Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Joga 21.08.2012

Jogas aizsākumiem var izsekot līdz pat 1500 – 3000 gadam pirms Kristus. Indijā un Pakistānā (Indas ielejā) izrakumos atrastie akmens zīmogi ar attēliem, kas līdzinās jogas vingrinājumiem, ir vecākie arheoloģiskie pierādījumi. Joga – dzīves mācība un zinātne, pirmo reizi pieminēta Vēdu svēto rakstu krājumos ap 1500 gadu pirms Kristus. Tomēr jogas mācības un Vēdantas filozofijas pamati meklējami Upanišadās (svēto rakstu krājumi). Par Vēdantas kodolu un viduspunktu tiek uzskatīta mācība par absolūto esamību vai apziņu, Brahmanu, visas esamības pirmssākumu, kas ir visa Universa pamatā. Apmēram piektajā gadsimtā pirms Kristus radās indiešu literatūras lielie eposi –“Rāmājana”, “Mahābhārata”, kurā ir ietverts arī dzejas eposs “Bhagavadgīta”.

No senajiem indiešu rakstiem mēs uzzinām, ka tā laika visdažādākie vingrinājumi, prakses un autoritāšu atziņas ir apkopotas vienā sistēmā un nosauktas par jogu. Vārds joga nozīmē “savienošanu”, tas nozīmē visu spēku sakopojumu, gara koncentrēšanos vienā punktā, dvēseles vienotību un savienošanos ar Dievu, individuālās dvēseles savienojumu ar augstāko “es”.

Joga attīsta dziļāku apziņu, par tās priekšnoteikumu izvirzīts patiess, dabisks dzīvesveids. Izejot vairākas attīstības pakāpes var sasniegt vistīrāko paša apziņu, ievērojot tā saucamā astoņu pakāpju jogas ceļa likumus:

1.    Nevainojama tikumīga rīcība (Jama)
2.    Ārēja un iekšēja attīrīšanās (Nijama)
3.    Ķermeņa pozu pārvaldīšana (Āsanas)
4.    Elpošanas pārvaldīšana (Prānajama)
5.    Maņu orgānu kontrole (Pratjahara)
6.    Koncentrēšanās (Dhārana)
7.    Meditācija ( Dhaijana)
8.    Iegremdēšanās sevī (Samādhi)

Joga nav reliģija, bet gan filozofijas sistēma. Jogas filozofija ir pasaules uzskats un dzīves uztvere ar augstu ētisku apziņu. Visi jogas mācības ceļi ietver savas iekšējās būtības apzināšanos ar mērķi sasniegt Samādhi stāvokli – savienošanos ar augstāko, dievišķo apziņu, “pasaules dvēseli”.

Nozīmīgākie jogas ceļi.

Karma joga   Praktisks ceļš ar darbu un kalpošanu tuvākajam.

Hatha joga Ķermeņa un gara pārvaldīšana ar ķermeņa, meditācijas un elpošanas vingrinājumiem.

Radža joga   Karaliskais askēzes ceļš, atteikšanās un atturība.

Inana joga    Dieva izzināšanas ceļš, studējot svētos rakstus.

Bhakti joga   Ceļš, kas caur ticību, garīgo tiekšanos un Dieva dotu atpestīšanu ved uz augstāko brīvību.

21. gadsimtā Indijā jogai ir dažādas izpausmes formas. Vēl joprojām ir atrodami patiesie jogi, kuri kā eremīti dzīvo nomaļās Himalaju ielejās dievbijīgā atturībā, iegremdējušies sevī un ziedojoties Dievam. Ir faķīri, kuri par naudu demonstrē jogas mākslu (sēž uz naglām, ēd stikla lauskas, rāda sarežģītas jogas pozas), bet kuriem visbiežāk patiesā mācības būtība daudz neinteresē. Indijā vēl arvien ir pazītama arī sensenā jogas mācības tradīcija, kas saglabājusies tāda, kādu to praktizēja senlaikos.

Tikai pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās Rietumos radās interese par Austrumu pasaules uzskatiem. Daudzi jauni cilvēki devās ceļojumos uz Āziju un iepazinās ar jogas un meditācijas praksēm. Meklējot patiesību, pašapzināšanos un pašīstenošanos, cilvēki arvien vairāk atklāja Austrumu gudrības, eksotikas iedvesmoti, atklāja jaunus ceļus, atrada atbildes, kuras atkal radīja jaunus jautājumus. Tajā laikā valdīja interese par jogu, meditāciju, Austrumu pasaules garīgumu, vēlme atrast atbildes par esamību un iespējām paplašināt apziņas lauku.
Tagad joga un meditācija ir kļuvusi par stabilu Rietumu sabiedrības welnness* un selfness* kultūras sastāvdaļu.

*welness – veselīgs dzīvesveids, optimisms un pozitīva dzīves enerģija, skaista un kopta āriene. Welness ir organiski apvienojis sevī seno austrumu praksi ar mūsdienu atveseļošanās metodēm (tulkotājas skaidrojums).

*selfness (no angļu self – pats un welness – veselīgs dzīvesveids, optimisms un pozitīva dzīves enerģija, skaista un kopta āriene) tendencei. Ar vārdu selfness domāts veselīgā dzīvesveida, spa un fitnesa tālākais solis, ar to saprotot ne vien fizisko un dvēselisko labsajūtu, bet arī vispusīgu personības attīstību, kas aptver visas dzīves jomas.

Joga kā ceļš uz brīvību.

Joga nederēs tiem, kuri par daudz vai par maz ēd,
kuri pārāk daudz guļ vai paliek nomodā.

Bhagavadgīta, indiešu eposs

Ķermeņa pozas (āsanas) uzlabo veselību un ķermeņa – mūsu dvēseles “pajūga” vingrumu, lai tas ļautu mums nodzīvot iespējami ilgāku mūžu. Ir 84 klasiskās ķermeņa pozas, kuras noskatītas dabā un no dzīvniekiem. Tās uzlabo orgānu un dziedzeru apasiņošanu, attīra asinis un nomierina garu.

Āsanas veicot, jāņem vērā:

•    Katru ķermeņa kustību uzsāciet, esot pilnīgi mierīgs. Garīgi noskaņojieties vienīgi uz izpildāmo āsanu un visas kustības izdariet lēni, piesardzīgi, plūstoši un uzmanīgi. Neko nedariet ar spēku!
•    Samierinieties ar to, ka iesākumā pozas neizdosies veikt pilnībā. Pastāvīgi vingrinoties (un rodot labsajūtu), ķermenis piemērosies un jūs varēsiet veikt pozu pilnībā.
•    Izdariet dziļu izelpu un lēni izpildiet āsanu no tās sākuma līdz vēlamajai beigu pozīcijai, vienlaicīgi ieelpojot. Kad esat ieņēmis vēlamo pozīciju, elpojiet mierīgi un atbrīvoti.
Jūs paši secināsiet, ka veicot dažus vingrinājumus, elpu ir labāk uz brīdi aizturēt. Ja elpošana ir aizspiesta, elpa ir aizturēta par ilgu. Elpai vienmēr jāplūst brīvi. Katrā pozīcijā palieciet tik ilgi, kamēr tajā jūtaties labi (3 – 10 sekundes). Pēc tam, izelpojot lēni un plūstoši atgriezieties sākotnējā pozīcijā.
•    Ļaujieties savai labsajūtai, intuitīvi ļaujiet elpošanai nomierināties un noregulēties.
•    Visus vingrinājumus veiciet rotaļīgi un vairieties no jebkādas piepūles.
•    Atkārtojiet āsanu, ja vēlaties.
•    Neveiciet visas āsanas reizē, sāciet ar vienkāršāko un pakāpeniski pārejiet uz sarežģītākajām.
•    Nevajadzētu pieļaut neproporcionālu slodzi mugurkaulam, locītavām un muskulatūrai. Pēc vingrinājuma ar liekšanos uz priekšu būtu jāseko āsanai ar liekšanos atpakaļ. Iesākumā nesēdiet ilgi lotosa vai puslotosa pozā (var rasties sastiepums). Tikai pastāvīgi vingrinoties, ķermenis kļūs vingrs un lokans.
•    Procesa gaitā konstatējiet, vai dažas āsanas patīkamāk nebūtu veikt ar aizvērtām acīm.

Lūgšana saulei – spēcinoša joga ķermenim, garam un dvēselei

Lūgšana saulei – saules godinājums sastāv no vairākām ķermeņa pozām, kuras, ievērojot tradīcijas, jogi izpilda saullēkta laikā. Lūgšana saulei, ko dēvē arī par sveicienu saulei, ir visskaistākais, harmoniskākais, veselīgākais un efektīvākais vingrinājums vispār. Tas iedarbojas uz visu organismu, spēcina elpošanas sistēmu un organisma aizsargspējas, veicina spēju koncentrēt garīgos spēkus, ļauj ķermenim saglabāt jaunību, būt spēcīgam un vingram, dāvā enerģiju un vitalitāti, palīdz rast mieru, iegūt starojošu izskatu, kā arī ir optimāli sabalansēts izturības vingrinājums.
Saules sveiciens ir gracioza, vienmērīga divpadsmit dažādu pozu saplūšana baletam līdzīgā kustību meditācijā.
Veicot šo āsanu, iesākumā saglabājiet pacietību un uz priekšu virzieties pamazām. Katru pozu praktizējiet atsevišķi (attēli __ lpp.). Tikai pēc vairākkārtējas vingrināšanās savienojiet atsevišķās pozas kopīgā plūstošā kustībā. Sākumā elpojiet intuitīvi, pēc kāda laika kustībām būtu secīgi jāsavienojas ar ieelpu un izelpu.

Ķermeņa pozu secība:

1.    Nostājieties taisni, kājas kopā. Rokas saliektas priekšā kā lūgšanā. Izelpojot mazliet liecieties uz priekšu.
2.    Dziļi ieelpojot, iztaisnojiet ķermeni uz augšu, rokas iztaisnojiet aiz galvas, plaukstas viena pret otru un  skatiens vērsts augšup.
3.    Izelpojiet un ķermeņa augšdaļu palieciet uz priekšu tik tālu, cik varat. Kājas iztaisnotas. Ar rokām pieskarieties zemei.
4.    Ar labo kāju (otrā reizē ar kreiso kāju) pasperiet soli uz aizmuguri un nolieciet to uz ceļgala. Otra kāja atrodas pie zemes starp rokām. Galvu celiet uz augšu un ieelpojiet.
5.    Aizturiet elpu un iztaisnojiet arī otru kāju uz aizmuguri, līdzīgi kā veicot “piepumpēšanās” vingrinājumu.
6.    Izelpojot pieri, krūtis un ceļgalus pielieciet pie zemes, sēžu paceliet uz augšu.
7.    Ieelpojiet. Gurnus nolieciet uz leju, ķermeņa augšdaļu un galvu atlieciet atpakaļ.
8.    Izelpojiet. Sēžu paceliet uz augšu un ar pēdām pārvietojieties mazliet uz priekšu, līdz atrodaties apgriezta V burta formā.
9.    Ieelpojiet. Labo kāju (otrā reizē kreiso kāju) nolieciet starp rokām, galvu atlieciet atpakaļ. Otrs ceļgals atrodas pie zemes.
10.    Izelpojot nolieciet uz priekšu arī otru kāju un sēžu celiet uz augšu. Ķermeņa augšdaļa ir noliekta uz priekšu, ceļgali iztaisnoti, rokas pieskaras zemei.
11.    Ieelpojot iztaisnojiet ķermeni, rokas ar kopā saliktām plaukstām iztaisnojiet virs galvas.
12.    Izelpojot atgriezieties sākotnējā pozīcijā.

To pašu izpildiet atkārtoti, 4. un 9. pozīciju uzsākot ar kreiso kāju. Tāpat kā izdarot citus vingrinājumus, atcerieties noteikumu – no smagnējām formām uz smalkām formām! Veiciet saules sveiciena vingrinājumus tik bieži, cik jums tas nāk par labu.

Veselība, dzīvesprieks un panākumi ar jogas palīdzību

Sensenās austrumos izstrādātās sevī iegremdēšanās iespējas, ko sniedz joga un meditācija, mūsdienās Rietumu pasaulē ir modē un par tām dzirdams visur. Tomēr pārsteidzoši maz ir cilvēku, kuri zina, kas patiesībā ir joga. Daudzus joga fascinē, jo viņi cer ar tās palīdzību īstenot vēlmi iegūt skaistu ķermeni. Citus savukārt šīs praktiskās dzīves zinības vilina, lai remdētu fiziskās sāpes un izveseļotos. Daži cer ar jogas palīdzību atrast dzīves jēgu un tādējādi pilnveidot savu dzīvi.

Iesākumā var likties, ka joga ir vienīgi visai eksotisku ķermeņa pozu savirknējums. Tomēr tās ir jāizmēģina pašam – ja šīs pozas praktizē regulāri, ar laiku cilvēks jūt atšķirības dzīves kvalitātē. Pastāvīgi stiprinot, sasprindzinot un atslābinot ķermeni, ar meditācijas un elpošanas vingrinājumiem nomierinot garu, mēs iegūstam iekšējo mieru un izpratni.
Joga izpelnījusies neparasti lielu uzmanību un piekrišanu ne tikai kā mistiski reliģioza joma vai dzīves filozofija. Arī Rietumu pasaulē arvien vairāk tiek atklāti jogas, meditācijas un apzinātas elpošanas veselību stiprinošie un personību veidojošie aspekti.

Piemēram, psihiatra Johannesa H. Šulca izveidotā autogēnā treniņa aizsākumi meklējami jogā. Zinātniskie pētījumi pierāda, ka relaksēšanās,  atrodoties tā saucamajā “mirušā” pozā, cilvēkam  samazina paaugstinātu asinsspiedienu, bet ikdienā veicot ķermeņa un elpošanas vingrinājumus (āsanas un prānajamas), iespējams atbrīvoties no dažādām kaitēm – artrīta, hroniska noguruma, astmas, vēnu un sirds kaitēm. Pētījumi rāda, ka joga var palielināt plaušu un elpošanas kapacitāti, samazināt ķermeņa apjomu un svaru, pasargāt no  stresa un samazināt cukura un holesterīna līmeni asinīs.
Vairs netiek apšaubīta jogas dziedinošā, profilaktiskā un harmonizējošā iedarbība. Dziļi atslābinošie vingrinājumi stiprina muskuļus un locītavas, padara mūs vingrākus un vitālākus. Jogas elpošanas vingrinājumi palīdz saņemt nepieciešamo enerģiju, veicina koncentrēšanās un uzmanības noturēšanas spējas, un var arī atbrīvot no psihosomatiskiem sasprindzinājumiem.

Senie indiešu jogi un gudrie dziļi izprata cilvēka dabu. Viņi zināja, kas cilvēkam kā ķermeņa, gara un dvēseles kopībai nepieciešams, lai dzīvotu saskaņā ar sevi un apkārtējo pasauli. Fiziskais ķermenis ir pajūgs, gars – tā vadītājs. Dvēsele uzskatāma par cilvēka patieso identitāti. Rīkoties, zināt un just – tie ir trīs spēki, kas liek kustēties ķermenim-pajūgam. Lai sasniegtu šo trīs spēku vienotību, tiem jāatrodas līdzsvarā. Tāds mērķis mūsdienās ir arī tradicionālajai Austrumu jogas psiholoģijai un filozofijai.

Jogas un meditācijas praktizēšana dāvā skaidrību, gara spēku un prieku, veicina garīgo labsajūta. Ar sabalansēta, patīkama sasprindzinājuma spēka palīdzību rodas labsajūtas stāvoklis, ko mēs saucam par dzīvesprieku. Un dzīvesprieks ir balzāms mūsu dvēselei. Starojošs, veselīgs izskats, pozitīvs strāvojums un dzīves uztvere ir mūsos snaudošo dabīgo spēku izpausme.

Pamatā joga un meditācija kalpo tam, lai cilvēka personība attīstītos harmoniski – gan fiziskā, gan dvēseliskā, tāpat arī garīgā ziņā. Tieši šajā stresa un steigas pilnajā laikā tās var mums palīdzēt atrast iekšējo mieru un līdzsvaru. Modernajā pasaulē mums jātiek galā ar vēl nekad nebijušu dzīves struktūras maiņu. Ir nepieciešams vairāk radoša gara, fantāzijas un gatavības nepārtraukti mācīties, lai varētu atbilst ikdienas augstajām prasībām. Ar jogas un meditācijas palīdzību attīstot garu, iedziļinoties sevī un gūstot labsajūtu ķermenim, varam sev palīdzēt ar lielu iekšējo spēku elastīgi reaģēt uz arvien jaunajiem izaicinājumiem un veiksmīgi veidot gan savu privāto, gan profesionālo dzīvi.

Šāds skatījums pilnībā atbilst pēdējos gados arvien pieaugošajai  selfness (no angļu self – pats un welness – veselīgs dzīvesveids, optimisms un pozitīva dzīves enerģija, skaista un kopta āriene) tendencei. Ar vārdu selfness domāts veselīgā dzīvesveida, spa un fitnesa tālākais solis, ar to saprotot ne vien fizisko un dvēselisko labsajūtu, bet arī vispusīgu personības attīstību, kas aptver visas dzīves jomas. Mērķis ir “ņemt dzīvi savās rokās”, vadīt to  kompetenti, būt pašam atbildīgam par to.

Tādējādi jogas un meditācijas vingrinājumus mēs varam iekļaut savā kopējā dzīves koncepcijā un uztvert tos kā palīgus savā personīgajā attīstības ceļā. Arī ja neizvirzām tik augstus mērķus un vingrinājumus izmantojam tikai uz īsu brīdi, piemēram, kādā pauzē, lai relaksētos un uzkrātu spēkus, mēs dāvājam savam ķermenim un dvēselei svarīgu atpūtas mirkli.

Jogas, meditācijas un elpošanas vingrinājumi nav ne brīnumreceptes, ne psiholoģijas paņēmieni, lai nokļūtu pie apgaismības. Bet tie, dažkārt ātrāk, dažkārt vēlāk, noved pie atziņām, kuras mums ļauj dziļāk izprast dzīvi. Tie piedāvā mums iespēju atrast ceļu uz savas būtības kodolu.

“Visa dzīve ir joga”.
Sena jogu gudrība

Informācija sagatavota, izmantojot Rolfa Herkerta grāmatu „Mazā jogas un meditācijas grāmata”, izdota Jāņa Rozes apgādā 2008. gadā