Kā es varu sev palīdzēt dzīvot? 26.12.2017
Laura jautā: Pēc kādas grupas meditācijas es sajutu, ka esmu iekšēji mirusi. Ieklausoties sevī es sajutu, ka manī nav rāms miers, bet gan biedējošs klusums, kas atņem elpu. Meditācijā staigājot pa kādu koridori, kurš visumā izskatījās kā melnais caurums-tajā saredzēju pirmo reizi sevi – savas iekšējās apslēptās no pašas jūtas, es staigāju pa koridoru, kurā bija akmentiņi līdzīgi dzintara gabaliņiem, tos redzot manī tūdaļ ielauzās daudz sāpju, apskatot katru sajutu savādāku dziļu un visaptverošu sāpi, kura pārņēma visu manu esību, akmentiņi bija vairāki un katrs sāpēja savādāk, es raudāju, bet nezinu īsti par ko, par ko ir šīs šausminošās dvēseles sāpes.
Reiz mani atstāja vecāki un nomira tuvinieki, man ir palicis tikai viens. Lai cik daudz man apkārt būtu cilvēku, es vienmēr jūtos viena uz šīs Pasaules un nekādi nespēju šo sajūtu mainīt. Manī nav mīlestības – es to nejūtu esmu
tukša auksta (vienmēr salst) jūtos mirusi, ķermenis nes kaut ko nesaprotamu. Es patiesi baidos, ka nomiršu tā arī nedzīvojusi. Esmu konsultējusies ar vairākiem savas jomas speciālistiem, kuri man saka vienkārši dzīvo, jo tev viss ir, tev ir jāatveras. Es nekādi nesaprotu kā to izdarīt, patiešām nesaprotu, ko nozīmē atvērties, kā tas ir, tieši kad to var sajust, cik ilgi jāgaida, kas ir jāizdara?
Cilvēks, kurš vadīja meditāciju, man teica, ka bērnībā esmu bijusi brīva un atvērta un man ir jāatveras, lai būtu tas kas patiesībā es esmu, ko darīt, ja es neatceros savu bērnību tikai to kā visi viens pēc otra mokoši vai pēkšņi mira, atceros sevi tikai maziņu, tieviņu ar pieaugušu skatu pret apkārt notiekošo. Ir sajūta, ka apkārt esošie mani grib sapurināt un iedot pļauku, lai beidzot beidzu tā justies, arī es tā ļoti vēlos, ja vien zinātu, ka tad viss mainīsies un varēšu elpot! Kā es varu sev palīdzēt dzīvot?
Elvita Rudzāte atbild: Laura ir aizskārusi tēmu par dzīvajiem miroņiem, jo tieši tā viņa jūtas. Es nezinu, ko Laura dara, lai attīstītos garā, bet, ja viņa vismaz lasa portālu Domātājs.lv, tad viņa tomēr kaut ko dara, lai izkustētos no punkta, kurā ir iestrēgusi.
Atvēršanās mīlestībai nozīmē, ka cilvēks sāk izzināt sevi un dzīvi, sākot strādāt ar savu negatīvo -atbrīvojot savus stresus un negatīvās īpašības. Piemēram, Laurai no bērnības ir izveidojušās lielas bailes no nāves, jo viņas bērnībā gūtā pieredze, kad tuvinieki viens pēc otra nomira, attīstīja viņā pamestības un vientulības izjūtu, kas savukārt ir viņas neapgūtās mācības. Katrs akmentiņš, ko viņa redzēja meditācijā, ir viņas neapgūtās mācības, kuras pienācis laiks izprast. Nav jāveic meditācijas, lai konstatētu savas neapgūtās mācības, jo ikdienas situācijas nepārtraukti par tām atgādina, tikai problēma tā, ka cilvēki neprot izprast zīmes, kuras ikdienas situācijas mums vēsta.
Es vadu slimnieku atbalstu grupu, kurā piedalās arī ļoti smagi slimnieki. Galvenais, ko mēs darām, mēs cenšamies izprast mācības, kuras caur ikdienas situācijām pie mums atnāk, lai palīdzētu augt garā. Slimnieki mācās viens no otra, jo patiesībā jau visi mēs pieļaujam līdzīgas kļūdas un arī neapgūtās mācības mums ir līdzīgas. Tiem, kam ar mācīšanos veicas labāk vai Dievs dāvā žēlastību, slimība atkāpjas, bet ne visiem izdodas izveseļoties, ir arī tādi, kas pamet fizisko plānu un dodas uz Smalko plānu, bet svarīgākais ir tas, ka viņi dodas uz Smalko plānu paņēmuši līdzi dzīves gudrību, kuru varēs izmantot savās nākamajās dzīvēs, kad būs tikuši pie jauna fiziskā ķermeņa.
Man atmiņā nāk svētā Terēze no Kalkutas, kura sniedza savu palīdzību smagi slimiem cilvēkiem, pirms nāves iepazīstinot tos ar Dievu un atdeva Dievam šos cilvēkus ar dzīvu (mīlošu) dvēseli, kas varēs turpināt iemiesojumu nākamajās dzīvēs. Tieši tāpēc Dievs Terēzei uzticēja šo uzdevumu, lai viņa glābtu mirušās dvēseles un dotu tām cerību un mīlestību, kas ir svarīgi dvēselei evolūcijas turpināšanai. Arī es cenšos cilvēkiem palīdzēt tik cik spēju un esmu sapratusi, ka mans galvenais uzdevums ir cilvēkiem parādīt Ceļu. Nav svarīgi vai šīs dvēseles šo Ceļu mēros kopā ar mani vai arī ies kopā ar citu skolotāju, svarīgi, ka šīs dvēseles ir dzīvas, t.i., spēj izjust mīlestību un ar to dalīties.
Cilvēki nezina, ka Dievs un mūsu vecāki mums ir dāvājuši brīnišķīgu iespēju – nākt iemiesojumā un augt garā jeb paplašināt apziņas līmeni. Nav svarīgi kādi ir bijuši vecāki un kā pret mums izturējušies, jo Dievišķais Taisnīguma likums nosaka, ka viss, kas ar mums dzīvē notiek, ir absolūti taisnīgi. Cilvēki gaida no saviem vecākiem vairāk nekā tie spēj dot un novēršas no Dieva, jo neticība ņem virsroku. Rezultātā šie gaidītāji ir nepamierināti ar dzīvi un vaino visu pasauli savās nelaimēs un ciešanās.
Cilvēks ir laimīgs tikai tad, ja viņš ir devējs, neko par doto negaidot pretim un gatavs mācīties, paplašinot savu apziņas līmeni, bet tas notiek tikai caur grūtībām, jo nepietiek ar to, ka mēs izlasām gudrības svētajos rakstos vai Mācībā. Visu, ko esam sapratuši teorētiski, tas ir jāpraktizē ikdienas situācijās. Tikai tad, kad mēs iemācīto protam pielietot ikdienas situācijās, tikai tad mēs augam garā jeb paplašinām savu apziņas līmeni.
Daudzi cilvēki praktizē jogu, cigun, reiki un meditāciju, neapgūdami Dievišķo zinātni, tāpēc viņi savā attīstībā netiek uz priekšu un bieži pat nomaldās no Ceļa, jo attālinās no Dieva, pabarojot savu ego ar domu, ka viņi attīstās. Daudzi cilvēki lūdz palīdzību Dievam, bet neko nedara, lai paplašinātu savu apziņas līmeni, un tad viņi dusmojas uz Dievu, ka Tas nepalīdz. Patiesībā cilvēki, kas patiešām ir gatavi izzināt sevi un apgūt Dievišķo zinātni ir ļoti maz, jo pārsvarā cilvēki pievēršoties garīgām zinībām vēlas tikai sev kādu personisku labumu. Tiklīdz viņi to iegūst, tā viņi mācīšanās procesu pārtrauc, protams, uz laiku, jo Dievs nevienam neļauj apstāties attīstībā un tad dzīvē nāk pārbaudījumi, kurus var pārvarēt tikai atgriežoties uz pareizā Ceļa.
Iesaku Laurai sākt mācīties no savām ikdienas situācijām. Lai viņa varētu to izdarīt, viņai ir jāapgūst Dievišķie likumi un mācības. Viņai ir visas iespējas iepazīties ar Dievišķajiem likumiem un mācībām, noklausoties manis vadītos e-seminārus:
Iesaku Laurai lasīt Gaismas Skolotāju doto Mācību Gudrības Vārds un Dzīvā Ētika. Vispirms iesaku lasīt Gudrības Vārds, lasot diktātus pēc kārtas tā kā tie ir doti (vienu diktātu dienā) un pēc tam lasīt Dzīvo Ētiku, jo tā ir dota sarežģītākā valodā. Var lasīt Bībeli, bet tā ir dota vēl sarežģītākā valodā, tāpēc bez mācītāja skaidrojuma neiztikt.
Laurai pastāv iespēja mācīties izglītības programmā Domātājs un piedalīties Sokrata tautskolas aktivitātēs, kas palīdz izprast neapgūtās mācības. Iespējas izkļūt no bedres ir daudz, bet cik maz ir to, kas ir gatavi šīs iespējas izmantot, un vēl mazāk ir to, kas ir gatavi kļūt par devējiem, lai palīdzētu sabiedrībai kļūt labākai un atgriezties pie Dieva. Lai kā intelektuāļi centīsies risināt problēmas ar prātu, nekas nesanāks, jo pāri visam stāv Dievišķais likums. Kamēr intelektuāļi nesapratīs, cik svarīgi atgriezt sabiedrību ticībā pie Dieva, tikmēr ciešanas pieaugs kaut arī ārēji viss izskatīsies grezns. Ne velti ir teiciens: “Bagātie arī raud” un man pat gribētos teikt, ka viņi raud vairāk nekā nabadzīgie…
sending...
