Kā aizkaitinājumu nomierināt, pirms tas paspējis izpausties? 04.11.2020

Sintija jautā: Man lielu problēmu rada mana nespēja savākties situācijās, kur vajadzīgs nopauzēt, izpūst gaisu un apzināti reaģēt uz situācijām. Lai būtu vieglāk saprast, minēšu piemērus, piemēram, ja bērns neklausa, uz mierīgiem lūgumiem nereaģē, es paceļu balsi. Strīda laikā es uzsvilstos un paceļu balsi, var arī cirst durvis un mest priekšmetus. Es spēju atpazīt provakatīvas situācijas, daļēji spēju saprast savas neapgūtās mācības – pārlieka kontrole, nespēja pieņemt, manipulācijas, savas taisnības pierādīšana, bailes būt sliktai, nepiedošana, aizvainojums, dusmas, lepnība…it kā viss ar prātu skaidrs, bet KĀ izreaģēt situācijas adekvāti? Mēģinu dažreiz būt kā vērotājs, bet pēc laika
tāpat esmu tur iekšā. Kā aizkaitinājumu nomierināt, pirms tas paspējis izpausties?

Elvita Rudzāte atbild: Aizkaitinājumu var nomierināt tikai ar tā kontroli. Kad jūti, ka esi uzvilkusies, atceries, ka tavs uzdevums šajā brīdī ir kontrolēt savu aizkaitinājumu tieši tāpat kā tu kontrolē savus bērnus. Aizkaitinājuma kontrole nenozīmē tā turēšana sevī, jo tad tas nodarīs ļaunumu tavai veselībai. Aizkaitinājuma kontrole nozīmē tā apzināšanos un izpratni. Kad cilvēks apzinās un izprot savu stresu un tā sniegto mācību, tad viņš nomierinās un stress nenodara kaitējumu veselībai.

Kad esi aizkaitināts, tad raugies aizkaitinājumam tieši acīs un jautā: “Ko tu tagad man gribi iemācīt?” Visticamāk, ka viņa atbilde būs “Pacietību!” Savā būtībā aizkaitinājums rodas nepacietīgiem cilvēkiem, bet pacietība ir ļoti augsta līmeņa cilvēciskā īpašība. Augstus garīgus sasniegumus nepacietīgs cilvēks nevar sasniegt, jo viņš apstājas pie pirmajām grūtībām. Pacietības attīstībai ir nepieciešami ļoti daudz iemiesojumi. Tā ir īpašība, kuru nevar attīstīt vienas dzīves laikā.

Pats svarīgākais ir sevi nesodīt par savu neprasmi, bet turpināt ikdienas situācijās būt pacietīgam. Piedot sev, ja atkal neizdodas, bet turpināt būt pacietīgam. Jo vairāk cilvēks koncentrēsies uz pacietības attīstību, jo ātrāk tā attīstīsies, jo Dievs redz kādas mācības mēs apgūstam un dod mums iespēju tās attīstīt caur ikdienas situācijām. Tāpēc kādā brīdī var būt sajūta, ka sarežģīto situāciju ir par daudz, bet patiesībā tas nozīmē, ka esi gatavs mācīties, tāpēc saskaries ar grūtībām. Nevajag bēgt no sarežģītām dzīves situācijām un bēdāties, ja to ir tik daudz, jo nevienam neuzliek lielāku smagumu nest nekā tas var panest. Toties tad, kad vezums ir aiznests, ir piepildījuma izjūta, kas dzēš visas sliktās atmiņas par grūto ceļa posmu.

Teiciens: “Kas lēni nāk, tas labi nāk” mums māca, ka nevajag dzīvē steigties. Pacietīgi cilvēki patiešām spēj izveidot laimīgas ģimenes, attīstīties darbā profesionāli un viņi nebaidās no dzīves grūtībām. Tāpēc pacietība ir tik nozīmīga Augstāko Spēku acīs. Tāpēc pacietība ir jāattīsta ikvienam, kas patiešām vēlas sasniegt augstus garīgus sasniegumus. Tāpēc aizkaitinājums atgādina, ka tu par maz strādā pie savas pacietības attīstības.