Kā dzīvot kopā ar vīru, kas ir tumsas spēku ietekmē? 07.09.2024

Sieviete jautā: Kā pareizi rīkoties šajā situācijā? Vīrs ir neticīgs, un arī neko neuzspiežu, katram ir  savs laiks, lai atnāktu pie Dieva. Taču vienu dienu viņam radās interese par Dievu, pamēģināt kaut vienreiz parunāt ar Dievu. Tāpat sākt sarunu ar Dievu viņš nespēj. Es ieteicu palasīt Rozāriju. Iedevu lasīt Mātes Marijas rozāriju, jo viņa ir vistuvāk zemei. Viņš to izlasot pateica.” Fufelis, kaut kāds ! Pilnīgs murgs!” Es dalījos ar pieredzi, ka tieši rozārijs man palīdz piekļūt tuvāk savām jūtām, kausēt savu sirdi. Ieteicu izlasīt Šivas rozāriju. Pēc Šivas rozārija lasīšanas viņš teica, ka pilnīgi gribās raudāt. Arī Šivas mantras iepatikās. Gribu piebilst, ka viņam tādas emocijas izpaužās reti. Palūdza vēl Šivas rakstus. Padalīju Valdoņu diktātus. Atlasīja Šivu un divas dienas sāka lasīt Šivu. Jā, es zinu, ka Diktātus ir jālasa vienu pēc otra, bet no tā viņš atteicās. Sāka gan lasīt, bet teica, ka tukšvārdība, pasakas, kāpēc,  lai tam ticētu. Pieteica,  ka tie pārējie diktāti ir tikai izdomāts fufelis, kas ir uzrakstīts tā, lai cilvēki tam noticētu, jo vienkārši talantīgs rakstnieks, un visi kas tam notic ir pilnīgi muļķi.  Ar Šivu bija citādi. Teica, ka jūt it kā saikni. Es viņam pieteicu, ka tad tev arī šim skolotājam ir jāseko. Iespējams, tas ir tavs dvēseles skolotājs. Es zinu, ka Šiva ir ļoti strikts skolotājs. Taču..

Pēc 2 dienām viņš pārtrauca to lasīt, jo nav laika..  Es satraucos, ja viņš ir sajutis savu skolotāju un piekrīt visam, ko saka Šiva, tad kādu nastu viņš uz sevi, ja no tā novēršas?  Es katru vakaru praktizēju vismaz 3 reizes noskaitīt tēvreizi. Ja viņš neiebilst, es skaitu skaļi, bet arī tad ir komentārs, ka kāda jēga? Cilvēki tiešām ir vadāmas aitas! Un vēl teica, ka reliģijas ir vienkārši veids, kā cilvēkus kontrolēt un neļaut sasniegt savus mērķus, bet gan būt bomžiem.

Turklāt pamanīju, ka viņa kāju nagi ir trausli, lūstoši, un pirms dažiem mēnešiem guva traumu uz nagiem.  Tieši traumēja mazo pirkstiņu un īkšķi, lai gan visi nagi ir ļoti trausli, un plīst. Vēl es uzzināju, ka ejot viņš spiež it kā savas pēdas un pirkstus, lai varētu pastaigāt vēl ātrāk, kas var izraisīt nagu plīšanu. Es viņam teicu, ka ja tā turpinās, tad būs vēl lielākas nagu problēmas, vai tiešām to vēlās? Viņš atbildēja, ka svarīgi ir iet straujāk, nebremzēt.. Zobārsts teica, ka kaut gan vēl ir jauns, bet ir sācies smaganu iekaisums. Ja tā turpināsies, agri var palikt bez zobiem. Pēc tādas vizītes viņš pateica, ka labāk mirs, nekā tīrīs zobus tā kā liek. Skandalējās pa visu dzīvokli. Es esmu ļoti pacietīga, tāpēc neiesaistījos strīdā, tikai maigi apskaidroju, kāpēc ir jātīra zobi pareizi un jārūpējas. Mācīju, kā es to daru. Tad lēnām arī sāka tīrīt tā kā ir jātīra, lai nebūtu smaganu problēmas, bet tas arī neliek viņam domāt. Viņš ir lasījis, ka slimībām ir garīgs cēlonis. Viņš ir arī neskaitāmas reizes redzējis, kā ķermenis un domāšana iet roku rokā uz citiem cilvēkiem. Es sapratu, ka pat ķermeniskas slimības nespēj šo cilvēku apturēt!

Vēl es novēroju, ka ir ļoti daudz pumpas uz muguras, un bieži aizkaitināts krekšķ un pat sēžot nespēj vienkārši nosēdēt. Esmu jautājusi, kāpēc tu tā kraties pat pirms aizmigšanas? Un viņš man stāsta, ka vai nu lai iesvīstu un dedzinātu kalorijas, vai arī, jo tas nomierinot..  Viņš vēl man piebilst, ka dzīvo vispareizāk, jo viņam nav hroniskas saslimšanas, lielas slimības, kā daudziem cilvēkiem, tikai liels liekais svars.

Un viss iet galējībās, ja uzsāk kustēties, tad kustās ļoooooti daudz, vai nekustās nemaz.  Uzsāka braukt ar velotrenežieri nevis 30 minūtēs kā ieteicams iesākumā, bet gan 3-4 stundas!

Man ir patiesi skumji, un tajā pat laikā es satraucos, jo redzu, ka izdarīt neko es nevaru, un ik viens padoms, kas neiet virzienā, kā nopelnīt lielu naudu, ir viņa redzējumā pilnīgi nevajadzīgs. Turklāt pielikt pūles, lai kaut vai nopelnītu lielu naudu viņš arī netaisās, jo uzskata, ka viņā nav iezīmes lai to sasniegtu.. Kā viņš man saka, ka jāizmanto būs citi cilvēki, tikai jāatrod kādam darbam  (*Izmantot, domāts algot cilvēku).

Viņš, protams, ir jautājis manas domas par naudu. Es viņam teicu, ka es uzskatu, ka nauda vajadzīga, bet ja tas attīsta negatīvas iezīmes, tad ir jābūt piesardzīgiem kā pelna naudu. Teicu, ka ja nolemšu pārdot kādu produktu, es jau nezinu, cik daudz naudas man būs, bet sirdsapziņu pārkāpt es nespēju. Tad viņš man saka, tad tu vienmēr būsi nabaga… Viņš sadusmojās un teica, tātad, tu gribi būt bomzene? Lai mums nav nekad savas mājas, ne bērni? Jo viņš skaidroja par to, ka lielu naudu var iegūt, ja piemēram, cilvēkiem kaut ko pārdod ar daudz lielāku cenu, nekā tas ir pie ražotāja. Tātad, lai iegūtu ļoti lielu naudu, ir jāpārdod kaut kas ar ļoti lielu uzcenojumu, kas savā veidā skaitās krāpniecība.

Un tā kā viss paliek dārgāks, tad arī ar katru gadu iespējas pilnīgi godīgā veidā nopirkt māju, vai dzīvokli, vai arī radīt ģimeni sanāk aizvien mazāk iespējams.

Turklāt viņš no bērna kājas sapņo tikai par lielu naudu, ēd kur un ko  grib, brauc kur grib un ar ko grib,  un nekam citam nav vērtības. Nauda. Un lai nav nekāds darbs jādara, tikai to ko grib. Esmu jautājusi, ko tu no tādas dzīves iemācītos, ja viss tik viegli būtu? Viņš man atbild aiz dusmām, kā es varu nesaprast, taču tāpat būs kaut kādi pārbaudījumi, tikai tas nebūs tik smagi, jo ir nauda, liela nauda.  Gribu piebilst, viņam ir tik liela vienaldzība par cilvēkiem, ka pat ja es kaut ko pastāstu no savas dzīves, vai par izjūtām, vai kāds cits pastāsta viņš neko neatceras. Viņš pat īsti neklausās. Un bieži vien stāstu pats pabeidz savā galvā, un pieņem to kā patiesību.  Viņš tā arī pasaka, ka neinteresē tādus fufeļus runāt vai klausīties, labāk domā kā naudu taisīt, lai nebūtu jābūt kā “modernajiem bomžiem, kuriem ir tikai parasts darbs”.

Viņam ir liels spēks strādāt, izturība, un arī atjautība, bet lai gan ir šādas iezīmes, viņš nespēj arī iegūt augstāku amatu. Viņam atbildēja, ka nedos vadītāja amatu ” jo nevajag cietuma uzraugu”.

Viņam, kā ikvienam cilvēkam ir arī labas iezīmes. Viņš bieži vien palīdz fiziski cilvēkiem. Piemēram palīdz pārdevējai aizvilkt iepirkumu ratiņus, kurus kāds atstājis un nav nolicis tam piemērotā vietā, vai arī apvaicājas kādam darbiniekam, kā viņam šodien klājas utt.

Par naudu turpinot..viņš gribētu ziedot naudu cilvēkiem, bet tikai tad, kad pašam būtu miljons, un tad tā nauda kas ietu pāri miljonam to noziedotu. Es viņam jautāju, kāpēc jau tu nevari kaut 10 eiro mēnesī kādam noziedot? Ja vari palīdzēt vienam cilvēkam, kāpēc nepalīdzēt? Viņš atbild, ka no tā nav jēgas, un nē, labāk tad nevienu nebarot.

Ieteicu meklēt darbu citur, attīstīties. Viņš man atbild, ka bagāts citur nekļūs un viņam kaitina sūtīt cv, ka ātrāk varētu kādam iesist, nekā uztaisīt cv. Ļoti slikta pacietība. Es piedāvāju, ka es varu izsūtīt cv, ja tas ir tik grūti.

Viņš arī neredz nekādu jēgu kļūt labākam. Jēga ir attīstīt tikai to, kas aizvedīs pie lielas naudas.

Viņa māte arī ir satraukusies par dēlu, ko iesākt, ko darīt. Pati ir kristiete, bet bailes par dēlu ir milzīgas. Viņa mātei paskaidroju situāciju vairāk un viņa man saka, beidz auklēties ar viņu, es tavā vietā viņam sen pa seju iemauktu vai vienkārši aizietu prom. Izklausās, ka te būtu vajadzīga siksna! (viņa nav viņu bērnībā situsi, bet stāsta, ka visus niķus tā no cilvēkiem dabūn laukā).

Grūti.. atliek nopūsties..

Es vīram piebilstu, ka ir cilvēki, kuriem vispār nav darba, nav iespējas, ka jānovērtē kas ir dots. Tādas runas viņu vienkārši vēl vairāk uzvelk. Es stāstu šīs situācijas, nevis tāpēc, ka man tas izraisa nepatiku, bet drīzāk bezspēcību. Un es apzinos, ka katru reizi, kad es teikšu, ka mans viedoklis ir savādāks, viņš paliek dusmīgs, saka ka esmu muļķe, kas neko nesaprot ( tā viņš saka par visiem, kuri nedomā kā viņš). Apzinos, ka katru reizi kad viņš paliek dusmīgs, viņā vairāk un vairāk ienāk tumsas spēki.  Agrāk uz viņa izgājieniem es bļāvu pretī, vai arī sāku raudāt, tagad es to uztveru daudz mierīgāk ,un drīzāk satraucos, jo redzu, ka viņš ar prātu daudz ko saprot, arī pat baušļus ir lasījis un ir teicis, ko drīkst vai nedrīkst darīt, bet neko no tā neievēro! Ievēro tikai to, kas ir izdevīgs materiālai izaugsmei. Ir lasījis gan Vēdas, Kabalu, nedaudz Bībeli, diktātus, izproti savu slimību.

Pirms dažām dienām sāpināja sirdi pasakot, ka atkal ir skatījies sievietes, kas tiešsaistē izģērbjas. Es biju saskumusi, jo stāstīju, ka mani tas sāpina, ka es pat izjūtu mirkļus kad viņš skatās, un mums bija noruna, ka viņš to vairs nedarīs. Tā nav pirmā reize, kad par tiešsaistes meitenēm diskutējam. Viņš man atbild, ka viņuprāt tur nekas tik slikts nav. Es viņam teicu, ka es saprotu, ka viņuprāt tas ir normāli, bet redzu, ka viņš neņēma vērā solījumu, ko deva man. Jautāju, kas viņam tur patīk? Viņš teica, ka tas, ka daudzas var redzēt kailas. Ar prātu saprot, ka tam nav jēgas, bet vienalga velk šī darbība.

Pieteicu, ka tas sāpina, jo saprotu, ka viņam nekas nav svēts. Un viņš man piekrīt! Vēl pieteica, ka ja gribēs, arī krāps. Es teicu, ka es to arī apzinos, bet teicu, lai arī ko tu darītu, es tevi neatstāšu. Viņš uz to atbild, ka tad sanāk ka tieši var darīt visu ko, un nav jābaidās.. Tad viņš secināja, ka ar Dieva sekotājiem var manipulēt, jo tie vienmēr uzņemsies upura lomu..

Esmu lasījusi ieteikumu par to, ka vajag skaitīt tēvreizi daudzas reizes, lūgt Dievu pēc palīdzības, bet kā gan es to varu darīt, ja manas domas ir ļoti netīras? Es esmu sākusi ar sevi strādāt un jo vairāk to daru, jo vairāk redzu netīrumus sevī. Es nespēju tik ilgi palikt mīlestības izjūtā. Es strādāju ar sevi, bet es zinu ka man arī ceļš ejams, tikai atšķirība ir tāda, ka es redzu, ka vīrs izaicina likteni uz sevi..

Jo vairāk es slepenībā turpinu skaitīt tēvreizes jebkur kur esmu, jo negantāks viņš kļūst.

Pēc vakardienas sarunas es sapratu, ka man jābūt gatavai lielākai nelaimei, jo pat tas, ka viņa nagi paliek vāji, lūztoši un traumēti, ka var zaudēt zobus agros gados, ( zobi esot labi, bet smaganas ir diezgan iekaisušas)  neliek viņam neko domāt, neko risināt, mainīt, vai kaut vai ārstēt. Kā viņš man saka, vai man vēl pedikīrs  varbūt jāveic kā vecim? Turklāt, viņš ļoti bieži citu teikto uztver galējībās.. Kā arī..

Dažas dienas atpakaļ viņš laukā izdzirdēja, ka kaimiņiem raud bērns. Viņš man pateica, ka tā skaņa ir kā melodija. Es viņam jautāju mierīgā balsī, tad tev patīk, ka citam sāp? Viņš man atbild, cik skaista skaņa, tas liecina ka esam dzīvi..

Cilvēku nogalināšana, vai dzīvnieku nogalināšana, viņam liekas diezgan ikdienišķa lieta. Un viņš man bija teicis, ja neatradīs kā legāli taisīt lielu naudu, tad varētu piedalīties bandas darbos, jo netaisās būt nabags..

Atskatoties uz viņu dzīvi, es redzu, ka daudz ir cietis. Nav dabūjis ne vecāku mīlestību, ne skolās pieņemšanu utt. Neviens neticēja viņam, kaut arī vienmēr runāja taisnību. Kad viņš ar māti runā un dalās savās pārdomās, tad viņa viņam mēdz pateikt, jocīgs tu esi, savācies! Tā kā tāda vecene, tu taču esi vecis!

Es redzu, ka patiesībā arī dvēsele ir jūtīga, bet ievainota. Reiz vienā dienā, kad biju daudz skaitījusi tēvreizi, viņš sāka ar mani sarunu, kas beidzās ar lielām dusmām. Vairs neatceros par ko. Nolamāja mani. Es sēdēju un vienkārši skatījos viņam acīs. Tā pagāja kādas 10 minūtes. Viņš sāka justies neērti, ka es tikai skatos. Tad es sāku just, ka man nāk raudiens, skatoties acīs.

Tad no manis iznāca vārdi, tev patiesībā ļoti sāp iekšēji, un tev ir daudz nodarīts pāri. Un viņš man atbildēja, ka dvēseliski, viņam par visu sāp. Es lasīju tādu rakstu domātājs, par dzīvajiem miroņiem un ievēroju, ka viņš atbilst aprakstam.. Ko darīt?  Kā palīdzēt ? Man pašai jāstrādā ar mīlestības avota atvēršanu,  un tāpat ar ļaunajām domām. Kā arī man ir diezgan lielas problēmas ar vīriešu dzimumu, jo iekšēji rodas naidīgas domas uz vīriešiem, kuras samazinās pievēršoties vairāk un vairāk garīgajām praksēm, zināšanām un strādājot ar negatīvajām īpašībām. Jo vairāk es nereaģēju uz viņa nepārdomātajiem vārdiem, jo vairāk viņā krājas niknums, dusmas un izpratne, ka cilvēki, kas seko ticībai ir muļķi un tos var aptīrīt, jo ir aitas… Ir dažas reizes, kad viņš īpaši pacenšas un izsit mani no līdzsvara, tad paceļu balsi, un tad viņš nomierinās un pat paliek omulīgs.. Kā gan sanāk? Viņš gribēja “pabaroties” no vēl lielāka negatīvā? Arī mātei viņš spēj pateikt, ka viņa ir stulba, muļķe. Vēlējās atmest svaru, bet kad neēd tik daudz, iestājas it kā tukšums, un tad sāk uzvesties pavisam nelīdzsvaroti. Sāka pīpēt un tad iegūst labu izjūtu, un tam paralēli vēl sāka klausīties rokmūziku, kaut ar prātu arī zina, kā tā mūzika ietekmē. Man no šādas mūzikas pat slikti paliek un nogurstu, jo esmu atsacījusies no mūsdienīgās, iznīcinošās mūzikas, bet ar pazemību pieņemu ka viņam vajag gan uzsmēķēt, gan klausīties iznīcinošu mūžu..

Skumji, jo redzu,  ka vīrs sevi dzen purvā.. Diktātā lasīju, ka cilvēki, kuri ir ar zemākām vibrācijām, viņi labi jutīsies tad, ja tieši vairos negatīvo vibrāciju darbībās..  Es saprotu, ka iespējams ir tik grūti pārbaudījumi, jo man viens no uzdevumiem ir attīstīt beznosacījuma mīlestību. Es dzirdēju  teikumu “Tev jāattīsta beznosacījuma mīlestība” īsi pirms mirkļa, kad pamodos no rīta. Elvita,  kādi būtu tavi komentāri?

Elvita Rudzāte atbild: Katram cilvēkam ir iespēja izvēlēties kādu ceļu iet – mācību ceļu, apgūstot Dievišķo zinātni vai ciešanu ceļu, mācoties no savām ciešanām. Sievietes vīrs pagaidām ir izvēlējies iet ciešanu ceļu vārdos, bet jūtās viņš tomēr kaut ko meklē, jo jūt, ka ciešanu ceļš nav tas pareizākais.

Es saprotu, ka tuviniekiem ir grūti noskatīties kā tiek pieļautas kļūdas, bet dažkārt ir jāļauj pieļaut kļūdu un piedzīvot sekas, lai saprastu kā dzīvot savādāk.

Sievietei ir jāiemācās mīlēt bez nosacījumiem, bet tajā pašā laikā nedrīkst kļūt vīram par “kājslauķi”. Vīrietis nekad nemīlēs un necienīs sievieti, kas pieļauj sevis pazemošanu un verdzināšanu. Pat vīra darba kolēģi ir pamanījuši, ka viņam piemīt tieksme citus verdzināt, tāpēc neuztic viņam augstāka līmeņa amatus. Pastāv varbūtība, ka vīrietis kādā no iepriekšējām dzīvēm ir bijis vergturis, kas nav cienījis savus vergus.

Vīrieša kāre pēc lielas naudas arī liecina, ka viņš nav izpratis dzīves galvenās vērtības un sāks par tām aizdomāties tikai tad, kad pazaudēs to, ko nav novērtējis.

Es nekad neiesaku šķirt attiecības, bet es iesaku risināt radušās problēmas. Vīrietim ir jāapzinās, ka viņa sliktajai rīcībai būs sekas. Sievietei ir pašai jānosaka robežas kādas sekas sekos vīra nepiedienīgajai un pazemojošai rīcībai un konsekventi pie teiktā jāpieturas, lai vīrietis sāktu izprast, ka manipulēt var tikai ar tiem cilvēkiem, kas paši manipulē ar citiem (līdzīgs pievelk līdzīgu). Tāpēc es iesaku sievietei padomāt, vai viņa necenšas ar ticības aizsegu manipulēt ar savu vīru vai citiem cilvēkiem?

Sievietei ir jābūt ļoti pacietīgai. Tomēr man ir sajūta, ka “velns nav tik melns kā to apraksta”. Sievietes vīram ir interese par garīgo pasauli, bet viņš vēl nav izvēlējies ceļu kā tuvoties Dievam. Cik zinu arī pati sieviete ir tikai ceļa meklējumos, tāpēc ko tu vari gaidīt no partnera, ja pati ar sevi vēl neesi tikusi skaidrībā?