Kā atgūt aizrautību mācīties augstskolā? 12.11.2015
Elīna jautā: Griežos pie jums ar jautājumu un pārdomām. Mācos augstskolā, bet ir zudusi sākotnējā aizrautība. Darbi tiek veikti atzīmes dēļ. Sākotnēji man tā nebija. Bija aizrautība. Vai jūs varētu dot kādu padomu palīdzēt atgriezt aizrautību?
Elvita Rudzāte atbild: Ja mēs kaut ko darām, tad to darīt mūs vada kaut kāds motīvs. Ja cilvēks iestājas augstskolā, tad viņam arī ir kāds motīvs mācīties. Vispirms sev ir godīgi jāatzīst – kāpēc es vēlos mācīties augstskolā? Vai es vēlos apgūt profesiju un strādāt jomā, kas mani interesē? Vai mans galvenais motīvs ir pēc profesijas apguves strādāt labi atalgotā darbā? Vai es iestājos augstskolā, lai vienkārši labāk saprastu ko darīt tālāk, jauki kopā pavadīt laiku ar citiem studentiem jeb izbaudīt studentu dzīvi? Vai man ar augstskolas diplomu ir jāapliecina tuviniekiem un draugiem, ka esmu gudrs? Vai man vienkārši ir nepieciešams augstākās izglītības papīrs, lai atrastu jebkādu darbu? Motīvi var būt ļoti dažādi, un tāpēc arī attieksme pret mācībām ir dažāda.
Šobrīd sabiedrībā daudz tiek diskutēts par esošo izglītības sistēmu, kā mainīt pasniedzēju atalgojuma sistēmu. Es piekrītu, ka izglītības sistēmai kopumā nepieciešams piešķirt naudu vairāk nekā līdz šim, un, ka labiem pasniedzējiem ir jāsaņem cienīgs atalgojums. Bet es nepiekrītu, ka esošā izglītības sistēma ir kvalitatīva un efektīva. Šeit es nevainoju pasniedzējus, pati sistēma ir slima, un pasniedzēju atalgojuma celšana, diemžēl, neuzlabos izglītības kvalitāti.
Esošā izglītības sistēma vērš cilvēka uzmanību uz ārējo pasauli. Patiesa izglītība ir tāda, kas attīsta mīlestību un liek labi izturēties pret citiem. Patiesa izglītība ir tāda, kas attīsta tikumību, labu intelektu, dievbijību, pienākuma apziņu un disciplīnu. Mūsdienu izglītība attīsta tikai prātu, bet ne tikumus.
Efektīvai un kvalitatīvai izglītībai ir trīs aspekti:
1) tā attiecas uz zināšanām par ārējo pasauli, t.i., laicīgās un zinātniskās informācijas uzkrāšana;
2) cilvēka pārveidošana, t.i., rakstura audzināšana;
3) paša cilvēka iepazīšana, un pats labākais iepazīšanas objekts – tas ir pats Cilvēks!
Apskatot šos trīs aspektus, es domāju, ka jūs piekritīsiet, ka kaut kas tiek mācīts pirmajā aspektā, bet ļoti maz vai nemaz otrajā un trešajā aspektā.
Arī zināšanas, kuras tiek sniegtas par ārējo pasauli ir tik teorētiskas, ka bieži izglītojamie un pat pasniedzēji neprot šīs zināšanas pielietot praksē. Zināšanas, kas nav praktiski izmantojamas, ir bezvērtīgas. Tā arī ir galvenā izglītības sistēmas problēma, ka viņa ir kļuvusi ļoti teorētiska, ka tā nav pietuvināta praksei.
Lai skolās un augstskolās bērniem un jauniešiem būtu interesanti mācīties, izglītības programmas ir jāpārveido uz praktisko iemaņu apgūšanu. Tas nav viegli, bet tam būtu jābūt izglītības sistēmas pārveidošanas mērķim, neaizmirstot par izglītības otro un trešo aspektu, kuru uzdevums ir attīstīt dzīves gudru un tikumīgu sabiedrību. Ja izglītības sistēma turpinās koncentrēties tikai uz pirmo aspektu (ārējo pasauli), tad tas ir tikai laika jautājums, kad viņa sabruks pilnībā. Tomēr tā ir laba iespēja visiem tiem, kas saprot par ko es runāju un var jau laicīgi sākt likt pamatus pavisam jaunai pieejai bērnu un jauniešu izglītošanā.
Kā Elīnai atgūt aizrautību mācībās augstskolā? Iesaku viņai pašai sākt meklēt iegūto teorētisko zināšanu pielietošanas iespējas praksē. Katru reizi, kad dzird no pasniedzējiem kādu tēmu, jautāt pasniedzējiem un pašai domāt, kā to var pielietot praksē? Ja tas tiek mācīts, tad ir jābūt kādai iespējai to pielietot praksē. Ja tādas iespējas nav, tad vismaz ir jāredz saistība ar nākamo tēmu, kur šīs zināšanas būs nepieciešamas.
Kad es sāku iet garīgās attīstības ceļu un sāku apgūt Dievišķos Dzīves likumus, tad es uzreiz domāju kā šie likumi darbojas ikdienas dzīvē, piemēram, organizācijas vadībā, jo tas ir lauciņš, kurā es darbojos profesionāli. Kad es ieraudzīju tiešu saistību, tad man kļuva arvien interesantāk iet garīgās attīstības ceļu līdz nonācu līdz tādai dzīves izpratnei, ka manas vērtības būtiski mainījās. Šī attīstība nebūtu bijusi iespējama, ja es nebūtu sākusi savas zināšanas pielietot praksē.
Atcerieties, ka zināšanas nav gudrība. Gudrība ir tad, ja mēs gūtās zināšanas protam pielietot praksē.