Sanni jautā: Atsaucoties uz Margaritas rakstu par vīrieša nodevību…Ja pieņem, ka viņa piesaistījusi līdzīgu vīrieti, jo pašai augsts egoisms un iespējams arī kādu nodevusi…Kā dzīvē tas notiek, vai kā būtu jānotiek- izprast savas mācības?- Ja cilvēks tā īsti neapzinās, kurās situācijās pats tāds bijis, vai arī miglaini nojauš? Vienkārši piedodot, lūdzot piedošanu, nožēlojot un apzinoties savu rīcību nepareizumu? Un ja tas nāk līdz no iepriekšējām dzīvēm? Arī lūdzot piedošanu? Un ko darīt ar tām jūtām- varbūt tā ir tikai ilūzija, pieķeršanās, vēlme pēc mīlestības, jo pašā iekšēji tā pietrūkst?
Elvita Rudzāte atbild: Mācību cilvēks ir izpratis tad, ja viņš turpmāk šo kļūdu vairs neatkārto. Ja viņš kļūdu atkārto, tad izpratne sirdī nav notikusi.
Tā kā mēs kļūdas esam pieļāvuši iepriekšējās dzīvēs un par tām neatceramies humānu apsvērumu dēļ, tad pareizi ir lūgt piedošanu visiem tiem, kuri ir sāpināti iepriekšējo dzīvju laikā. Tāpat ir svarīgi šajā dzīvē ikvienu sliktu situāciju pieņemt ar pazemību, jo mēs zinām, ka eksistē Dievišķais Taisnīguma likums, kas nosaka, ka viss, kas ar tevi notiek, ir absolūti taisnīgi.
Kad cilvēks ir apzinājies savas rīcības nepareizumu, tad svarīgi nepareizo rīcību nožēlot, lūgt piedošanu tam, kam ar to nodarīji sāpes un piedod pašam sev savu kļūdu. Tomēr pats svarīgākais ir nekad vairs neatkārtot pieļauto kļūdu.
Patiess gadījums, es sniedzu palīdzību sievietei, kuru vīrs bija nodevis, uzsākot attiecības ar citu sievieti. Sieviete saprata iemeslus, kāpēc tā notika un atzina, ka pati šajā dzīvē ir nodevusi vairākus cilvēkus. Tad es sievietei jautāju, vai viņa tagad zina kā sāp brīdī, kad tevi nodod un vai viņa ir gatava apņemties nekad vairs mūžu mūžos cilvēkus nenodot? Sieviete atbildēja, ka tagad viņa esot gatava apņemties nevienu nenodot, jo bija sapratusi ne tikai savu mācību, bet arī nožēlojusi pagātnē pieļautās kļūdas.
Īsta mīlestība nepazūd. Īsta mīlestība dod cilvēkam brīvību – cilvēks var būt tālumā vai citā ģimenē, neviens nevar aizliegt tev šo cilvēku mīlēt ar Dievišķu mīlestību. Dievišķa mīlestība nepieprasa intīmo tuvību un kopdzīvi. Dievišķa mīlestība spēcina, jo mīlot citu tu pats sevi piepildi ar mīlestību. Cilvēku sasaista un rada ciešanas tikai pieķeršanās, kas nav īsta mīlestība. Pieķeršanās pieprasa, lai cilvēks ir tavā tuvumā un pieder tikai tev. Īsta mīlestība neko nepieprasa, jo tā pati ir pilnība.