Inga jautā: Man ir 45. Diagnoze – hipoterioze. Šobrīd – vasaras vidū smaga saaukstēšanās. Un skaidra apziņa – esmu nogurusi. Nogurusi rakties sevī, meklēt sen un nesen izdarītās “nepareizības”, esmu vienkārši pagurusi. Es saprotu, kas ir jāizdara – man ir jāaiziet no darba, jo tas ir iemesls ļoti daudzām lietām, taču šo saslimšanu, noguruma dēļ manī pietrūkst ticības tam, ka, ja to izdarīšu, dzīve, Dievs – var saukt, kā katrs vēlas, piedāvās jaunas
iespējas. Es saprotu, ka šobrīd žēlojos, bet es neesmu cilvēks, kas gaida, ka Kāds pienesīs uz paplātes veselību un jaunas iespējas – man šobrīd ir vajadzīgs padoms atspērienam, grūdienam ticēt.
Elvita Rudzāte atbild: Neesmu pārliecināta, ka darba pamešana atrisinās problēmu, jo darbā mēs sastopamies ar dzīves skolotājiem. Ja mācība nav saprasta, tad nākamajā darba vietā neapgūtā mācība atkal par sevi liks manīt, iespējams citā veidā.
Nevienam nevar iedot ticību. Ingai ir jāizdara izvēle – iet ciešanu ceļu vai sākt mācīties. Ticība aug pakāpeniski, jo labāk cilvēks izprot dzīvi, jo spēcīgāka ticība. Tā nav akla ticība, kas vienkārši tic, nesaprotot kam tic. Akla ticība ir bīstama. Teroristi izmanto tieši aklas ticības ieroci, pārliecinot mazāk izglītotus ļaudis veikt pašnāvību, lai it kā īstenotu Dieva plānu. Ja cilvēks būtu izpratis dzīvi, zinātu par Smalko plānu, Augstākajiem spēkiem, astrālām būtnēm, kāpēc dzīvē notiek dažādas nebūšanas un kas ir Mīlestība, un šādu zinošu cilvēku būtu pēc iespējas vairāk (vismaz 10% pasaules iedzīvotāju), tad terorakti un karš nebūtu iespējams.
Cilvēka ķermenis ir cilvēka vislabākais draugs, kas runā ar cilvēku ķermeņa valodā, t.i., caur pašsajūtu. Ja tev ir veselības problēmas, tas nozīmē, ka ķermenis kaut ko tev saka. Ja esi gatavs mācīties un izprast savu nepareizo domāšanu un pieļautās kļūdas, tad ķermenis runā arvien vairāk, reaģējot pat uz pavisam niecīgiem sīkumiem.
Inga raksta, ka ir nogurusi no sevis izzināšanas. Tas nozīmē, ka nekas nav saprasts, aktivizēta tikai vainas izjūta, no kuras ir jāatbrīvojas. Cilvēkiem, kuri no visa ir paguruši, es iesaku vienkārši pasēdēt svētvietā, dabā vai baznīcā, un ļauties, lai trakais prāts nomierinās. Kad prāts ir mierīgs, tad arī cilvēks pats nonāk pie atklāsmes, ko darīt tālāk.