Sintija jautā: Valdoņu Rozārijā ir teikts: ”Likums ir tāds, ka mums ir jāatsakās no vēlēšanās izpaust sevi, savu ego mūsu dzīvē, mums ir jāizdara viss, kas no mums atkarīgs, lai dotu iespēju Dievam izpaust Sevi caur mums. ”
Vai varētu sniegt kādu piemēru, lai varētu uztvert domu? Kā varu zināt, kad Dievs izpaužas caur mani?
Elvita Rudzāte atbild: Apskatīsim piemēru par mākslinieku. Mākslinieks rada mākslas darbu. Ja mākslas darba radīšanas laikā mākslinieks ļaujas radošajam lidojumam, neuzskatot, ka viņš pats rada mākslas darbu, bet ļauj to Dievam darīt caur viņu, tad mākslinieks radīto mākslas darbu neuzskata par savējo un ar to nelepojas, jo zina, ka mākslas darbu radīja Dievs caur viņu. Mākslinieks priecājas par rezultātu, bet neuzskata to par savu nopelnu.
Ja mākslinieks rada mākslas darbu, lai apmierinātu savu ego, celtu pašapziņu, lepotos ar saviem sasniegumiem, tad viņam ir vēlēšanās izpaust sevi, savu ego savā dzīvē. Respektīvi, mākslinieks radīto mākslas darbu uzskata par savējo.
Varu padalīties pieredzē par manis uzrakstītajām pasakām, kuras nesen publicēju Domātājs.lv. Es šīs pasakas uzrakstīju daudzus gadus atpakaļ. Pirms publicēšanas atkal izlasīju pasakas un lasīju pasakas kā man nezināmas, jo biju aizmirsusi pasaku saturu. Izlasot nodomāju, cik labi pateikts, es taču pati nevarēju tik labi pateikt, jo man nav rakstnieces talanta, kā nekā skolā sacerējumos man bija tikai apmierinoša atzīme. Es skaidri apzinājos, ka pasaku rakstīšanas laikā caur mani runāja Dievs, jo tikai Viņš var palīdzēt rakstīt cilvēkam, kuram sacerējumu rakstīšana nekad nav padevusies.
Kā varu zināt, kad Dievs izpaužas caur mani? Ja es kaut ko daru Dievam un sasniegto rezultātu neuzskatu par savu nopelnu, tad es zinu, ka rezultātu man palīdzēja sasniegt Dievs, jo tāda bija Viņa griba. Manī vairs nav vēlēšanās kādam kaut ko pierādīt, man nav nepieciešama atzinība, novērtēšana, pašapliecināšanās un es nelepojos ar sasniegto. Man ir prieks par to, kas izdevies, un katru neveiksmi es uztveru kā jaunu Dieva doto iespēju, jo es zinu, ka Dievs vada manu dzīvi un caur neveiksmēm liek man paplašināt domāšanu un kļūt arvien atjautīgākai. Es varu darboties kā ēna, jo zinu, to ko neredz un nenovērtē cilvēki, to redz un novērtē Dievs. Pats svarīgākais ir atcerēties, ka viss, kas tavā dzīvē notiek, ir tikai tavas attiecības ar Dievu. Tad, kad es to sapratu, man kļuva ļoti viegli kalpot un strādāt Dievam, ļaujot Dievam izpaust daļu no Sevis caur mani.