Kā es varētu panākt, lai draugs iemīlētos manī? 26.06.2023
Simona jautā: Nu jau 2 gadus dzīvojam kopā, bet civillaulībā. Lasu gudru literatūru un saprotu, ka par civillaulību to nevar nosaukt, tur laulība neeksistē. Bet tuvāk pie lietas, varēju just kopdzīvē, ka bieži vīrs ar daudz ko nav apmierināts. Ļoti kašķējas, izsaka man pretenzijas un kritiku. Un aizvien biežāk.
Proti, ka viņš jūtas slikti ar mani, vairāk tas ir enerģētiski, garīgi. Te sanāca nesen ciemiņi, pasēdējām, iedzērām. Tad pēkšņi sākās runas, sarunas par attiecībām. Manam vīrietim tika uzdots jautājums – vai viņš mani mīl? Atbilde bija – nē. Dzīvojot ar mani aiz žēluma..es daudz finansiāli arī esmu palīdzējusi.
No šoka izdomāju atstāt nakts laikā savu dzīvokli un ar esošajiem 2 ciemiņiem aizbraucu pie viņiem. Savu vīrieti atstājot mājās vienu. Divu gadu laikā pirmo reizi nenakšņoju mājās, negribēju savu vīrieti ne redzēt, ne dzirdēt. Nākošajā rītā devos mājās, lai visu pārdomātu, nevis, lai viņa mantas kravātu un izmestu viņu no dzīvokļa. Viņš bija darbā.
Vakarā pēc darba viņš atvainojās, bet tik un tā palika pie sava, ka mani nemīlot. Bet pamest mani arī nevarot. Bet ir tā, ka viņam arī reāli nav kur iet, nav sava dzīvokļa.
Kā es varētu panākt, lai viņš iemīlētos manī. Abi ticam Dievam. Vienīgais ko bieži es daru, lūdzos Dievam, lai viņš mani nepamet, tā kā es viņu ļoti mīlu. Vai tomēr vajadzēja man viņu izmest ārā pa durvīm uz visiem laikiem, ja jau nemīl?
Elvita Rudzāte atbild: Ir tāds teiciens: “Ar varu nevienam mīļš nekļūsi”. Taču arī vārdi “es tevi nemīlu” vēl nenozīmē, ka partneris tevi patiešām nemīl, jo bieži neapmierinātība ar partnera trūkumiem aizēno mīlestības jūtas, bet tās nekur nav pazudušas. Citiem vārdiem sakot, partneris saka un domā, ka nemīl, bet tikai tad, kad attiecības beidzas, saprot, ka ir pazaudējis mīlestību.
Mīlestību attiecībās ir iespējams attīstīt, ja abi partneri uzņemas atbildību viens par otru un abiem ir vēlēšanās mīlestību attīstīt. Senākos laikos laulības notika starp cilvēkiem, kuri nebija viens otrā iemīlējušies, jo vecāki viņus salika kopā, bet tas nenozīmēja, ka viņi nodzīvoja dzīvi bez mīlestības. Bija gadījumi, kad partneri tā arī neiemīlēja viens otru, bet tāpat bija gadījumi, kad partneri iemīlēja viens otru. Tāpēc nevar teikt, ka nevar iemīlēt otru cilvēku. Iemīlēt var ikvienu, ja tikai ir vēlēšanās iemīlēt un ir izpratne, ka uz zemes nav tāda cilvēka, kuram nepiemistu kāds trūkums.
Simonas drauga problēma ir tā, ka viņš nespēj pieņemt Simonas trūkumus un tāpēc domā, ka viņu nemīl. Viņš nejūt Simonas mīlestību, jo mīlestības enerģija netiek cauri barjerām (neapmierinātība, bailes “mani nemīl”, gribu saņemt mīlestību, prasīgums utt.), kas radušās starp partneriem.
Situācija ir sarežģītāka tieši tāpēc, ka partneri ir sākuši kopdzīvi, nav reģistrējuši laulību un nav uzņēmušies atbildību viens par otru. Ja laulība būtu reģistrēta, tad partneri kaut vai domās būtu izteikuši vēlēšanos iemīlēt vienam otru.
Simonas draugs saka, ka nespēj pamest Simonu. Ja viņš nespēj pamest Simonu tikai dzīvokļa dēļ, tad attiecības balstās uz aprēķinu un tās var izjukt brīdī, kad draugam būs kur dzīvot. Ja viņš nespēj pamest Simonu tāpēc, ka viņas žēl, tas jau nozīmē, ka viņš Simonas mīlestību jūt un nevēlas viņu sāpināt. Ja vīrietis jūt sievietes mīlestību, tad tas ir tikai laika jautājums, kad viņš sapratīs, ka arī pats mīl, jo mīlestība rada mīlestību.
Lēmums – kā dzīvot tālāk, ir jāpieņem Simonai ar draugu kopā un jāuzņemas atbildība par pieņemtā lēmuma sekām.