Kā Dievišķi izmantot romantisma, sapņotāja īpašības? 01.04.2022

Sintija jautā: Pirms es uzdodu kādu jautājumu, es vienmēr aplūkoju, vai jau nav uzdots kaut kas līdzīgs. Diemžēl neatrodu, tāpēc jau no jauna vēršos ar jautājumiem.

Kā Dievišķi izmantot romantisma, sapņotāja īpašības? Man šīs dotības ir dotas īpaši spēcīgas un gribu tās izpaust tikai labā ceļā. Pirmais ko saprotu pati, ka ir ar atvērtām acīm jāsapņo labas, patīkamas domas. Vizualizācijas dotības man palīdz lēnām iet cauri piedošanai, atsaukt dusmas un jauki ar viņām parunāties. Gribēju piebilst, ka tas bija ļoti noderīgs ieteikums, atsaukt dusmas un ar tām parunāties. Sarunas beigās es nonācu pie patīkama secināju !-  Vai, cik labi, ka dusmas arī ir bijušas, jo, tādā veidā kādā es izrādu dusmas, apkārtējiem raisa smieklus. Agrāk šī neprasme kārtīgi sadusmoties radīja pārdzīvojumus, bet tagad pat esmu pateicīga, ka viņas man ir tik humoristiskas.  Manuprāt, lielisks veids kā mainīt redzējumu uz dusmām, un ceru, ka kādam tāda pieeja arī noderēs.

Laiks doties  atpakaļ pie jautājuma, tātad, kā vēl varētu labā veidā izpaust romantismu, sapņošanu un vizualizācijas dotības?  Elvita jau sniedza ieteikumu, ko darīt ar radošām dotībām  un viņas atbilde man pavēra pilnīgi savādāku redzējumu ar kuru es  sāku novērtēt to kas man ir dots no Dieva, ka nav sliktāku vai labāku talantu, viss ir vajadzīgs, un viss ir brīnišķīgs, jo nāk no Dieva. Kā man vīrs teica, kāds no rīta līdz vakaram vīlē atslēgas,  kāds izdomāja zobu bakstāmos, plastmasas dakšiņas un tos joprojām ražo priekš cilvēkiem. Mīļie, viss ir vajadzīgs un katrs talants ir absolūti debešķīgs!

Sekojošais jautājums ir par romantiku. Hm…  romantiskums cilvēkos raisa patīkamas izjūtas, vajadzības sajūtas.  Nereti tie saistīts ar – Tu piederi man! Es tevi nevienam nedošu! Sanāk, ka šādas izjūtas pārkāpj Brīvās Gribas Likumu, un ne tikai, piedevām veicina ilūziju par to, kas ir mīlestības jūtas, ka tev kaut kas pieder.

Nereti romantiskās grāmatās un filmās ir krāpšana (kas atkal ir pret Dievišķo gribu). Ir vainīgo meklēšana (kas ir atkal stress, vainas izjūta ir pašā,  un patiesībā iekšēja agresija pret otru ). Kā tad sanāk, vai šādas romantiskās filmas un grāmatas, kuras ir tik ļoti iemīļotas starp cilvēkiem patiesībā nodara tiem pāri un aizved prom no Dieva? Sanāk, ka šādi materiāli cilvēka attīstībai labumu nedod un ir tikai bīstami- veido lielāku ilūziju.
Tātad, šādu materiālu veidošana ir iešana pret Dievu, jo palielina ilūziju par to kā nav? Sanāk, ka tas ir grēks? Vai šādus materiālus spēj izbaudīt tikai cilvēki ar zemu apziņas līmeni? Un tas viss attiecas arī uz drāmu filmām, grāmatām, kā arī fantāziju? Ja cilvēki dzīvotu pēc Dieva Gribas, tad šādi materiāli vispār nebūtu ? Vai tu lasi kādus stāstus? Kādas filmas tu skaties? Vai vispār ir iespējams radīt stāstu nepārkāpjot Dievišķos likumus ? Vienmēr stāstā ir vajadzīga kāda problēma, kāds kuram uzvelt vainu, cietējs,  kāds, kas spēlē slikto lomu- krāpj, zog, melo utt.

Elvita Rudzāte atbild: Stāstu, romānu un filmu radīšana var palīdzēt cilvēcei kļūt labākai, kā arī pretēji, var veicināt degradāciju. Viss atkarīgs no stāsta, romāna vai filmas radīšanas motīva. Piemēram, ļoti daudzas pasakas ir romantiskas, bet tās ir ļoti vērtīgas cilvēka garīgajai izaugsmei, jo pasakās ir ielikta liela dzīves gudrība, kas tiek nodota cilvēkiem nedaudz savādākā veidā kā ierasts. Rakstnieku, dzejnieku un režisoru darbs var būt ļoti vērtīgs cilvēcei, ja tas veicina cilvēces evolūciju, bet tas var arī kaitēt, ja tas veicina cilvēces degradāciju.

Piemēram, Sirdsapziņas skolā bērniem tika stāstīta un ar lellītēm rādīta pasaka par Zelta zivtiņu, kura apmierināja visas zvejnieka alkatīgās sievas vēlmes līdz viss tika atņemts un zvejnieka ģimene atkal kļuva nabadzīga. Viens no Sirdsapziņas skolas audzēkņiem, kas acīmredzot mājās bija dzirdējis sarunas par Krievijas un Ukrainas karu, uzdeva audzinātājai jautājumu: “Vai Putins ir tāds pats kā zvejnieka sieva, kas grib arvien vairāk un vairāk?” Kad audzinātāja apstiprināja bērna domu, tad bērns nonāca pie secinājuma: “Tādā gadījumā Putins izputēs tieši tāpat kā zvejnieka sieva!”

Mēs varam tikai priecāties, ka bērns tik labi ir uztvēris pasakas tekstu un pasaka ir paveikusi ļoti vērtīgu audzināšanas darbu. Tieši tāpat romantiski stāsti un filmas var paveikt audzinošu darbu, ja tie ir radīti ar tādu nolūku. Savukārt romantiskās filmas, kur pēc pirmā vai otrā randiņa notiek intīmās attiecības, gan ir absolūti nevērtīgas cilvēces attīstībai, jo sniedz nepareizu priekšstatu par īstu mīlestību. Tāpēc visu nedrīkst likt vienā katlā – visu apstiprinot vai noliedzot. Katrā gadījumā ir jābūt izšķirtspējai un jāpadomā, ko izlasītais stāsts vai noskatītā filma man ir devusi labu? Ja ir kaut ko devusi labu, tad par to ir jāpriecājas. Ja nav devusi labu, tad turpmāk ir jāizdara secinājumi, kam tērēt un kam netērēt laiku.

Ja sapņošanas rezultātā ir radīts kaut kas vērtīgs, kas cilvēcei palīdz kļūt labākai, tad tas noteikti ir saskaņā ar Dieva gribu. Ja sapņošanas rezultātā ir radīts kaut kas, kas cilvēci degradē, tad tas noteikti nav saskaņā ar Dieva gribu, bet ir saņēmis Dieva atļauju, lai pārbaudītu cilvēces spēju pretoties kārdinājumiem. Cilvēks nevar attīstīties, ja viņš nesastopas ar grūtībām un kārdinājumiem. Tikai tad, kad cilvēks pārvar grūtības vai atsakās no kārdinājuma, tikai tad cilvēks paceļas nākamajā attīstības pakāpē.

Piemēram, ja cilvēks noskatoties filmu nonāk pie secinājuma, ka partneri viens otram pieder, tad viņš nav izpratis svarīgu mācību, ka partneri viens otram nepieder. Tanī pašā laikā kāds cits cilvēks noskatoties to pašu filmu var nonākt pie secinājuma, ka partneri viens otram nepieder. Vai vainīga filma, ka divi dažādi cilvēki to ir uztvēruši atšķirīgi? Protams nē. Filma ir tikai tests, kas pārbauda, ko cilvēks ir vai nav sapratis. Tanī pat laikā ir filmas, kuru režisori tās ir radījuši ar mērķi degradēt cilvēci apzināti vai neapzināti kalpojot tumsas spēkiem. Viņi apzināti izvēlas “trikus” kā panākt, lai filmas skatītājs nonāktu materiālisma, alkatības un baudu tīklos, manipulējot ar skatītāju apziņu. Šīs filmas ir ļoti kaitīgas cilvēcei, bet arī šīs filmas tika radītas ar Dieva atļauju tikai tāpēc, lai pārbaudītu cilvēces izšķirtspēju un gudrību. Tiem, kam ir zems apziņas līmenis, visticamāk iekritīs filmas lamatās, bet izejot cauri ciešanām pienāks brīdis, kad viņi sapratīs savu pieļauto kļūtu un pacelsies nākamajā apziņas līmenī. Tāpēc dažkārt ir ļoti grūti pateikt, kas ir labi un kas ir slikti, jo viss ir relatīvi – katrā sliktajā ir arī savs labais, un katrā labajā ir arī sava daļa sliktais.

Piemēram, ja bērns tiek audzināts “siltumnīcas apstākļos” – tiek pasargāts no visa sliktā un dzīvo mīlestības vidē, tad nonākot reālajā dzīvē, viņš nepratīs pārvarēt grūtības un piedzīvos lielu vilšanos dzīvē ar vissmagākajām sekām. Ja bērns tika audzināts skaudros apstākļos, tad viņu dzīvē nekas nespēj nobiedēt, bet viņš nav iepazinis mīlestības vidi un tāpēc var kļūt cietsirdīgs. Tāpēc nav pareizi bērnus audzināt skaudros apstākļos vai “siltumnīcas apstākļos”. Buda atklāja cilvēcei svarīgu gudrību par zelta vidusceļu. Tāpēc labi, ja bērni iepazīst gan grūtības un mācās tās pārvarēt, gan piedzīvo mīlestības vidi.

Tieši tas pats attiecas uz visām citām jomām. Ja cilvēks vēlas dzīvot, baudot tikai skaisto, tad viņš nonāk ilūzijas tīklos, kas ir kaitīgi cilvēka garīgajai izaugsmei.

Kā Dievišķi izmantot romantisma, sapņotāja īpašības? Radi kaut ko, kas veicina cilvēces apziņas paplašināšanos.