Kā apgūt cieņu? 21.05.2025

Sieviete jautā: Vēlētos zināt tavu viedokli šajā situācijā.

Es strādāju kā aizvietotājs ļoti daudzos uzņēmumos. Vienā no tiem uzreiz atpazinu cilvēku, kuram līdzinās mana mamma. Diezgan labi sastrādājāmies, bet visam bija jānotiek ātri, kā tas ir ar manu mammu. Es pati esmu ar lēnākiem apgriezieniem, bet no kolēģes iemācījos kā efektīvāk izdarīt darbības, kā arī es ātri ieraudzīju gan labo pusi mammā, kuru biju palaidusi garām un slikto pusi. Man ļoti patika tajā uzņēmumā, jo jutu ka attīstos gan profesionāli, gan garīgi.

Pagājis laiks. Atgriežos tajā uzņēmumā. Tagad kolēģe ir mainījusies. Ceļ slodzi, gandrīz katru soli uzrauga, neļauj pašai neko darīt, bet tikai pēc viņas komandas.. pati bieži pazūd kaut kur, ir pat vairākas pretlikumības. Arī vēl viena darbiniece tajā pašā kolektīvā uzrauga katru manu mazāko soli “ne tā nolikts” “tagad to nevajag darīt”, kaut arī to darbību pēc dažam minūtēm būs jāveic.

Strādāju bērnudārzā, tur nav tik svarīgi minūti ātrāk vai vēlāk kaut ko izdara. Nekur citur nebiju kaut ko tādu piedzīvojusi. Viņai vajag tieši tajā mirklī lai daru tā un tā un ne citādi. Kaut protu savu darbu un daru to dažus mēnešus, bet šajā uzņēmumā jūtos tā, ka pirmo reizi daru darbu. Darbinieces slikti organizē, visu sasteidz, sākumā saka, ka darīsim vienā veidā, bet tad pāriet uz citu veidu nebrīdinot, un pasaka to tonī it kā man pašai tas bija jāsaprot. Tajā pat laikā iedod man ļoti atbildīgus uzdevumus, piemēram, uzraudzīt bērnu ar īpašām vajadzībām, kamēr pati darbiniece ar zināšanām par bērniem dara pašus vieglākos un sev patīkamos darbus.

Pēc likuma drīkst viens pieaugušais uzraudzīt 3 mazus bērnus, taču man atstāj 4, kamēr abas darbinieces uzrauga kopēji 6 bērnus vienā telpā. Mani ieliek vienu, citā telpā.

Man tā vēsi piesaka : “ja par daudz, tad saki”.

Es saprotu, ja es nedarīšu tā kā viņam vajag, tad esmu nepietiekami labs darbinieks, nevaroša. Vēl mazāk iemantošu respektu.

Kaut arī kopumā vienalga runājos ar darbiniecēm un jautāju neskaidrības, taču nedēļas laikā gandrīz pat nesveicināmies satiekoties un ne arī dodoties mājup.  Man pašai ir grūti viņām virsū paskatīties.

Stāstīju vīram un viņš saredzēja izteikti manas mammas gājienus no abām kolēģēm.

Kā es jūtos darbā ar tām kolēģēm? Necienīta. Tātad jāizprot cieņas mācība.

Kā apgūt cieņu, Elvita? Savā lapā rakstīji, cik daudz kas ietilpst cieņā.

Tāpat nesaprotu, kur ir robeža starp izmantošanu un palīdzēšanu?

Turklāt, ko darīt, vai turpināt arī šajā uzņēmumā strādāt un ļaut sev atstrādāt karmu (secinu, ka mans gars iepriekšējās dzīvēs ir tā darījis, jo izvēlējos abus vecākus ar šādām iezīmēm).

Protams, sāpina kolēģu izgājieni, bet no sirds apzinos, ka man ir šī karma, tāpēc esmu gatava arī palikt šajā uzņēmumā, kad ir nepieciešami papildspēki, tikai neskaidrība ir – vai galvenais bija saprast mācību, vai arī piedzīvot nepatīkamās situācijas, lai atstrādātu karmu?

Tajā pat laikā, vai tā ir cieņa pret sevi palikt uzņēmumā, kurā nevaru izlikt lielisku sniegumu un tieku komandēta gandrīz uz katru darbību?

Elvita Rudzāte atbild: Sievietei kolēģi neuzticas, tāpēc arī komandē. Kāpēc kolēģi neuzticas, tas ir atvērts jautājums. Tomēr man nekļuva skaidrs, kāpēc sieviete uzskata, ka viņa darbā nevar demonstrēt lielisku sniegumu? Neviens nevar aizliegt labi strādāt.

Strādājot ar bērniem patiešām ir ļoti jāpārdomā ko kurā brīdī dara jeb darba organizācija. Bērnudārzā ļoti svarīgi ir ievērot ritmu, jo atliek novirzīties no ritma, kā var rasties problēma uz līdzenas vietas. Nevaru komentēt sievietes darba situācijas, jo man tās nav zināmas, bet, ja kolēģi tik ļoti kontrolē sievietes darbu, tad iespējams sieviete neapzinās riskus, kas var iestāties, ja darbi netiek veikti pareizā secībā un pareizā laikā.

Ja sievietei ir sajūta, ka viņu neciena, tad viņai vispirms ir jāpadomā, vai viņa pati sevi ciena un vai nav kāds cilvēks/i, kuru/us viņa neciena?

Es nedomāju, ka sievietei darbā problēmas ir saistītas ar karmu. Drīzāk tās ir saistītas ar neapgūtām garīgām mācībām. Piemēram, sieviete vēstulē raksta”… Kaut arī kopumā vienalga runājos ar darbiniecēm un jautāju neskaidrības, taču nedēļas laikā gandrīz pat nesveicināmies satiekoties un ne arī dodoties mājup.  Man pašai ir grūti viņām virsū paskatīties.” Ja sieviete neskatās uz kolēģi, tad arī viņa tajā brīdī ignorē kolēģi, kas ir necieņas izrādīšana. Tāpēc arī sievietei ir jāmācās veidot draudzīgas un cieņpilnas attiecības ar cilvēkiem, lai kādi viņi nebūtu.

Cieņa ir otra cilvēka devuma augsta novērtēšana; modrība visā, uzmanība; otra ievērošana; smalkjūtība; citu tiesību un viedokļu atzīšana; neuzmākšanās; otra cilvēka neaprunāšana un netiesāšana; otra cilvēka goda aizstāvēšana; otra cilvēka godāšana; klausīšanās bez aizspriedumiem; gatavība izprast otra viedokli un vajadzības; iecietība pret vājāko un atšķirīgo; otra cilvēka (vai citas būtnes) esamības atzīšana, pieņemot, ka katrs ir vērtīga, Dieva radīta būtne.

Cilvēks neciena otru cilvēku, kad uzskata sevi par pārāku, gudrāku un labāku, kā arī tad, kad nespēj pieņemt otra cilvēka trūkumus.

Kā lai iemācās otru cilvēku cienīt? Vispirms ir jāizprot, kas man nepatīk otrā cilvēkā un jāsaprot, ko tas man māca? Viss tas, kas tev nepatīk otrā cilvēkā, tās ir tavas neapgūtās mācības. Kad būsi sapratis savas neapgūtās mācības, tad pēkšņi pamanīsi, ka cita cilvēka trūkumi vairs nespēj tevi kaitināt. Pēc tam ir jāpaskatās uz otra cilvēka pozitīvajām īpašībām un labajiem darbiem. Katram cilvēkam ir kaut kas labs. Ja cilvēks spēj ieraudzīt otrā cilvēkā labo, tad viņš spēj novērtēt otra cilvēka devumu. Tālāk ir ļoti jāstrādā ar savu ego. Tikai ego liek cilvēkam domāt tikai par savām vajadzībām, aizmirstot, ka arī citam var būt savas vajadzības. Tikai ego nepieņem atšķirīgus viedokļus un nerespektē otra cilvēka vajadzības. Tālāk ir darbs ar pārējām negatīvajām īpašībām. Tikai cilvēks, kas strādā ar sevi, atbrīvojoties no sava negatīvā, spēj sākt mainīt attieksmi pret citu cilvēku trūkumiem, iemācoties tos patiesi cienīt.

Lai cienītu citus, vispirms ir jāciena pašam sevi, bet sevis cienīšana sākas ar to, ka es mēģinu atbrīvoties no sava negatīvā, nevis dancoju negatīvā pavadībā. Negatīvais ir tumsas enerģija, tāpēc tie cilvēki, kuri necenšas atbrīvoties no sava negatīvā, danco tumsas spēku pavadībā. Laimīgs cilvēks ir tikai tad, kad viņš atgriežas pie Dieva jeb sāk savu dzīvi dzīvot tiecoties pēc arvien lielākas Gaismas, t.i., izprotot savas neapgūtās mācības un sākot dzīvot atbilstoši Dievišķajiem likumiem un cilvēciskajām vērtībām.

Cilvēks, kas savas vēlmes un vajadzības stāda augstāk par citu vēlmēm un vajadzībām, nevis sevi ciena, bet kalpo savam ego. Ļoti bieži egoisti domā, ka viņi sevi ciena, bet patiesībā viņi vergo savām vēlmēm, aizmirstot par patiesajām vērtībām.

Cilvēks, kas patiesi ciena sevi un citus, veltīs savu enerģiju svarīgajam, atsakoties no mazsvarīgā, respektējot gan savas, gan citu vajadzības.

Cieni sevi un citus, tad arī citi cienīs tevi!