Kā cilvēkam būtu jāsaprot, ja viņš nelūdz palīdzību, tomēr to saņem? 06.02.2019

Evija jautā: Būšu ļoti pateicīga, ja varēsiet pateikt, kā cilvēkam būtu jāsaprot, ja viņš nelūdz palīdzību, tomēr to saņem. Kā arī saņem ik palaikam dāvanas no zila gaisa? Kāpēc tā notiek? Kā piemēru varu minēt, visi lūdz, lai var paauklēt manu mazuli, kaut arī pati tieku ar prieku galā, tomēr abas vecmāmiņas nemitīgi nāk un palīdz, līdz ar to gribu, bet nevaru novērtēt šo palīdzību.

Vai arī otra situācija, ka saņem dāvanas. Viss jau būtu labi, bet man ir sajūta, ka tie devēji pēc tam sagaidīs palīdzību atpakaļ un es jūtos kā parādniece. Tāpēc nesaprotu, kā būtu jāattiecas pret šādām situācijām, jo es jūtu, ka cilvēks sagaida no manis attiecīgi ko pretī. Kā neaizvainot? Reizēm pat liekas, ka ir jāsaka paldies, teikšanas pēc, bet no otras
puses sajūta, ka ir smagums un pienākums to visu novērtēt tev gribot vai negribot. Runa un situācija iet par tuviem ģimenes locekļiem.

Elvita Rudzāte atbild: Mans Skolotājs Avatārs Šri Satja Sai Baba savā Mācībā runā par dāvanu nepieņemšanu. Ja es pareizi izpratu, tad runa iet par dāvanām, kuras dāvina citi cilvēki, jo tiklīdz tu pieņem dāvanu, tā tu kaut kādā mērā jūties parādā dāvanas devējam, kas kaut kādās situācijās var būt slikti. Arī Evija apraksta savas izjūtas pēc dāvanas saņemšanas. Cits piemērs, organizācijās pastāv tāda prakse, ka piegādātājs dāvina dāvanu klienta kolektīvam vai vadībai. Dāvanas saņēmējs, protams, ir iepriecināts, bet viņš var sajusties neērti brīdī, kad vēlēsies izvēlēties citu piegādātāju. Dāvana viņu sasaista, nedod brīvību. Tieši dāvināšanas prakse attīstīja pasaulē korupciju, kur ar dāvanām tika uzpirkti valsts ierēdņi. Kaut kādā brīdī ierēdnis nožēlo to, ka pieņēmis dāvanu un par labu dāvanas devējam pieņēmis kādu lēmumu, bet viņš vairs netiek ārā no šī tīkla, jo dāvanas devējs var sākt viņu šantažēt.

Draugu lokā var būt situācija, kad uz jubileju nes dāvanas, jo pie mums tā ir pieņemts. Piemēram, kāds draugs tev uzdāvina dzimšanas dienā dārgu dāvanu un šī dāvana tevi sasaista ar šo draugu. Varbūt pēc laika tu vairs nevēlēsies ar šo draugu turpināt attiecības, bet šī dāvana tev liks justies kā parādniekam.

Partnerattiecībās mēdz partneri viens otram dāvināt dāvanas. Piemēram, bagāts vīrietis draudzenei uzdāvina mašīnu. Sieviete pēc laika saprot, ka tomēr nevēlas veidot ģimeni ar vīrieti, bet viņa jūtas neērti pārtraukt attiecības, jo ir saņēmusi tik dārgu dāvanu. Ir sievietes, kuras speciāli izmanto savam labumam bagātus vīriešus, bet arī viņas cieš, jo kaut kādā brīdī vīrietis attopas, ka tiek izmantots, un sākas konfliktsituācijas.

Tuvinieku lokā situācija ir vienkāršāka, jo tuviniekiem vajadzētu sniegt atbalstu neatkarīgi no tā vai tev ir vai nav sniegta palīdzība no tuvinieka puses, to sauc par tuvākmīlestību.

Pavisam cita situācija ir tad, ja kāds vēlas tev pateikties par tavu sniegto palīdzību, jo enerģijas apmaiņai ir jānotiek. Ja tu nepieņem pateicību, tad dāvanas devējs jūtas slikti, bet vairāk tāpēc, ka iekšēji jūt, ka enerģijas apmaiņa nav notikusi. Tu nedrīksti pieprasīt dāvanu par savu sniegto palīdzību, bet palīdzības saņēmējam ir pienākums saņemto palīdzību kaut kādā veidā atdarīt, kaut vai tikai ar vārdiem Paldies.

Ja tu pats esi nonācis grūtībās un tev ir nepieciešama palīdzība, tad nevajag atteikties no piedāvātās palīdzības. Šajā brīdī Dievs tev dāvā palīdzību caur cilvēka rokām. Ja palīdzības devējs būs nesavtīgs, tad viņš par sniegto palīdzību aizmirsīs tūlīt pēc palīdzības sniegšanas. Tomēr tev būs vēlēšanās atdarīt palīdzību kaut kādā veidā, jo arī tu sajutīsi enerģijas apmaiņas nepieciešamību. Sliktāk, ja palīdzības devējs to dara ar aprēķinu, tad gan vēlāk būs problēmas, jo viņš vēlēsies saņemt kaut ko atpakaļ. Tātad arī šādās situācijas dāvanu pieņemšana sasaista ar dāvanas devēju un tu vairs neesi brīvs cilvēks.

Sai Baba runā par nepieciešamību būt brīvam un nepieķeršanos, bet dāvanas šo brīvību atņem un sasaista ar dāvanas devēju. Piemēram, Ziemassvētki ir kļuvuši tik komerciāli svētki, ka tuvinieki apvainojas, ja tu neesi sarūpējis viņiem dāvanas. Laimīgas ir tās ģimenes, kuras vienojas, ka neviens dāvanas nepērk, bet vienkārši kopā jauki pavada laiku Ziemassvētku vakarā.

Evijas gadījumā viņai ir jāpriecājas, ka vecāsmātes tik ļoti vēlas palīdzēt, kā arī viņas pienākums būs palīdzēt vecāmmātēm tad, kad pienāks laiks. Pat, ja vecāsmātes nepalīdzētu, arī tajā gadījumā viņai būs jāpalīdz tuviniekiem, kad pienāks laiks. Ģimenē ir ļoti grūti nošķirt kurā brīdī tu esi devējs un kurā brīdī ņēmējs, jo notiek nepārtraukta savstarpēja mijiedarbība, un tas ir tikai pareizi. Tāpēc Evijas galvenā mācība ir priecāties par to, kas tev ir dots, jo neviens nezina, cik ilgi tev tas tiks dots. Parasti doto novērtē tikai tad, kad tas tiek atņemts. Tas pats attiecas uz dāvanām starp tuviniekiem, jo grūti nošķirt, kurā brīdī tā ir pateicība un krā brīdī vēlēšanās tuvinieku iepriecināt. Ja apdāvināšanās sāk traucēt, tad vienkārši tuvinieku lokā vajag kopīgi šo jautājumu izrunāt, lai  nerastos aizvainojumi, jo ne visi ir tik zinoši, ka saprot, kāpēc apdāvināšanās kādam var radīt arī sliktas izjūtas.