūt.. un seko prasību saraksts čeka rullīša garumā. Un vilšanās saraksts ir apmēram tādā pašā garumā. Vai arī īsāks- kur man bija prāts uzsākt kopdzīvi ar tādu, nezinot, ka otrs paliks tāds? Vai arī – rupucis, jo neatbilst tam, ko gaidīju no otra. Ideja meklēt otru pusīti sev pati par sevi ir nepareiza, lai gan sabiedrībā ir populāra. Cilvēks ir vērtība un pilnība pati par sevi neatkarīgi no otra, ir viņš blakus vai nē. Nav viņam tik ļoti nepieciešams papildinājums otra cilvēka formātā. Divas pilnības pašas par sevi satikušās, kas tālāk būs, tas ir strīdīgi filozofisks jautājums. Vai tad otrs var tev dot laimi? Tā pašam jāatrod, jāizkaļ. Otrs var kaut ko kompensēt, izcelt, paspilgtināt vai samazināt kaut kādas īpašības un to izpausmi. Prātā nāk Mācības vārdi, kuri parāda, ka mūsu kaislības, vēlmes, piesaistes gluži kā ar virvēm piesien mūs pie fiziskā plāna.

Padomājiet, cik daudz jāstrādā, jākrāj nauda, lai nopirktu kaut ko jaunu, dārgu un lielu. Jahta. Motocikls. Padomā cik daudz ķermenim ir jāpiecieš, lai tu varētu kaut ko tādu nopirkt. Dzert, pīpēt, datorspēles, liekie pirkumi varbūt tik daudz neizmaksā, bet tāpat daudzi spiesti piecelties no dīvāna, lai uzturētu ieradumu. Un, ja paskatās ilgtermiņā, gada griezumā, cik vēlmes un kaislības izmaksā, tad sanāk tāds paprāvs cipars, ja tam pieiet pavisam materiālistiski un caur grāmatvedības prizmu skatoties. Jāņem talkā lielie saimniecības svari un vienā kausā iekraujam vēlmes un kaislību sarakstu un otrā- nostrādātās dienas un nedēļas bez apstājas [jā, dienas un nedēļas, ar stundām ir stipri pa maz!], iztērētais laiks, nauda un citi resursi. Un ko no tā var secināt, kādam it kā nekaitīgs un ikdienišķs sīkums un tomēr netikums, gada griezumā var izmaksāt prāvu summu. Mazie virtuves svariņi vai aptiekas svariņi te var salūzt.. Te patiesi der pakasīt pakausi un pabraucīt zodu, vismaz tā varētu kādam izpausties domāšanas process un
paskatīties, drīzāk pašausmināties kādi ir zaudējumi.

Ir lasīts arī par nelietderīgi iztērētās, izšķērdētās naudas karmu. Ko nāksies atstrādāt un/vai piedzīvojot trūkumu kaut kādā jomā. Vecāku drausmīgās izšķērdības karma krītot arī uz bērniem nabadzības un dažādu slimību formātā. Te nu arī rodas tā situācija, ka viens it kā neko īpašu lielu nedarot, bet pie viņa nauda nāk viegli, kamēr cits strādā vairākos darbos melnās miesās, bet knapi galus var savilkt. Es to neizdomāju, tā Mācībā norādīts. Lai arī nedaudz, bet ir uzkāpts arī uz šī grābekļa.

6. Un ko daudzi darītu, ja piedāvātu par brīvu jahtu? Lielu savrupmāju divos, trijos stāvos ar divām mašīnām garāžā? Ja situācija būtu spiesta, tad varbūt. Pirmais kas nāk prātā- cik man izmaksās visa uzturēšana. Darbs un ieguldītie resursi. Daudzi izvēlas no lielāka uz mazāku. Minimālisms. Mazāks ir labāks.

7. Vai vēl kādam ir izdevies izmest ārā vēlmju un gaidu sarakstu? Paņemt baltu lapu un paskatīties kas uz tās rakstīts ar.. pirkstu. Ir iespējams sasniegt ko tādu. Mācībā teikts, ka jāuzveic sliekšņa sargs. Katram novēlu ko tādu sasniegt un uzveikt sliekšņa sargu. No ārpuses to neviens neteiks, neviens nenorādīs. Apbalvojumus naudas un medaļu formātā arī neviens nepasniegs par garīgajiem sasniegumiem. Bet kad sasniegsi ko tādu, tad to zināsi, jutīsi skaidri un tieši, to sajūtu nevar sajaukt ar ko citu. Nepārprotama vieda zināšana, atklāsme no Augšas. Pienāks diena, kad noteiktā evolūcijas posmā būs jāatsakās no savas gribas- arī par to Mācībā ir minēts.

Manā skatījumā tas būtu kā paša griba un Dieva griba. Kad paša griba sāk vairāk kaitēt, nest postu nekā nest labumu. Bija reiz posms, mēnesis, varbūt vairāk, kad prātā skanēja doma- Dieva griba pirmajā vietā. Es īsti nesapratu, ko tas īsti nozīmē, kā tas izpaužas, kas tieši ir praktiski jādara. Un tad kad nācās piedzīvot ko mistisku, kad caur domām lidoja vārdi- ir pienācis laiks Kalpot, – tad iestājās apskaidrība, kas tieši ir jādara. Arī šajā gadījumā fiziskajā plānā tas nekur neizpaudīsies, bet atnāks, tieša, skaidra, varbūt īsa zināšana. Bet vieda un varena saprašana, kā atklāsme, apskaidrība, izpratne. Ar dažiem vārdiem tiek vienlaikus pateikta izpratne kas un kā tieši ir jādara.

8. „Svarīgi minimizēt savas vēlmes, jo tieši tās ir cilvēku vislielākie ienaidnieki. Cilvēki nespēj izdarīt tādu ļaunumu viens otram kādu spēj izdarīt vēlmes.” Elvita, ko tieši ar šiem vārdiem domājat? Kas ar šiem vārdiem ir jāsaprot? Jau labu laiku mani tirdīja domas- kā tas varētu izskatīties praksē. Kāpēc svarīgi? No kurienes vēlmes rodas? Vēlmes kā ienaidnieks? Ko tas īsti nozīmē izjust uz savas ādas un miesas praktiskajā dzīvē, pēc kā tas garšo un smaržo? Vai tas ir labi, vai tas ir slikti? Un kāpēc? Tad diez ko šis ienaidnieks tādu var nodarīt un turklāt vēl tādu drausmīgu postažu un iznīcību nekā cilvēki viens otram nodarīt. Kā ar viņu cīnīties? Kas ir viņa stiprās puses un vājās puses, īpatnības, raksturojums? Ironijai- vai viņam ir arī biogrāfija un darbavieta? Viņš ir redzams?

Pirmais kas nāk prātā, ir kāds tēls, svešinieks dzelzs bruņās ar pamatīgu vairogu un zobenu. Mācībā norādīts, ka agrāk tiešām bija tāds viduslaiku tēls, bet uz doto laiku [šodienu] viņš ir neredzams. Tātad, neredzams, bet ne mazāk bīstams. Kaut vai no tā skatpunkta, ka nevar redzēt no kurienes, kāds uzbruks. Daudzās atbildēs uz cilvēku jautājumiem norādījāt, ka lielākais cilvēku ienaidnieks ir vēlmes. No vienas puses jau tā ir, bet pieļauju, ka daudzi īsti neizprot šo vārdu jēgu. Jeb kas ar to domāts. Te arī varētu būt problēma, ka daudziem vienkārši VISPĀR NAV priekšstata, kas tas tāds varētu būt. Trūkstot sava redzējuma, nav asociācijas. Līdzībās runājot- uzzīmēt telefonu iztēlē vai uz papīra. Tad trijiem cilvēkiem būs trīs dažādi telefoni. Pirmajam, piemēram, senioram tāds ar uzgriežamo ciparnīcu, varbūt pogām, bet jebkurā gadījumā piesiets pie vada. Otrajam pirmatnējs mobilais ar ārēju izvelkamu vai statisku antenu vai Nokia 3310 un trešajam pavisam radikāli atšķirīgs telefons, tāds plāns, līdzīgs šokolādei pēc izmēriem un tomēr skārienjutīgs. Vai otra līdzība- te ir dēļi, materiāli, uztaisi galdu un krēslu. Kāds viņš būs- grezns vai vienkāršs, ātrais variants vai masīvkoka mēbeles-tā jau ir brīva interpretācija un domas lidojums. Bet pamatu pamati kā tas ir dabā – katram, tā kā būtu skaidrs. Ja kādam no mums pajautā kas ir galds, mēs saprotam vispārināti, bet mazs bērns ar jēdzienu galds saprot kaut ko konkrētu, piemēram, virtuves galdu. Viņam nav citas pieredzes un vienkārši nav redzējis, ka galdi var būt arī citādāki, dažādāki. Ir apaļi galdi, taisnstūra un kvadrāta veida galdi un ne tikai tādi. Bet, ja tam pašam bērnam palūgsi uzzīmēt motoru, visticamāk viņš nesapratīs ko tu īsti gribi un kas tas tāds vispār ir. Viņam VISPĀR NAV priekšstata, asociācijas kas tas tāds varētu būt. Tad nu var sanākt tā, ka daudzi pēc apziņas līmeņa nemaz tik viegli nevar aizsniegties līdz Jums. Varbūt jums ir līdzīgs skatījums, priekšstats par vēlmēm kā lielāko ienaidnieku kā man? Varbūt ir kaut kas atšķirīgs, tiešāks, precīzāks, pareizāks, varbūt kaut ko neesmu pieminējis.

Kā jums izdotos atbildēt uz šiem 8 jautājumiem? Tāpat kā daudzas baznīcu dogmas neiztur sabiedrības kritiku, jo cilvēki vienkārši nesaprot kas ar to ir domāts, tad rodas daudzi jautājumi, viedokļu sadursmes un visādi citādi tiek lauzti šķēpi. Strīdi, nesaskaņas vienas kopienas, konfesijas, draudzes ietvaros. Sabiedrības apziņas līmenis ir audzis un būs vēl daudzi „kāpēc” tā ir jādara un ko tas nozīmē. Daudziem vairs nepietiek ar īsām frāzēm un 10 baušļiem. Cilvēki neredz iemeslu, kāpēc to var un to nevar darīt. Kas notiks tad, ja kaut ko pārkāps. No vienas puses nav specifisku zināšanu un pieredzes, tad likumi tiek pārkāpti aiz neziņas. Daudzi nesaprot pašu šo likumu būtību. Arī lasīt Svētos Rakstus ir viens, bet saprast sīki, smalki, detalizēti, tas ir kas cits. No vienas puses visi visu zina, katrs ir kaut ko kaut kur dzirdējis, bet, kad tā tuvāk pajautā, paskatās uz detaļām, vai prasa kā tas izskatās dabā, tad.. rodas zināšanu, izpratnes vieduma vakuums.

Derētu mācītājiem uzdot dažādus intriģējošus un neērtus jautājumus no vairākām pusēm, diez ko viņi ar to saprot..
Es kā aksiomu esmu pieņēmis, ka es saprotu to, ko citi nesaprot. Ar vieniem un tiem pašiem vārdiem katrs saprot pavisam ko citu. Kas vienam maz, tas citam ir daudz. Daudz naudas, akmeņu vai ābolu. Kas skaitās daudz? 10 lati viena lata monētās vai papīra formātā. 10 lati un ko par to var nopirkt pirms 10 gadiem un šodien. 4 āboli uz galda- daudz vai maz? Bet 20? Un kas ir liels galds? Te derētu iedot 100 cilvēkiem mērlenti un pateikt, lai nomēra galda garumu, augstumu un platumu ar milimetru precizitāti. Kļūdas varbūtība ir niecīga, daudziem rezultāti var būt vienādi. Un tad uzdot jautājumu- vai galds ir liels vai mazs? Vienam liels, citam mazs. Liels un mazs kā mērogs pret
kaut ko. Istabu, krēslu vai dīvānu. Mans skatījums uz cilvēku lielāko ienaidnieku- vēlmēm. Sīkāks, detalizētāks, precīzāks, izvērstāks. Vai pareizs, es nezinu. Bet laika gaitā skatījums paliek precīzāks un pareizāks sev un otram cilvēkam, kas uz mani skatās laiku pa laikam pretim no spoguļa. Varbūt vēl kādam būs vismaz kaut kāds priekšstats, atradīsies kāds gabaliņš ko pievienot savas pasaules iekšējai mozaīkai jeb puzlei. Tā var paskatīties vēl uz kādu Mācības domu un frāzi un domāt- ko es ar to saprotu? Kā tas ir jāsaprot?

Elvita Rudzāte atbild: Nav iespējams sniegt tādu atbildi, kuru visi uztvertu vienādi, jo cilvēku apziņas līmenis ir dažāds. Ja sniegsi atbildi tā, lai saprot cilvēki ar zemāku apziņas līmeni, tad tiem, kam apziņas līmenis ir augstāks atbilde liksies pārāk sekla. Ja sniegsi atbildi priekš tiem, kam apziņas līmenis augstāks, tad tie, kam apziņas līmenis nav sasniedzis šo pakāpi, atbildi nesapratīs vai pārpratīs.

Manas atbildes uz Jāņa jautājumiem:

1. Kas notiek, ja vēlmes nerealizē?

Elvitas atbilde: Fiziskā līmenī nekas nenotiek, dzīve turpinās. Mentālā jeb domu līmenī cilvēks jūtas neapmierināts, ka nav kaut kas noticis tā kā viņš grib. Vēlmju apspiešana ir pateikt “negribu”, bet gribu un negribu ir ar vienādības zīmi. Tāpēc vēlmju apspiešana nav risinājums. Jāpanāk, ka tu ar prātu saproti, ka patiesībā tas, ko tu gribi, tev nemaz nav nepieciešams un, ka tu bez tā vari arī iztikt.

Piemēram, COVID laikā cilvēkiem bija liegts iepirkties veikalos tā kā viņi bija pieraduši to darīt līdz COVID. Es domāju, ka tā bija brīnišķīga pieredze mums visiem. Izrādījās, ka mēs bez daudz kā varējām šajā laikā iztikt. Īpaši, ja cilvēkam ir pavisam maz naudas, tad diez vai viņš to tērēs vēlmēm. Viņš ļoti padomās bez kā viņš nevar iztikt un, ja paliks kas pāri, tad viņš to notērēs kādai vēlmei, lai sevi nedaudz palutinātu, bet, ja nepaliks pāri, tad tīri labi iztiks.

2. Kā nošķirt, atrast, saskatīt, saredzēt to trauslo robežu, līniju starp vajadzībām un vēlmēm?

Elvitas atbilde: Vajadzība ir tā bez kuras tu nevari iztikt. Mēs nevaram iztikt bez ūdens, ēdiena, apģērba, mājokļa Latvijā, bet dienvidu valstīs cilvēks var iztikt arī bez mājokļa. Patiesībā vajadzības ir ļoti maz. Ja vēlies atšķirt vēlmes no vajadzībām, tad padzīvo kādu laiku bez naudas un tad tu sapratīsi, kas ir vēlmes un kas vajadzības. Vēlmes ir viss tas, bez kā tu vari iztikt.

Attiecībā uz manis nosauktajām vajadzībām, arī tur parādās vēlmes. Piemēram, ēdiens var būt vienkāršs, pieticīgs un var būt arī ļoti dažāds. Vajadzība ir uzņemt ēdienu tādā daudzumā, lai ķermenis no uztura uzņemtu visas nepieciešamās vielas, bet kā mēs zinām, ne vienmēr ķermenis uzņem visas nepieciešamās vielas, jo to ietekmē mūsu domāšana. Ja tas viss būtu tik vienkārši, tad mēs varētu neēst un tikai iedzert uztura bagātinātājus, kas nodrošina visas nepieciešamās vielas, bet mēs ļoti labi zinām, ka lietojot tikai uztura bagātinātājus, mēs ietu bojā.

Tāpēc pats svarīgākais ir domāšana. Cilvēki ar augstu apziņas līmeni ēd maz un nedomā par vielām, ko uzņem no ēdiena un viņiem ar veselību viss ir kārtībā, jo viņu domāšana pabaro viņu ķermeni ar to, kas ir nepieciešams, jo pareiza domāšana piesaista Dievišķo enerģiju, kura piepilda ķermeni ar visu tam nepieciešamo.

3. Notiek kaut kas, neparedzēta situācija un vēlme netiek apmierināta. Tad cilvēki paliek neapmierināti. Te varētu būt laba augsne skaudībai, naidam, dusmām, atriebībai un visam pārējām negācijām un to izpausmēm dažādos veidos. Vai varētu piekrist šādam skatījumam? Vai varētu būt šāds ciešanu veids augstāk minēto negāciju formātā?

Elvitas atbilde: Var piekrist šādam skatījumam. Neapmierinot vēlmi, attīstās negatīvās īpašības, kas iznīcina cilvēku. Citiem vārdiem sakot, vēlme ir cēlonis jeb pamats negatīvo īpašību attīstībai, kas savukārt rada ciešanas. Piemēram, cilvēks, kas sevī tur ļaunas domas, jo kāds tuvinieks nedara tā kā viņš grib, var saslimt ar ļaunu slimību, kas viņam rada sāpes un ciešanas.

4. Svarīgi minimizēt savas vēlmes, jo tieši tās ir cilvēku vislielākie ienaidnieki. Vai Jums, ir zināmas metodes, līdzekļi, instrumenti kā, ar ko var minimizēt vēlmju sarakstu? Tā varētu būt iesākumā kā ierobežošana un galu galā aizliegšana sev?

Elvitas atbilde: Nē, tā nav ne ierobežošana, ne aizliegšana sev. Svarīgi ir panākt, ka tā tev vairs nav nepieciešamība. Lai to panāktu, nepieciešams attīstīties garā un sākt Kalpot Dievam. Tie, kas Kalpo Dievam, viņi savas vēlmes ir samazinājuši līdz minimumam nevis sevi piespiežot, bet visu savu laiku un enerģiju veltot Dievišķajam uzdevumam. Domāju, ka katram ir pieredze, kā jūs jutāties, kad darījāt kādu interesantu darbu, kas jūs bija aizrāvis. Vai interesanta darba darīšanas laikā jūs domājat par ēdienu, apģērbu vai ko citu? Jūs esat koncentrējies tikai uz darbu un pārējais ir kļuvis sekundārs. Arī man kādreiz bija daudz vēlmes, bet kopš sāku pildīt Dievišķos uzdevumus, vēlmes sāka pašas no sevis samazināties, jo man vairs nav laika domāt par dažādām vēlmēm, jo daudz darāmā.

5. Esi vai neesi savu kaislību un vēlmju vergs? Kas ir stiprāks un varenāks- Tu vai tavas vēlmes un kaislības? Kurš ir valdnieks un noteicējs pār tavu dzīvi?

Elvitas atbilde: Tu un tikai tu pats esi noteicējs pār savu dzīvi. Tu pats esi savas laimes kalējs. Neviens nav vainīgs, ja ciet no vēlmēm un kaislībām. Vēlmes un kaislības nevar uzvarēt cilvēku, kurš ir sasniedzis augstu apziņas līmeni. Vēlmes un kaislības var uzvarēt tikai cilvēku, kas neiet apzinātu garīgās attīstības ceļu. Tāpēc tik svarīgi ir mācīties un iemācīto praktizēt, jo tikai tā tu vari paplašināt savu apziņas līmeni.

6. Un ko daudzi darītu, ja piedāvātu par brīvu jahtu? Lielu savrupmāju divos, trijos stāvos ar divām mašīnām garāžā?

Elvitas atbilde: Ja man pa brīvu piedāvātu izmantot jahtu, tad es visticamāk uz jahtas noorganizētu kādu retrītu cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Ja man piedāvātu lielu savrupmāju, tad es tur īstenotu kādu no iesāktajiem projektiem. Es šos labumus noteikti neizmantotu savām vajadzībām, jo man tie nav nepieciešami.

7. Vai vēl kādam ir izdevies izmest ārā vēlmju un gaidu sarakstu?

Elvitas atbilde: Kopš manas vēlmes un gaidas ir samazinājušās, jūtos arvien labāk. Fiziski man var būt slikta pašsajūta, bet garīgi jūtos ļoti labi. Pavisam ne vēlmes, ne gaidas nav pazudušas, jo arī es vēl neesmu sasniegusi tik augstu apziņas līmeni, lai tās pazustu, bet es zinu pavisam noteikti, jo tuvāk esi Dievam, jo mazāk gaidi kaut ko no citiem un arī no Dieva un mazāk tevī ir vēlmju. Dieva griba ne vienmēr tev šķiet viegla un izpildāma. Es zinu, ko nozīmē pildīt Dieva uzdevumu un tas patiešām nav viegli, bet tas piepilda tevi un tev nav laika domāt par vēlmēm un gaidām.

8. „Svarīgi minimizēt savas vēlmes, jo tieši tās ir cilvēku vislielākie ienaidnieki. Cilvēki nespēj izdarīt tādu ļaunumu viens otram kādu spēj izdarīt vēlmes.” Elvita, ko tieši ar šiem vārdiem domājat?

Elvitas atbilde: Cilvēks, kas sāpina otru cilvēku, var radīt cilvēkā uz laiku fizisku vai emocionālu pārdzīvojumu, bet, ja cilvēks izprot negatīvo situāciju, tad viņam nevar radīt emocionālo pārdzīvojumu, jo viņš notiekošo uztver ar pazemību, izprotot savu neapgūto mācību un arī fiziskās sāpes ar laiku mazinās. Pat, ja cilvēku nogalina, viņš nāks atkal iemiesojumā un turpinās iesāktos darbus. Piemēram, ir zināms, ka Tatjana Mikušina iepriekšējā iemiesojumā ir bijusi viena no cara Nikolaja II meitām, kuru nogalināja 1917.gadā. Viņa atkal ir iemiesojumā un turpina pildīt Dievišķos uzdevumus. Tāpēc nav iespējams iznīcināt cilvēkam cilvēku.

Savukārt, ja cilvēks nokļūst vēlmju varā, tad viņš iznīcina pats sevi un nav zināms, vai Dievs viņam nākamā iemiesojuma laikā dos otru iespēju saprast savas kļūdas, jo iespējams viņam evolūcija būs jāturpina jau no zemāka punkta.