Kā es iemācījos atbrīvoties no vēlmes kontrolēt 05.11.2013

Kā jau tipiskam Mežāzim, man ļoti svarīgi likās visu saplānot, pret visu nodrošināties, visu kontrolēt. Gatavošanās dzemdībam nebija izņēmums, kad biju noslēgusi dzemdību līgumu ar konkrētu vecmāti, nodrošinājusies ar dūlas palīdzību, kā arī visu savā prātā izdomājusi, kad, kas un kā. Bet viss notika, manai kontrolei nepakļaujoties. Dzemdības sākas atrāk (pat soma uz dzemdību namu nebija sakrāmēta), dūla netika un vecmāte bija daudzu kilometru attālumā (paspēja gandrīz pēdēja brīdī). Gala rezultāts, protams, ir labu labais –piedzima vesels bērniņš. Diemžēl, mācību studu ne uzreiz sapratu, tāpēc krietni pastresoju, lieki tērējot enerģiju, kuras man ļoti pietrūka pēcdzemdību periodā, kā arī „paindēju” sevi ar vainas apziņu un vainošanu.

Par laimi nepakautrējos lūgt palīdzību un radu mieru, pateicoties kādas viedas sievietes skaidrojumam, ka dzemdības ir kā iniciācija kļūšanai par sievieti, un sievišķā būtība savukārt ir ļaušanās plūsmai, pieņemšana un došana. Planošana un kontrole ir vīrišķais.

Bez tam arī nāca sapratne, ka plāni un to kontrole jau ir tās pašas vēlmes un iegribas, no kurām daudzās macībās tiek ieteikts atbrīvoties. Manuprāt, arī vērts paturēt prātā pedagoģes un psiholoģes Jekaterinas Rezņičenko teikto: „No domāšanas psiholoģijas viedokļa mūsu reakcija ir atkarīga no tā, ko mēs gaidījām un kads izrādījās rezultāts. Nesakritība, atšķirība starp gaidīto un faktiskajiem notikumiem ietekmē mūsu emocijas. Jo lielāka neatbilstība, jo stiprākas emocijas. Taču jebkuru problēmu var uzlūkot arī no citas puses, no jaunu apslēptu iespēju puses. Piemēram, iespējas iemācīties pacietību un izturību…”. Manā gadījumā tā bija iespēja macīties paļāvību un sievišķo būtību.

Pašlaik ar plānošanu dzīve pat īsti neļauj nodarboties, jo bērniņš ir saplānojis savu, ko bieži vien grūti prognozēt. Pati vairs daudz ko neiespēju no tā, ko iepriekš varēju un darīju, bieži vien atliek paļauties uz citu palīdzību, līdz ar to arī kontrole ir atslābusi, jo kā gan citus izkontrolēsi. Labi, ka to vairs nepārdzīvoju un ļoti ceru, ka macību stunda būs apgūta.

Autore: Ance