Linda jautā: Paldies par Jūsu ieguldījumu daudzu cilvēku garīgajās atklāsmēs! Bieži esmu domājusi par šo tēmu, tāpēc vēlējos uzrakstīt, ir interesants Jūsu skatījums. Esmu novērojusi, ka ir cilvēki, kuri jau diezgan agri apjauš “savu vietu” dzīvē, t.i., saprot, ar ko vēlas nodarboties profesionāli, saprot un atrod tos vaļaspriekus, kas aizrauj un ko mīl, kā arī diezgan konkrēti apjauš savus dzīves mērķus..var teikt, ka saprot tās lietas, kur vēlas “iet līdz galam”. Bet ir cilvēki, kuri ilgi cenšas saprast sevi un meklē sevi, bet ar grūtībām beidzot saprot vai bieži šīs dzīves laikā nemaz nesaprot, kurās jomās vēlas “iet līdz galam” – ne saistībā ar partnerattiecībām, ne profesionāli.
Kādreiz vairāk par to aizdomājos saistībā ar profesionālo jomu, jo piederu pie otrās grupas, t.i., mani interesē diezgan daudzas jomas un sevi arī varu iedomāties dažādos darbos, bet nevienā jomā nav sajūtas, ka jā, šī ir tā joma, kurā vēlos attīstīties un “iet līdz galam”. Tagad saprotu, ka diemžēl arī attiecībās man ir tieši tāpat..esmu viena jau pietiekoši ilgu laiku un esmu tajā vecumā, kad bioloğiskais pulkstenis bērnu radīšanai sāk pukstēt arvien uzmācīgāk. Saprotu, ka visās iepriekšējās attiecībās nebija sajūta – jā, šīs nu ir īstās un ar šo cilvēku vēlos iet pa dzīvi. Līdz ar to prātā ir dažādi jautājumi – varbūt neesmu satikusi savu Īsto cilvēku pagaidām, bet iespējams tādu nemaz nav un tas ir izdomājums, varbūt man nemaz tāda sievietes un mātes laime nav paredzēta šajā dzīvē.. Ļoti gribētos beidzot saprast, kāpēc ir tā, ka citi diezgan spilgti apjauš “savu vietu” un atrod “īstos cilvēkus”, bet citi meklē sevi, meklē atbildes.. Vai tas ir saistīts ar mācībām, kas katram dzīvē jāapgūst vai tomēr iespējas vienlīdzīgas ir visiem, tikai varbūt savu dzīves ceļu sabojājam ar nepareizām domām un lēmumiem… Kā tikt skaidrībā un kā atrast
patieso dzīves piepildījumu? Mēğināju īsāk izklāstīt savas pārdomas, ceru, ka varēs saprast īsto vēstījumu, ko biju domājusi.
Elvita Rudzāte atbild: Svarīgākais, kas Lindai ir jāsaprot, ka nav tādu Īsto un neīsto cilvēku, nav tādu īsto un neīsto nodarbošanos utt. Viss, kas dzīvē notiek ir cilvēkam nepieciešams. Ikvienas attiecības veidojas tāpēc, lai kaut ko cilvēkam mācītu, visbiežāk mīlēt bez nosacījumiem. Tiem, kuri neprot mīlēt bez nosacījumiem, tie meklē savu Īsto un nekādi nevar saprast, kāpēc viņi nevar to atrast? Tāpēc, ka neprot mīlēt bez nosacījumiem, tāpēc, ka brāķē to partneri, kuru Dievs ir devis, lai labāk attīstītos garā.
Tieši tas pats attiecas uz darbu, profesijas izvēli. Jāļaujas ir tam kā Dievs ved pa dzīvi. Ja Dievs ved pa dažādām darba vietām, liek apgūt dažādas profesijas, tas nozīmē, ka pildot savu dzīves misiju, šīs zināšanas un pieredze būs nepieciešama. Svarīgi ir visās darba vietās savu darbu darīt ar mīlestību, tad Dieva uzdevums būs izpildīts.
Arī es savu dzīves misiju sāku apjaust tikai pēc 40 gadu vecuma, bet mani vēl joprojām pārsteidz Dievs ar jauniem uzdevumiem, un es vēl tagad nevaru teikt, ka pilnībā apjaušu savu Dievišķo misiju. Es ļoti labi saprotu virzienu, kurā Dievs mani ved, es tam nepretojos, es ļaujos, bet kā jau teicu, uzdevumi tikai nāk klāt, kļūst arvien svarīgāki un sarežģītāki. Dievs visādos veidos mani pārbauda, es ļaujos arī šīm pārbaudēm un varu no pieredzes teikt, ka dzīvot ir patiešām ļoti interesanti. Ļaujieties Dievam, nepretojieties tām iespējām, kuras dzīve jums piedāvās, dzīvojiet saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, mācīties izprast dzīvi, ejiet apzinātu garīgās attīstības ceļu, tad lēnām jūs nonāksiet tur, kur jums ir jābūt uz to brīdi, bet tas nenozīmē, ka uz visiem laikiem…
sending...
