Kā atbrīvoties no bezcerības izjūtas? 03.12.2016

Ieva jautā: Jau ilgu laiku patiesi daudz lūdzos, apgūstu psiholoģiskās teorijas un tās pielietoju savā dzīvē, tomēr pēdējā laikā mani pārņēmusi bezcerība. Es saprotu, ka tā ir mana neapgūtā mācība, mans vīrs jau vismaz 20 gadus ir azartspēļu atkarīgais, arī lietojot alkoholu gan viņš, gan viņa tēvs kļūst neadekvāti. Pēdējā laikā uzzināju, ka gan mana māte (spēlē superbingo un citas loterijas), gan 18 gadus vecais dēls bieži spēlē azartspēles. Ejot uz baznīcu, lūdzos par piedošanu, sūdzu grēkus, patiešām nezinu ko iesākt. Vienkārši nav vēlmes dzīvot.

Elvita Rudzāte atbild: Ievas dzimtas karma ir atkarība, kas norāda, ka viņa vislabāk varētu palīdzēt cilvēkiem, kam ir atkarības problēmas. Taču, lai palīdzētu citiem, vispirms ir jāpārvar savas problēmas.

Vispirms Ievai ir jāmēģina izprast, kāpēc tuvinieki ir nonākuši atkarības tīklos? Kāpēc viņi tik ļoti izjūt mīlestības trūkumu? Kāpēc tuvinieki nejūt Ievas doto mīlestību? Vai Ievā tomēr nav saglabājies nosodījums pret atkarīgiem cilvēkiem?

Ieva saka, ka viņai vairs neesot vēlmes dzīvot. Šie vārdi pasaka, ka Ievas neapgūtā mācība ir vēlmes – viņas dzīve nav tāda kāda viņa to vēlas redzēt, tāpēc viņu ir piemeklējusi bezcerība. Iesaku viņai uz brīdi palaist brīvībā visas savas vēlmes un paskatīties uz dzīvi ārā pa logu. Es rakstu šo atbildi rīta agrumā, kad saulīte tikai vēl sāk mosties, paskatoties pa logu, redzu Dieva radītu gleznu (skatīt zemāk fotogrāfiju):

Visi koki ir apsniguši, ezers pārklāts ar baltu sniega segu, ir klusums, nav vēja. Dievs zinot, ka rakstu atbildi portālam Domātājs.lv, pēkšņi man logā iespīdina arī Saules sveicienu. Kāds brīnumains skaistums man visapkārt!!! Vai tiešām nav vērts dzīvot tikai tāpēc, lai redzētu balto sniegu, kurš saulītē vizuļo vienā zeltā? Vai tiešām nav vērts dzīvot tikai tāpēc, lai dzirdētu dabas piedāvāto klusuma dziesmu? Vai tiešām nav vērts dzīvot, lai redzētu kā Dievs apvelk baltu mēteli visiem kokiem un nokrāso vizuļojoši baltā krāsā pat necilas sētas žogu.

Kāpēc mēs neprotam priecāties par Dieva dāvāto skaistumu? Cik daudz pasaulē ir valstis, kas var redzēt šādu skaistumu? Kāpēc mēs vēlamies vēl vairāk?

Ja cilvēks sirdī jūtas laimīgs, tad viņš ar mīlestību spēj paskatīties arī uz negācijām. Protams, žēl ir tuvinieku, kas nomaldījušies no Ceļa, bet vai tu pats esi atgriezies uz Ceļa? Ja tu būtu uz Ceļa, tad tu sāktu radoši, ar mīlestību risināt savu problēmu.

Cilvēks laimīgs ir tikai tad, kad viņš sāk Kalpot jeb citiem vārdiem sakot, kad viņš kādam sāk palīdzēt. Kāpēc Ieva nevar sākt palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no atkarības problēmām? Dievs mums lūdz, lai mēs cīnāmies par katru dvēseli. Nav lielāka prieka, kā redzēt, ka tev ir izdevies kādu glābt. Ievai Dievs šādu iespēju ir devis, bet vai viņa to izmantos?