Kā atbrīvoties no skaudības biznesā? 03.02.2016

Mūsdienās ir attīstījusies jauna profesija – iepirkumu speciālists. Šī profesija attīstījās pēc Eiropas Savienības lēmuma, ka visiem iepirkumiem ir jārīko konkurss. Tie, kuri ir strādā biznesā un valsts pārvaldē, lieliski zina kā Latvijā notiek iepirkumu process.

Iepirkuma procesā kāds ir uzvarētājs un kāds ir zaudētājs, un tas nebūt nav vienmēr saistīts ar iepirkumu speciālista prasmēm un piedāvātā produkta kvalitāti. Lai piedalītos iepirkumā, ir jāiegulda apjomīgi resursi, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, tāpēc īpaši ir sāpīgi tiem, kuri šajā procesā zaudē.

Gaismas Skolotāji māca, ka visur, kur ir sacensība, lēnām sāk augt skaudības tārps, kurš pamazām izaug par odzi. Skaudība ir negatīva īpašība, no kuras visi Skolotāji liek atbrīvoties, iesakot mācīties priecāties par citu panākumiem. Bet kā lai atbrīvojas no skaudības un priecājas par konkurenta panākumiem iepirkuma procesā? Tā kā es arī strādāju biznesā un esmu vairākkārtīgi saskārusies ar iepirkumiem, kuri tiek zaudēti tāpēc, ka vinnētājs jau bija zināms pirms konkursa, tad pamanīju, ka arī manī skaudības tārps darīja postošo darbu. Nenoliegšu, ka ir bijuši konkursi, kur mēs bijām labvēlības statusā, bet maksājusi gan nevienam neko neesmu un neviens arī man nav nekad prasījis kaut ko par labvēlīgu lēmumu maksāt.

Paldies Dievam, ka sāku iet garīgās attīstības ceļu, kas man palīdzēja atbrīvoties no šīs problēmas. Pie kādām atziņām es nonācu?

1)      Dievišķais likums neļauj nelietderīgi tērēt resursus. Es pieņēmu lēmumu vairs netērēt resursus dalībai iepirkumu un projektu konkursos, kur man ir šaubas par konkursa godīgumu. Es pieņēmu lēmumu netērēt resursus pārsūdzībās, bet atstāt visu Dieva ziņā.

2)      Dievišķais likums nosaka, ka viss notiek saskaņā ar Dieva gribu. Es sapratu, ka visi procesi, arī negodīgi, notiek ar Dieva atļauju, lai cilvēki kaut ko šajā procesā mācītos. Dažiem ir jāapgūst materiālisma mācība un jāizprot alkatība. Piemēram, man ir zināms uzņēmums, kas bija ļoti veiksmīgs savā darbībā, pelnīja miljonus, negodīgā veidā, izmantojot korupciju tika pie pasūtījumiem, bet tagad situācija ir pavisam cita, šim uzņēmumam ir materiāla rakstura problēmas, cieš uzņēmuma vadība un darbinieki. Šajā gadījumā Dievs atļāva vinnēt negodīgi konkursus, zinot, ka uzņēmums iekritīs alkatības tīklos, kas novedīs vēlāk uzņēmumu pie sabrukuma un caur šīm ciešanām liks uzņēmuma vadībai un darbiniekiem aizdomāties par Dievišķajiem likumiem un To ievērošanas nepieciešamību.

3)      Tāpat es sapratu, ka katrās līgumattiecībās notiek mācību apgūšana, jo cits citam ir skolotājs. Reiz mēs zaudējām iepirkuma konkursu, bet pēc tam es uzzināju kā projekta realizācijā klājās uzvarētājam (manam konkurentam), un tad es nopriecājos, ka Dievs mani pasargāja, no tādiem pārbaudījumiem, neļaujot manis vadītajai organizācijai uzvarēt konkursā.

4)      Es sapratu, ka mēs vinnēsim tikai tos konkursus, kuros Dievs vēlēsies man un maniem kolēģiem kaut ko dot – gudrību, jaunas iespējas, iespēju apgūt mācības, iespēju palīdzēt klientam utt. Es pat dažreiz saviem kolēģiem pēc zaudēta konkursa teicu, ka šis klients nevēlējās gūt labumu no mums, jo viņam nepieciešamas citas mācības un pieredze.

Tikai tad, kad es sapratu, ka viss notiek saskaņā ar Dieva gribu, ka katram mums ir sava misija, savi uzdevumi, savas neapgūtās mācības un ka katrs iepirkums ir tikai skolotājs, caur kuru kaut kas ir jāmācās, tad es pārstāju domāt par to kāpēc mēs zaudējam kādā konkursā un mans skaudības tārps, ka konkurentiem iet labāk nekā mums, sāka atkāpties. Es nopriecājos, ka mans skaudības tārps nebija izaudzis par odzi, jo nevienam konkurentam neesmu neko sliktu darījusi. Ja kādreiz es sekoju līdzi Lursoft datos kā klājas konkurentiem, tad tagad es to vairs nedaru, jo zinu, ka viss ir taisnīgi un man nav ne ar vienu jāsacenšas. Ja konkurentiem klājas labi, tas liecina, ka viņi to ir pelnījuši. Ja viņiem klājas labi tāpēc, ka izmanto negodīgas metodes, tad man viņu kļūst žēl, jo zinu, ka agrāk vai vēlāk caur ciešanām viņiem nāksies saprast cik svarīgi ir būt godīgam.

Es koncentrējos tikai uz jautājumu Dievam: “Mīļais Dievs! Ko Tu vēlies, lai manis vadītā organizācija dara, kādi pakalpojumi mums ir jāsniedz, ko Tu no mums sagaidi, ja reiz esi šo organizāciju radījis caur manām rokām?” Tā ir tik interesanta un svētīga pieredze, sajust Dieva aicinājumu. Šķiet neticami, ka šāds aicinājums var atskanēt arī biznesā, bet tā patiešām ir, ja tikai tu ievēro Dievišķos likumus, Dievs vienmēr tev palīdz. Brīdī, kad esi sapratis Dieva uzdevumu organizācijai, tev it kā uz paplātes tiek atnestas arī iespējas, piemēram, piedalīties kādos projektos.

Es esmu tērējusi ļoti daudz savus resursus (arī brīvdienas un vakarus), lai sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju un piedalītos projektu konkursos. Daudzi projektu konkursi ir beigušies nelabvēlīgi, bet es nekad neskumstu par to, jo šādā veidā es noskaidroju Dieva gribu. Ja tu neko nedarīsi, tad Dievs tev nevar pateikt, kas tev ir jādara. Tāpēc es mēģinu. Viss, ko esi darījis no sirds un nesavtīgi, nekur nepazūd. Ja tā ir bijusi laba doma, kuru citi nav novērtējuši, tas liecina, ka šai domai vēl nav pienācis laiks, un tev tiek dota iespēja šo domu attīstīt tālāk un sagaidīt vēl labākas Dieva dotās iespējas. Ja cilvēks koncentrējas uz attīstību nākotnē, domājot par to, ko var labu izdarīt nākotnē, tad viņa darītais noteikti kaut kad saņems arī Dieva apbalstu. Tāpēc koncentrējieties uz labiem darbiem nākotnē un jūsu skaudības tārps aizies uz neatgriešanos.

Autore: Elvita Rudzāte