Kā augt garā? 25.01.2019

Sieviete jautā: Liels paldies par darbu ko Jūs darāt. Esmu uzsākusi savu attīstības ceļu, bija lielas problēmas ar laulību, bet pārkāpjot pāri bailēm un lūdzoties, esam atraduši ceļu atpakaļ vienam pie otra.,piedoti aizvainojumi un
dusmas, un šī mana mācība par mīlestību bez nosacījumiem (es vismaz tā domāju) saprotu cik īstenībā man ir paveicies ar vīru, kāds man ir dots.

Arī bērns slimoja iepriekš gandrīz nepārtraukti ar iesnām, noteikti mana aizvainojuma dēļ. Esmu palaidusi prom visus dzīvē sakrātos aizvainojumus, piedevusi citiem un sev. Bet kaut kur esmu iesprūdusi, man šajā periodā nomoka kuņģa dedzināšana un vēdera spazmas, un protams manas muguras sāpes, to es, protams, saprotu, ka tas ir no tā, ka es nestrādāju, ka gribētu palīdzēt vīram uzturēt ģimeni, bet es nevaru, jo bija jādzīvo mājās ar bērnu, kurš slimo, nu katrā ziņā tas saistās ar finansēm. Kas tieši man jāmācas, ja bērns izdara kaut ko nepareizi un tas mani aizkaitina, tas nav bieži, bet ko es nesaprotu, pašai kauns, tas taču tikai mazs bērns, un kāpēc es tik stulbi reaģēju. Es visu laiku analizēju savu dzīvi un gribu iemācīties augt garā, tāda sajūta ka neizprotu savas mācībstundas.

Elvita Rudzāte atbild: Nav iespējams uzreiz apgūt visas mācībstundas. Tas dzīvē notiek pakāpeniski. Sieviete vaino sevi par savu neprasmi, tāpēc arī viņai ir problēmas ar kuņģi, kur ir uzkrājusies milzīga vainas izjūta.

Neviens nav tik prasmīgs kā viņš pats to vēlētos, un attīstībā tas ir tikai normāli, ka sastopies ar grūtībām, kuras uzreiz nezini kā pārvarēt. Ja dzīvē viss būtu viegli un vienkārši, tad dzīve būtu ļoti garlaicīga. Bet tieši tāpēc, ka dzīvē mēs sastopamies ar dažādām dzīves grūtībām, mums ir iespēja augt garā.

Sieviete raksta, ka viņa vēlas augt garā. Tas ir brīnišķīgi un nevajag baidīties saskarties ar dzīves grūtībām, bet tās pieņemt kā iespēju, lai augtu garā. Nevajag sevi vainot, ja kaut kas neizdodas, ja nākas pieļaut kļūdu, jo arī tas ir nepieciešams garīgajā izaugsmē – prast harmoniski pieņemt neveiksmes, nevainojot sevi un citus.

Ģimenes attiecībās galvenais ir mīlestības jūtas. Ja starp vecākiem ir mīlestība, tad bērni ir veseli. Sievietei ir laiks, kad vairāk jāvelta sevi ģimenei, bet arī šajā laika posmā notiek garīgā izaugsme, jo ģimenē ir pietiekami daudz grūtību, kuru jāpārvar. Arī materiāla rakstura problēmas ir nepieciešams piedzīvot, jo tās ir kā pārbaudījums savstarpējai mīlestībai. Ja sieviete sāk vainot vīrieti neprasmē nopelnīt, tad viņa neko nav mācījusies. Vīrietis gūst spēku no sievietes mīlestības. Ja vīrietis jūtas mīlēts, viņš ir gatavs kalnus gāzt un meklēt iespējas, lai materiāli nodrošinātu ģimeni. Ja sieviete spēj palīdzēt ar savu darbu, tas ir brīnišķīgi, jo mūsdienās ne visās ģimenēs vīrieši spēj strādāt tādu darbu, lai sieva varētu nestrādāt un veikt tikai mājas soli. Pie tam sieviete, kas veic tikai mājas soli vīrietim kādā brīdī var šķist neinteresanta, jo viņš vēlas arī līdzvērtīgu sarunas biedru. Tāpēc mūsdienu sievietei ir grūtāks uzdevums nekā tas bija agrāko laiku sievietēm – viņai ir jābūt mīļai, izdarīgai, stiprai un gudrai.

Sievietei vēdera spazmas norāda, ka kaut kādi plāni īstenojas “kūleņojot”. Katra spazma norāda uz to, ka tajā brīdī plāna īstenošanā ir kāda problēma, bet tomēr tā tiek pārvarēta. Nelaime tikai tā, ka sieviete tanī brīdi, kad piedzīvo grūtības, nevis koncentrējas uz to pārvarēšanu, bet sāk sevi vainot, tāpēc arī piedzīvo kuņģa dedzināšanu. Muguras sāpes jau pašas par sevi norāda uz bailēm no ekonomiska rakstura problēmām un savas gribas neīstenošanos, bet tas tikai liecina, ka cilvēks paļaujas tikai uz saviem spēkiem, nav paļaušanās uz Dievu. Par to arī liecina sievietes dusmas uz bērnu, kas kaut ko izdara ne tā kā māte to vēlētos. Sievietei ir jāmācās pieņemt bērna brīvo gribu, jo viņa vēlas tikai, lai viss notiek saskaņā ar viņas gribu (iespējams tas attiecas arī uz attiecībām ar vīru). Bet ejot garīgās attīstības ceļu kaut kādā brīdī tev nāksies atteikties no savas gribas un pildīt tikai Dieva gribu. Tieši tāpēc, ka nespēj pieņemt citu brīvo gribu, tu vēl neesi gatavs atteikties arī no savas brīvās gribas.

Cilvēks, kas tic Dievam un uz To paļaujas, atsakoties no savas gribas, ir brīvs no jebkādām bailēm. Ne velti Lielie Skolotāji māca – kāpēc baidīties, ja Dievs stāv aiz muguras? Nelaime tā, ka mūsdienās ir rets cilvēks, kas tic, ka Dievs stāv aiz muguras. Tāpēc tik svarīgi apgūt Dievišķo zinātni jeb Gaismas Skolotāju doto Mācību. Nav tik svarīgi kādu ceļu izvēlies savai garīgajai izaugsmei – kristietību, budismu, Dzīvo Ētiku vai Gudrības Vārdu vai kādu citu Mācību, kas ir dota no Lielajiem Skolotājiem, lai cilvēce kļūtu labāka. Svarīgi ir mācīties izprast dzīvi un atgriezties ticībā pie Dieva.

Tāpēc mans galvenais ieteikums sievietei ir nevis šaustīt sevi par nesaprasto, bet vienkārši priecāties par saprasto un iet uz priekšu. Kur ir pateicība par to, kas tev ir dots, tur ir mīlestība. Kur ir bailes un dusmas, tur ir nesaskaņas un problēmas. Ja Dievs redzēs, ka sieviete cenšas, tad Viņš noteikti sniegs Savu atbalstošo Roku brīdī, kad tas būs nepieciešams. Bet ņemiet vērā, ka Augstākie Spēki palīdz pēdējā brīdī un tas ir tikai tāpēc, lai mēs cilvēki nesāktu gaidīt, lai Viņi visu izdara mūsu vietā.