Kā attiekties pret nodokļu reformu? 09.03.2019

Sanita jautā: Kā no garīgā viedokļa attiekties pret izveidoto nodokļu reformu Latvijā un tās radītajām sekām, kas šobrīd atklājušās daudziem Latvijas iedzīvotājiem, saņemot nodokļu parādu? Man šī situācija šķiet absurdi netaisnīga no valdības puses, jo šķiet, ir izdomāts “ labs jauninājums”, lai iedzīvotājiem palīdzētu, taču rezultātā
liela daļa no tā cieš. Likums ir pieņemts pirms gada, bet es domāju, liela iedzīvotāju daļa par to uzzināja tikai tagad (vai vismaz iedziļinājās). Manuprāt par šāda mēroga izmaiņām valdībai bija jāveic ļoti plašs skaidrojošs darbs, kas tas ir un kā iedzīvotājiem rīkoties. Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa iedzīvotāju ( ieskaitot visas sociālās grupas) nezin, kā tiek aprēķināti nodokļi vai darba alga un līdz ar to neseko līdz, cik un kādi nodokļi tiek maksāti. Vai šādā situācijā ir pareizi vai nepareizi pilnībā paļauties uz grāmatvežiem, kas veic nodokļu aprēķinu un veic to samaksu? Vai tā skaitās atbildības nomešana un katram tomēr ir jāseko līdz, kas notiek ar personīgām valstiskām saistībām? Es nespēju iedomāties, kā, piemēram, pensionāri, kas neprot darboties ar internetu var sekot līdz saviem nodokļiem vai ielikt atbilstošus “ ķeksīšus” savā Eds sistēmā…

Kāda mācība ir katram no mums un kādēļ notiek šāda situācija? Vai tas ir mēģinājums satracināt valsti? Mans viedoklis ir, ka no valdības puses netika padomāts par sekām, kādas šobrīd ir radušās, un sekas “jāstrebj” iedzīvotājiem.

Elvita Rudzāte atbild: Nav iespējams veikt pārmaiņas, nepieļaujot nevienu kļūdu. Nav iespējams visu paredzēt un novērst visas problēmas priekšlaicīgi. Arī risku izvērtēšana tam nepalīdz, tā palīdz tikai minimizēt riskus. Īpaši to redz pedagogi, kas strādā ar bērniem. Bērni spēj izdomāt kaut ko tādu, ka tu pat iedomāties nevarēji, ka viņš tā var izdomāt. Tas, protams, ir labi, ka bērni ir tik inovatīvi domājoši, bet jārēķinās, ka ir brīži, kad bērni izdomā kaut ko negatīvu vai paši nokļūst nelaimē, jo ir izdomājuši kaut ko pamēģināt jaunu, kas rada viņam veselības problēmas. Tāpat var tikai apbrīnot par izdomu nodokļu izkrāpējus. Viņiem ir ļoti labi attīstīts prāts, bet morāle ir ļoti zemā līmenī.

Tas pats attiecas uz visa veida pārmaiņām – jārēķinās ar neveiksmēm. Tomēr katrā neveiksmē ir savs labums. Piemēram, neveiksmīgā e-veselības sistēma liek speciālistiem domāt kā radīt jaunu un efektīvu e-veselības sistēmu vai pilnveidot esošo e-veselības sistēmu. Ja nebūtu neveiksmīgās pieredzes, tad neviens nezinātu, kam īpaši jāpievērš uzmanība.

Ne velti pastāv teiciens: ‘Nekļūdās tikai tas, kurš nekā nedara.” Pareizāk ir pieļaut kļūdas un no tām mācīties, nekā dzīvot stagnācijā, jo attīstība notiek tikai tad, ja ir kustība, bet pārmaiņas vienmēr ir kustība.

Attiecībā uz nodokļu sistēmu ir tas pats. Visi zināja, ka nodokļu reformas stiprās un vājās puses atklāsies pēc pirmā gada. Tagad tas brīdis ir pienācis un laiks labot kļūdas.

Šajā situācijā nevajag vainot valdību un ierēdņus, kas mēģināja kaut ko darīt, lai sabiedrībai kopumā būtu labāk. Viņi meklēja risinājumus un tikai par to viņiem ir jāsaka paldies. Tagad svarīgi ir izprast, kā veikt izmaiņas nodokļu uzskaites sistēmā, lai iedzīvotāji savlaicīgi zinātu, ka viņiem sāk veidoties parāds. Tas būs grūts uzdevums jeb “cietais riekstiņš” ierēdņiem, bet ar atjautību ir iespējams atrisināt visas problēmas.

Piemēram, es vēl nezinu vai esmu parādā valstij vai nē, jo man nav bijis laika iedziļināties šajā jautājumā, bet es zinu, ja izrādīsies, ka būšu parādā un es uzreiz nevarēšu parādu nomaksāt, es lūgšu VID parādu sadalīt pa mēnešiem. Es tomēr ticu, ka VID būs pretimnākošs, jo viņi taču nav iedzīvotāju ienaidnieki. Es ar pazemību pieņemu situācijas un tāpēc tās manī nerada negatīvas emocijas un aizvainojumus, bet visi tie, kas šajā situācijā “vārās” neprot būt iecietīgi. Viņi vēlas, lai viss uzreiz notiek pareizi, bet ja viņiem pašiem kaut kas nenotiek pareizi, tad dzen sevi zemē, radot sev nopietnas veselības problēmas.

Tātad galvenā mācība, kas cilvēkiem šajā laikā un konkrētajā situācijā ir jāizprot, tā ir IECIETĪBA PRET PROBLĒMĀM UN KĻŪDĀM. Pateicoties sociālajiem tīkliem, sabiedrība ir kļuvusi ļoti neiecietīga. Visi sūdzas par visu iespējamo un neiespējamo. Ķengāšanās internetā un sūdzību skaits publiskā sektora iestādēm pieaug, kas liecina, ka sabiedrība kopumā paliek arvien prasīgāka un neapmierinātāka, kas savukārt norāda, ka sabiedrības apziņas līmenis ir zems. Tāpēc pats svarīgākais šajā laikā ir darīt visu, lai celtu sabiedrības apziņas līmeni, bet tieši šajā jautājumā nekas netiek darīts no valdības puses, jo sabiedrība tam ļoti pretojas. Spilgts piemērs bija sabiedrības uzbrukums bijušā mācītāja Rubeņa vadītajām nodarbībām valsts pārvaldes augstākajām amatpersonām.

Otra mācība, kas jāizprot tiem, kas “vārās par nodokļu sistēmu” ir VAINAS IZJŪTAS klātesamība. Citu apvaino tikai tas, kurā pašā ir liela vainas izjūta. Cilvēki, kas uzbrūk citiem par to pieļautām kļūdām, paši jūtas vainīgi un viņu vainas izjūta ir pārsniegusi kritisko robežu, tāpēc viņi uzbrūk citiem.

Vislabāk neiecietīgos ārstē situācijas, kad viņi nonāk tajā vietā, ko pirms tam ir kritizējuši. Šādu pieredzi iegūst politiķi, kas ar lieliem lozungiem pārliecina sabiedrību pirmsvēlēšanu laikā, bet kad viņiem dod iespēju situāciju mainīt uz labo pusi, tad viņi redz problēmas ar kurām jāsaskaras un viņu retorika mainās.

Nākamā mācība ir PRASĪGUMS un VĒLMES, kas norāda, ka visam ir jānotiek tieši tā kā es to gribu. Naivi ir tie cilvēki, kas domā, ka dzīvē viss notiek tā kā viņi to grib. Kaut kādu laiku Dievs var dod cilvēkam tādu iespēju, radot viņā sajūtu, ka viņš “diriģē dzīvi”, bet patiesībā “dzīves diriģents” ir Dievs. Tāpēc ir tik svarīgi attīstīt PAZEMĪBU visu situāciju priekšā. Tā ir vēl viena neapgūtā sabiedrības mācība.