Liels jo liels Tev paldies par ceturtdienas sarunu! Es it kā jau mazliet māku konstatēt savus stresus un slimības cēloņus (ne visus, protams), bet Tev ir tik plašs skatījums uz lietu dabu, ka Tu ļoti palīdzi visu saprast un izskaidrot vēl pamatīgāk! Tās man ir ļoti vērtīgas sarunas, paldies Tev par to!
Zini, jau braucot pēc mūsu sarunas uz mājām, es jutos krietni labāk.
Grāmatnīcā šoreiz tika iegādāta grāmatiņa no mūsu kursa literatūras saraksta-M. Ležepjokovs “Piedod sev un esi vesels”. Man bija izdevība pabūt mājās vienai, tāpēc neviens netraucēja iegremdēties pārdomās par manas saslimšanas cēloņiem. Es uzrakstīju, kāpēc man vajadzētu piedod saviem kolēģiem. Saraksts sanāca tiešām gars – uz divām lapām, turklāt esmu atradusi ļoti daudzus motīvus, un tas man palīdz vēl vairāk saņemties piedot. Es zinu, ka mana tagadējā slimība (paldies Dievam, tādā nesmagā formā – bet kā brīdinājums) dod man iespēju pabūt mājās, padomāt un pārvērtēt visu, un tā mani neatlaidīs, kamēr nebūšu to izdarījusi (man jau ir krietni vieglāk – bez zālēm!), bet neesmu vēl līdz galam tikusi vaļā no klepus un iesnām. Tāpat, kaut gan es jau zināju, ka tās bailes man neliek mieru, tomēr arī vakar pārdomās saņēmu apstiprinājumu tam, ka manas bailes “ka mani nemīl”, kas manī mita jau no pašas bērnības, cik es sevi atceros, bet visdrīzāk arī vēl ātrāk, guļ tik dziļi manā zemapziņā, ka es nespēju līdz šim ar tām tikt galā. Manas bailes ar zemapziņas palīdzību atrada jaunu vizualizāciju – nevis trauks, bet pilna vanna ar ūdeni, un ūdens līst pāri vannai, ir arī peļķes uz grīdas. Ar šo ainu vakar gāju gulēt, jo nespēju saprast, kā lai es tieku no tik liela daudzuma ūdens vaļā. Vai slaucīt, vai sūknēt? Tās man nešķita iedarbīgas metodes, vardarbīgi. Šodien es ilgi gulēju, bet pēc tam ķēros pie zīmēšanas. Uzzīmēju savu baiļu ainu. Pēc tam domāju – man taču vajag uzzīmēt arī to, kā tās bailes pazūd. Zīmēju, zīmēju, un manā zīmējumā no zemapziņas nāca signāls, kas ļāva izzīmēt no peļķēm un no vannas tādus kā pavedienus uz debesīm. Es sev uzdevu jautājumu, bet ko tas nozīmē? Un iekšēja balss man atbildēja – ūdens taču mēdz iztvaikot! Tad es lūdzu savām bailēm, lai tās, lūdzu, lūdzu, iztvaiko, mēs jau 26 gadus esam pavadījušas kopā, un nu laiks ir šķirties; pateicos tām pār mācību un lūdzu, lūdzu iztvaikot. Man iztēlē gribējās iet pa siltu, sausu grīdu, kur nav peļķu, un man šķiet, ka peļķes nu vairs nerādās, bet vanna vēl diemžēl nav tukša. Tāpēc man ir jālūdz bailēm iztvaikot, jo, iztvaikojot bailēm, rodas ūdens pilieni, tvaiko, uzspīd saule, un rezultātā rodas VARAVĪKSNE! Rodas tā varavīksne, ko redzēju sapnī. Un man uz to jātiecas. Bet tās bailes ir tiiiiiiik dziļas, tik dziļas, ka man nāksies ilgu laiku tās izzīmēt, izspēlēt, izlūgties iztvaikot…..
Paldies Tev par visu! Lai Tev izdodas visā, ko turpini, ko esi iesākusi un iecerējusi!
Sirdsapziņas skola aicina pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājus piedalīties pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmā “PIRMSSKOLAS VADĪTĀJU STRATĒĢISKĀS DOMĀŠANAS ATTĪSTĪBA” attālināti, 29.01.2025 Programmas mērķis: Attīstīt pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) vadītāju stratēģiskās domāšanas kompetenci. Mērķa grupa: PII vadītāji un to vietnieki. Lasīt vairāk …
Sirdsapziņas skola aicina pirmsskolas izglītības iestāžu personālu piedalīties pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmā “CILVĒCISKĀS VĒRTĪBAS PIRMSSKOLĀ” attālināti Programmas mērķis: Attīstīt pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) personāla kompetences cilvēciskajās vērtībās un cilvēciskajās īpašībās. Mērķa grupa: PII personāls. Programmas saturs: Vispārcilvēciskās Lasīt vairāk …